1. “Volkswagen” piesaka elektroauto revolūciju
“Volkswagen Group” paziņojusi par saviem centieniem iekarot elektroauto tirgu ar lētākām baterijām, uzlabotu uzlādi un automobiļiem, kas spēj veikt garākus distanču braucienus. Uzņēmums vēloties samazināt elektroauto bateriju izstrādes cenu pat par 50%. Lai spētu saražot nepieciešamo bateriju skaitu, tikšot būvētas jaunas rūpnīcas visapkārt pasaulei, paplašināts elektroauto uzlādes tīkls, un, laikam ejot, notiks pāreja uz cietvielu bateriju tehnoloģiju, kas ļaus samazināt izmaksas un palielināt efektivitāti. Mērķis ir radīt automašīnas garākiem pārbraucieniem un ātrākiem uzlādes laikiem. Kā sola “VW Group” vadītājs Herberts Dīss, transformācijas būšot vēl nepieredzētos apjomos un ātrumā.
#DigitālāsBrokastis
"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
No 2023. gada “Volkswagen” plāno ražot elektroauto ar jaunu, vienotu bateriju šūnu dizainu. Tas ļaus samazināt baterijas izstrādes izmaksas, kas nozīmē, ka elektroauto maksāšot tikpat, cik iekšdedzes dzinēju automašīnas. Līdz 2025. gadam “Volkswagen” cer Eiropā ierīkot 18 000 ātrās uzlādes punktus, kas ir pieckārtējs pieaugums, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. No 2022. gada automašīnas būs aprīkotas ar abpusēju uzlādi, kas nozīmēs, ka privātmājās automašīnas varēs kalpot kā elektrības uzkrājēji, kas var atdot elektrību arī atpakaļ saimniecībā.
Pēc Ceļu satiksmes un drošības direkcijas datiem “Volkswagen” ir populārākā auto marka Latvijā ar 16% tirgus daļu, kam seko “Audi” ar 10% un “Volvo” ar 8%.
2. Eiropā rosina izveidot digitālu sertifikātu pārvietošanās brīvībai pandēmijas laikā
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā ziņoja, ka EK esot ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā. Digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu. Komisija izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest.
Tas būs Eiropas mēroga digitāls risinājums, ar kuru tiks pilnībā ievērota personas datu aizsardzība. Sertifikātos būs norādīta tikai konkrēta pamatinformācija – vārds, uzvārds, dzimšanas datums, sertifikāta izdošanas datums un unikālais identifikators, kā arī attiecīgā informācija par vakcīnu, testu vai pārslimošanu. Šos datus var kontrolēt tikai nolūkā apstiprināt un verificēt sertifikātu derīgumu un autentiskumu.
Digitālie zaļie sertifikāti būs derīgi visās ES dalībvalstīs, un tos varēs izmantot Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Digitālo zaļo sertifikātu sistēma ir pagaidu pasākums. Tā tiks apturēta, tiklīdz Pasaules Veselības organizācija būs paziņojusi, ka starptautiskā ārkārtas situācija veselības jomā saistībā ar Covid-19 ir beigusies.
3. “Digitālā nedēļa 2021” jaunu prasmju apgūšanai
No 22. līdz 26. martam norisināsies informatīvi izglītojošā kampaņa ”Digitālā nedēļa 2021”. Tās laikā notiks tiešsaistes pasākumi, diskusijas un citas aktivitātes, lai rosinātu Latvijas iedzīvotājus pilnveidot savas digitālās prasmes, kā arī aicinātu izmantot digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus darbā un ikdienā. Tām varēs sekot līdzi ”TV24” un interneta tiešraidēs.
Katrai kampaņas dienai ir sava tematika, kas saistīta ar digitālajām prasmēm. Pirmdien par paradumu maiņu un esošo iespēju izmantošanu. Otrdien par e-pakalpojumiem. Trešdien uzņēmējiem noderīgas digitālās prasmes. Ceturtdien uzmanību pievērsīs personas digitālajai identitātei un kiberdrošībai. Piektdien karjera informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē. Sīkāka informācija: eprasmes.lv .
