Internetā var atrast visu - sākot ar Marsa grunts paraugiem, beidzot ar "Ford Granada karburatoru". Internets ir visur gan ar vadiem, gan bez tiem - tā vismaz runā. Runā arī par to, ka internets ir izglābis Amazones mežus no iznīcības, jo cilvēki tagad vēstules vairs neraksta uz papīra, sazinās turpat, internetā. Tāpēc, lai noskaidrotu, vai internets ir visur, izveidots "E-indekss", kurš nosaka elektroniskās vides pieejamību Valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās.
„Šis indekss rāda to, cik iestāde labi izmanto dažādas elektroniskās iespējas gan iestādes iekšienē, gan kā darbinieki sadarbojas viens ar otru.
Vai tas ir elektroniskā veidā, vai bīdot papīrus šurpu, turpu. Tā arī parāda sadarbību ar citām iestādēm, gan arī attiecībā pret klientiem. CSDD mums ir piemērs, ka mēs kā autobraucēji varam paši novērtēt to, ka, piemēram, mobilajā lietotnē elegantā veidā mēs varam noskaidrot datus attiecībā uz savu transporta līdzekli u.tml.," raidījumam "Zebra" pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis.
Iestādēm ar augstāko "E-indeksu" katru gadu tiek pasniegtas balvas. Šogad šādu balvu saņēma arī CSDD. Šādu novērtējumu tā ieguvusi, jo ir augstu novērtēts iestādes iekšējais process ar efektīvi izmantotu iekšējo dokumentu vadību, kā arī ir īstenotas, pārdomātas pamatdarbības ar informācijas sistēmām. Iestāde lielu uzmanību ir pievērsusi pakalpojumu sniegšanai un to kvalitātei.
Galvenie CSDD pakalpojumu vērtētāji ir autovadītāji, kuri ar e-pakalpojumu palīdzību var ātrā veidā iegūt jebkuru informāciju vai atgādinājumu.
"Šo e-pakalpojumu izmanto vairāk nekā puse no Latvijas autovadītājiem. Kopā tie ir apmēram divi miljoni reižu gadā.
Mēs darīsim pilnīgi visu, lai pilnveidotu e-pakalpojumu klāstu un sekotu līdzi jaunākajām tendencēm. Pieļauju to, ka Latvijā vispār drīz nevajadzēs papīrus, ne vadītāja, ne reģistrācijas apliecību," Latvijas Televīzijas raidījumam "Zebra" saka CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Pirmajā brīdī tas varētu šķist jocīgi, ka nekādi dokumenti nebūs jāvadā līdzi. Var vienīgi iztēloties, ka, ja šoferim līdzi ir vadītāja apliecība, nevar zināt, vai tā ir viltota un ir jāpārbauda. Autogrāfi arī tādi maziņi un melnbalti - ne pārāk labi saskatāmi, taču šajos laikos, kad katrā telefonā ir labāks fotoaparāts kā agrāk profesionālim un katram policistam uz ceļa pieejams internets, pilnīgi pietiktu, ja šoferis nosauktu savu vārdu un personas kodu un policists mierīgi datorā apskatītos gan fotogrāfiju, gan visus pārējos datus par apturēto.
Mūsdienās pat sociālajos tīklos vairāk rakstīts nekā vadītāja apliecībā. Tātad, ja internets ir pieejams visur, dokumentus var nevest nekur.
Pierasts, ka bieži vien visas labās idejas nāk no ārzemēm, bet vadītāja reģistra ziņā citas valstis var pamācīties no Latvijas.
„E-pakalpojumus ir radījuši tikai CSDD darbinieki. Mums nav bijis neviens ārpakalpojums, nekāda palīdzība no malas, neesam neko špikojuši. Esam pētījuši to, ko cilvēkiem vajag, kā ir ērtāk, labāk, un mūsu darbinieki nemitīgi papildina šo klāstu, uzlabo, pilnveido to un padara efektīgāku," saka Andris Lukstiņš.
Šogad iestāžu starpā balvu saņēma CSDD. Mazo novadu konkurencē pirmā vieta piešķirta Strenču novadam, savukārt starp lielajiem novadiem visprogresīvākais izrādījās Dobeles novads, bet starp pilsētām - Valmiera.
