Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu un būvizstrādājumu laboratorijas pētnieka Ģirta Būmaņa ikdiena paiet, ne vien strādājot ar studentiem, bet arī radot jauna veida materiālus siltumizolācijas un skaņu absorbējošu paneļu izgatavošanai.
"Zinātnes tradīcijas, varētu teikt, mums jau ir ģimenē. Arī mana māte ir zinātņu doktore, ir beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti tajā laikā. Viņas joma bija lauksaimniecība, un no mazām dienām viņa mani ņēma uz izmēģinājumiem, uz izmēģinājuma laukiem, kur es viņai palīdzēja svērt [graudus], analizēt datus, un man tas iepatikās," skaidro Būmanis.
Zinātnes joma noteikti ir Ģirta pareizā izvēle. Atzinīgus vārdus par viņu un pētniecībā jau iespēto saka Ģirta kolēģi.
RTU profesors Aleksandrs Korjakins: "Viens no perspektīvajiem līdzstrādniekiem un viens no jaunākajiem asociētajiem profesoriem universitātē. Ļoti atbildīgs līdzstrādnieks, ļoti radošs pētnieks."
RTU pētnieks Pauls Pāvils Ārgalis: "Viņš ir ļoti foršs kolēģis. Viņš ir sabiedrisks, entuziastisks. Cilvēks, kas tendēts uz attīstību. Kā kolēģis viņš ir burvīgs, fantastisks. Vienmēr, ja vajag kādu palīdzību, viņam var pajautāt. Ja ir kādi jautājumi, neskaidrības, var padiskutēt."
Šobrīd Ģirts strādā pie ilgtspējīgu būvmateriālu izveides.
"Būvniecības nozare ir strauju pārmaiņu priekšā, kuru pavada vairāki izaicinājumi, un tie ir saistīti ar ietekmi uz vidi. Tas ir pirmais izaicinājums. Otrais izaicinājums ir energoresursu ietilpības samazinājums būvmateriālu ražošanā un būvniecības procesā. Viens no veidiem, kā to panākt, ir paskatīties uz esošo apbūvi un izmantot šīs būves resursus jaunu materiālu radīšanā. Piemēram, mēs iebūvējām ģipškartonu, mēs iebūvējām putu polistirolu, un šī būve kalpo. Tad, kad šī būve ir nokalpojusi, mēs to visu nemetam ārā. Šis domāšanas veids mums ir jāatmet."
Vecie materiāli no būves tiek paņemti ārā un pārstrādāti jaunos būvmateriālos. Tā, piemēram, universitātē tiek radīti jauni siltumizolācijas un skaņu absorbējoši paneļi, kas veidoti no pārstrādāta ģipškartona jeb rīģipša, savienojot to kopā ar putupolistirolu jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, putuplastu.
"Materiāls uzrāda labus rezultātus. Rezultāti ir salīdzināmi ar putupolistirola plāksnēm, kas ir sintētisks materiāls. Bet to pārstrādājot, pievienojot saistvielu, mēs varam iegūt tuvu līdzvērtīgu šim materiālam," vērtē Būmanis.
No vienas puses, šķiet, ka tas ir gana vienkāršs process un šur tur būvniecībā jau kaut kas līdzīgs tiek pielietots. Bet jāsaprot, lai to varētu sertificēt, ir jāizveido tāds materiāls, kura stipruma, siltuma noturības un skaņas izolācijas īpašības neatšķiras. Universitātē pētītais materiāls paredzēts grīdām, un tas tiek ieklāts šķidrā veidā, līdzīgi kā betons, neatstājot nekādas spraugas. Rezultātā vecie, nevienam nevajadzīgie būvmateriāli nevis nonāk atkritumu poligonā, bet no tiem tiek radīti jauni.