4. Martā debitējuši viedtālruņi “Samsung A52”, “A72” un “XCover 5”
Tehnoloģiju uzņēmums “Samsung” ir prezentējis jaunākos “Galaxy A” sērijas viedtālruņus – “A52”, “A52 5G” un “A72”, kā arī robusto viedtālruni “XCover 5”, informēja uzņēmuma pārstāve Laura Grikke.
“A” sērijas viedtālruņi, kas ir budžeta klases ierīces, ir aprīkotas ar līdz šim labāko kameru, kāda bijusi “A” sērijas viedtālruņiem. Uzlabota ir ekrāna darbība ar 120 Hz atjaunošanās frekvenci, kas atbild par pārraidītā attēla plūdenību. “A52” ir 4500 mAh un “A72” ir 5000 mAh baterija. Korpuss tālrunim ir vispārēji ūdens un putekļu noturīgs. “A” sērijas viedtālruņu cenas un ieguvuma attiecība ir adekvāta.
Savukārt “Galaxy XCover 5” ir izturīgās sērijas viedtālrunis prasīgiem darba apstākļiem un mobilam ikdienas ritmam. Tam ir augsta skārienjutība, kas ļauj to pārvaldīt, pat strādājot ar cimdiem. Tam ir nomaināms 3000 mAh akumulators. Viedtālrunis izturēšot pat kritienu no 1,5 metru augstuma, kā arī nesabojāsies, ja 30 minūtes atradīsies ūdenī viena metra dziļumā. Tas ir salāgots ar “Microsoft Teams” rācijas funkciju, kas ļauj ar vienas pogas spiedienu sarunāties sazvanā. Cenas ziņā tas ir viens no lētākajiem jaunajiem viedtālruņiem.
5. “Microsoft” piedāvās bezmaksas virtuālā “PowerPoint” trenera pakalpojumus
Tehnoloģiju uzņēmums “Microsoft” drīzumā visās tā “PowerPoint” versijās piedāvās virtuālā prezentēšanas trenera pakalpojumus “Presenter Coach”, tā vēstīja theverge.com. Virtuālais treneris klausās, kā cilvēks stāsta un analizē dažādus prezentācijas aspektus. Pārāk lēna vai ātra runa, minstināšanās vārdu “emmm” un “ēēēē” izmantošana un tieša slaidu tekstu lasīšana, balss toņa mērīšana, lamuvārdu izmantošana un pat ķermeņa valoda un acu skatiens – tie visi ir aspekti, ko programma spēj analizēt.
Šī jaunā iespēja būs pieejama kā “Windows”, tā “Mac”, “iOS”, “Android” un tīmekļa versijā. Tā izmantošanai gan ir nepieciešams konstants interneta savienojums.
6. Programma “Zoom Escaper” ļauj sabotēt pašam savus videozvanus
Mājaslapā “zoomescaper.com” pieejams rīks, ar kuru cilvēki var izbēgt no nevēlamiem “Zoom” zvaniem, rakstīja theverge.com. Programma ļauj saviem zvaniem fonā pievienot dažādus traucējošus trokšņus, tā sabotējot pašam sava videozvana skaņu. Atbalss, slikta savienojuma imitācija, raudošs bērns un raudošs vīrietis, vēja šalkoņa, suņu rejas, būvniecības trokšņi un pat tualetes skaņas – tās visas ir pieejamas un pat pārklājamas viena otrai pāri.
Tās autors Sems Lavīns ir vairāku šādu pašsabotāžas programmu autors. “The Good Life” ir programma, kas uz e-pastu atsūta 225 000 e-pastu. “Slow Hot Computer” ir tīmekļvietne, kura liek datora strādāt daudz lēnāk, kā arī uzkarst tā procesoram. Savukārt “Zoom Deleter” ir programma, kas visu laiku fonā pārbauda, vai datorā nav uzinstalēts “Zoom”. Ja tas tiek uzinstalēts, tad programma to izdzēš.
7. “Tinder” vēlas nākotnē piedāvāt cilvēku kriminālās pagātnes izpētes iespēju
Iepazīšanās lietotne “Tinder” strādā pie jaunas iespējas maksas lietotājiem – pārbaudīt potenciālā randiņa partnera pagātni. “Tinder” īpašnieki “Match Group” ir investējuši nevalstiskajā organizācijā “Garbo”, kas ļauj veikt izmeklēšanu par cilvēku tikai pēc tā vārda un telefona numura. Investīcija ļaušot šo tehnoloģiju sākt nākotnē piedāvāt “Tinder” lietotājiem, tā ziņoja theverge.com.
