Pirmoreiz pasaulē nodemonstrēts jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko iespējams izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās. Prototips "SpaceTRIPS" izgatavots Latvijas Universitātes (LU) Fizikas institūtā. Tas veidots, apvienojot pasaulē divas ļoti reti sastopamas tehnoloģijas: termoakustisko dzinēju, proti, iekārtu, kas kosmosā pārveido kodoldegvielas siltumu skaņā, un ģeneratoru, kas skaņu pārveido elektrībā.
"Kas vispār ir termoakustika? Te ir mazs demonstrējuma stends. Man rokā ir parasta caurule. Caurulē iekšā ir ievietots metālisks sietiņš. Sietiņš kalpos kā siltummainis. Es vienu galu pasildīšu. Viens gals sakarsīs, otrs būs vēsāks. Paskatīsimies, vai šādā veidā ir iespējams ģenerēt skaņu, siltumu pārveidojot skaņā. Nedaudz pasildīšu. Jau paliek sarkans," stāstīja LU Fizikas institūta vadošais pētnieks Artūrs Brēķis.
Pēc līdzīga principa strādā "SpaceTRIPS" iekārta.
"Iekārtā divi termoakustiskie dzinēji. Tātad divi siltuma pārveidotāji skaņā, skaņas ģeneratori. Tie abi ir savienoti cilpā. Augšā redzama cilpa. Viens rada skaņas vilni. Skaņas vilnis izplatās pa cauruli, ieiet nākamajā dzinējā, tiek pastiprināts, tādā veidā aiziet atpakaļ uz pirmo, veidojot noslēgtu skaņas vilni, un daļa no skaņas jaudas šajos atzaros aiziet taisnā ceļā uz šķidru metālu, kas ir iekšā ģeneratorā. Nātrijs, runa ir par sārmu metālu, svārstās magnētiskā laukā šurpu turpu, un tādā veidā spolē izejā mēs varam ģenerēt elektrību," klāstīja zinātnieks.
Šīs tehnoloģijas priekšrocība ir tā, ka tajā nav kustīgu, dilstošu detaļu. Vienīgais, kas kustas, ir šķidrs metāls, kā rezultātā nav nepieciešama nekāda tehniskā apkope, kas ir ļoti svarīgi kosmosa misijās, kuras ilgst desmitiem gadu.
Mūsdienās reti kur pasaulē tiek radīta tehnika, kas balstās uz fundamentāli jaunu darbības mehānismu. Latvijas zinātniekiem tas ir izdevies.
"Kad mēs konstatējam, ka eksperiments ir veiksmīgs, tās bija neaprakstāmas sajūtas. Tiešām bija jādzer šampanietis, un to var salīdzināt, ar Latvijas hokeja uzvaru pagājušā gada čempionātā.
LU Fizikas institūtā radīts jauns elektrības ieguves paņēmiens, ko var izmantot kosmosa misijās," piebilda LU Fizikas institūta vadošais pētnieks.
Iekārta tapusi sadarbībā ar Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Vācijas zinātniekiem. Tieši latviešiem, kuriem ir liela pieredze magnētiskajā hidrodinamikā, tika uzticēts atbildīgākais darbs – uzbūvēt pašu mašīnu un to testēt laboratorijā. Iekārta jau ir ieinteresējusi Eiropas Kosmosa aģentūru.
"Mēs varēsim konkurēt ar NASA un tamlīdzīgām iestādēm, kas zināmā mērā dominē. Amerikāņi tomēr dominē šajā tālas darbības misiju organizēšanā," piebilda Brēķis.
Viņš ir pārliecināts, ka šī tehnoloģija varētu būt noderīga ne tikai kosmiskajās zondēs, bet arī uz zemes, ražojot elektrību vietās, kur nav izveidota infrastruktūra. Viss, kas ir nepieciešams, ir siltuma avots. To, piemēram, var nodrošināt ar saules kolektoriem, un tad jaunā iekārta varēs ražot elektrību gana lielos apjomos.
