Kā nepadoties mākslīgā intelekta priekšā, bet panākt, ka tas strādā mūsu labā - uz šo jautājumu atbildes meklē daudzās nozarēs, bet īpaši aktuāls šis jautājums ir skolās.
Tērzēšanas robota "ChatGPT" spējas ģenerēt tekstu, kas praktiski nav atšķirams no cilvēka rokraksta, pārsteidza daudzus. Tas, ka čatbots spēj ne tikai sniegt atbildes uz vienkāršiem jautājumiem, bet pat rakstīt esejas, nepalika bez ievērības arī studentu vidē. Tas uzreiz rada ētiskus izaicinājumus.
Viena no Francijas prestižākajām universitātēm reaģēja ātri, aizliedzot mākslīgā intelekta izmantošanu akadēmisko darbu izstrādē.
"Tas nozīmē, ka studentiem nav atļauts izmantot "ChatGPT", lai iegūtu atzīmi. Tas arī viss. Izmantojot mākslīgo intelektu, viņi lauž intelektuālā godīguma līgumu, jo šis darbs vairs neskaitās kā personīgs darbs vai darbs ar avotiem," norādīja Parīzes Politikas zinātnes institūta pārstāve Mirjama Dubuā-Monkači.
Tikmēr profesors universitātē Londonā uzskata, ka mākslīgais intelekts izglītības procesam var dot arī savu artavu.
"Ir svarīgi, ka mēs, akadēmiķi, iemācam saviem studentiem, kā šos instrumentus lietot efektīvi un vienlaikus attiekties pret tiem kritiski, apzinoties to ierobežojumus. Padarīt tos par daļu no saviem ieročiem tā vietā, lai atteiktos no tiem pavisam," sacīja Midlseksas universitātes profesors Balbirs Barns.
Lundas Universitātē Zviedrijā pēta, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt glābt dzīvības, atklājot audzējus. Parasti mamogrammu pārbaudē tiek pielietots četru acu princips - tos pārbauda divi speciālisti, lai izvairītos no kļūdu iespējamības. Tas ir laikietilpīgs process. Vienas stundas laikā radiologs var apskatīt aptuveni 50 rentgenus. Šo darba slodzi mākslīgais intelekts spēj samazināt uz pusi.
Bet kā kontrolēt, lai tas viss neiziet ārpus robežām? Eiropas Savienība (ES), kā ierasts, ar šo visiem bija soli priekšā jau pirms diviem gadiem, kad publicēja pirmo noteikumu rokasgrāmatu.
Un visbeidzot šomēnes ES dalībvalstis panāca arī politisku vienošanos par ierobežojumiem šo tehnoloģiju izmantošanai Eiropā, kļūstot par pirmo kontinentu, kas mākslīgajam intelektam noteicis skaidrus noteikumus.
Kā norādīja Briselē - galvenā prioritāte ir nodrošināt, ka mākslīgā intelekta attīstība ir caurskatāma, atbildīga un uz cilvēku vērsta. Bet ne visi vēlas regulējumus.
"Es neticu pārāk lielai jau iepriekš noteiktai pārvaldībai, regulējumiem, kad runa ir par pilnīgi jaunām tehnoloģijām. Mana filozofija - tām ir jāļauj attīstīties. Ja tas noved pie sekām, kas mūs neapmierina, tad jāreaģē. Nevis jāierobežo to, kas vēl tikai ir tapšanas stadijā," uzskata Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta zinātnieks Endrjū Makfē.
Tehnoloģiju līderi gan apzinās, ka bez regulējumiem neiztikt. Tāpēc cenšas lobēt sev pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus. Un katram tie ir savi. Jo tādiem tehnoloģiju gigantiem kā "Meta", "Google" un "Microsoft" tas ir ne tikai jautājums par tehnoloģiju pieejamību un drošību, bet, iespējams, vēl svarīgāk - peļņu.