“Garbo” vācot informāciju no publiski pieejamajām datubāzēm par cilvēku vardarbības vai uzbrukuma gadījumiem, tostarp arestiem, ieslodzījumiem, aizliegumiem kādam tuvoties, uzmākšanos un cita veida noziegumiem. “Garbo” šo informāciju nākotnē arī pieņemšot manuāli. “Match Group” gan neizdos datus “Garbo” – lietotājiem šī pārbaude būs jāveic pašiem.
8. Latvijā 72% iedzīvotāju tiešsaistē iepērkas vismaz reizi mēnesī un biežāk
Latvijā 72% iedzīvotāju tiešsaistē iepērkas vismaz reizi mēnesī un biežāk, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma “Gemius” veiktā aptauja. 18% iedzīvotāju tiešsaistē iepērkas vienu vai vairākas reizes nedēļā, savukārt 34% respondentu minējuši, ka tiešsaistē iepērkas vairākas reizes mēnesī, bet 20% norādījuši, ka pēdējā pusgada laikā internetā iepirkušies vismaz reizi mēnesī. Gadu iepriekš – 2020. gada februārī – reizi mēnesī un biežāk iepirkās puse aptaujāto interneta lietotāju.
“Gemius” aptaujā secināts, ka pēdējā pusgada laikā pirkumus internetā veikuši 85% aptaujāto Latvijas interneta lietotāju, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada – 2020. gada februārī, kad Latviju vēl nebija sasniegusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.
9. “SpaceX” cer jau jūlijā orbītā nogādāt “Starship” kosmosa kuģi
Kosmosa tehnoloģiju uzņēmums “SpaceX” turpina iekarot apvāršņus, 9. reizi veiksmīgi palaižot kosmosā vēl 60 “Starlink” interneta satelītus, tā ziņoja theverge.com. Satelītu palaišana notika ar raķeti “Falcon 9”, kura pati automātiski spēja nosēsties uz dronu kuģa Atlantijas okeānā ar nosaukumu “Protams, ka es Tevi joprojām mīlu”. Uzņēmumam ir izsniegta atļauja palaist 12 000 zemās orbītas satelītus, un šobrīd jau darbojas 1000 šādi satelīti. Šobrīd gan “Starlink” interneta izmaksas nav konkurētspējīgas, un savienojums ir neviennozīmīgs, taču ar katru uzlabojumu šis internets var kļūt par glābiņu tiem, kas atrodas nomaļākās teritorijās.
Savukārt kosmosa tūrisma jomā “SpaceX” ir uzstādījis ambiciozu mērķi – jau šī gada jūlijā veikt savu pirmo orbitālo lidojumu ar kosmosa kuģi “Starship”, rakstīja teslarati.com. Mērķis ir ambiciozs, jo līdzšinējos testos visi mēģinājumi beigu beigās ir bijuši ne līdz galam veiksmīgi.
10. “Bitcoin” cena sasniedz 60 000 ASV dolāru slieksni
Digitālā valūta “Bitcoin” ir sasniegusi jaunu vērtības rekordu – 60 000 ASV dolāru par 1 vienību, rakstīja techspot.com. 13. martā pēc “CoinDesk” datiem “Bitcoin” sasniedza 61 283, 80 ASV dolāru vērtību. Kopš tā brīža cena ir nedaudz kritusies, taču saglabājusies diezgan augstā līmenī. Tas gan ir katra paša minējums, kāda būs šīs kriptovalūtas nākotne. Dažādu organizāciju interese par kriptovalūtu ir palielinājusies. “Mastercard” ir izrādījusi interesi atbalstīt kriptovalūtas jau šajā gadā. Arī tādi uzņēmumi kā “PayPal”, “Tesla” un “Twitter” iesaistījušies kriptovalūtu darījumos, kā arī, protams, šobrīd pasaulē jaunu popularitāti iekaro “NFT” jeb “non-fungible tokens”.
