Ja vasaras sākumā ilgstošais sausums ikvienu sēņu mīli darīja bažīgu: "kā nu būs?", tad šobrīd droši varam apgalvot: "ir labi!". Ar sēnēm pilni meži, tirgi, sociālie tīkli un pat Rīgas parki. Sēnes ir unikāli organismi, tāpēc arvien vairāk tiek pētīts to iespējamais pielietojums ārpus cilvēku šķīvjiem.
"Diezgan dažādās nozarēs un dažādās jomās sēnes jau izmanto. Viens no pētījumu virzieniem ir sēņu micēlija priekšmetu veidošana, dažādu micēlija materiālu veidošana, kurus var izmantot visdažādākajiem mērķiem. Piemēram, tiek pētītas iespējas to izmantot kā būvmateriālu, kurš, starp citu, varētu pats sevi sadziedēt, ja vajag. Ja micēlijs paliek dzīvs un kaut kāds caurums tiek izsists, piemēram, tad to var papildināt ar substrātu, un sēne var to aizaudzēt ciet. Es nezinu, cik tas ir tālu tādā reālā izpildījumā, bet ir tādi eksperimenti," stāstīja Meijere.
No micēlija tiek veidoti arī ādas materiāla aizstājēji, kas jau tiek lietoti dažādu firmu veidojumos, piemēram, aksesuāru ražošanā. Micēlija āda neprasa dzīvnieku dzīvības, ir dabisks materiāls, ko var audzēt mākslīgi, un uzņēmējiem šāda iespēja ļoti interesē.
"Micēliju plāno izmantot, piemēram, dažādos mēbeļu iepakojumos. Iedomājieties, ja varētu putuplasta iepakojumu aizstāt ar micēliju? Tas ir ļoti labs, viegls, izturīgs pret sitieniem. Šim materiālam ir liela nākotne," uzskata Meijere.
Arī Meijere pati sēnēm radusi kādu neparastu pielietojumu – apguvusi dzijas krāsošanu ar sēnēm.
"Jā, tas ir viens no maniem hobijiem. Nodarbojos ar to kādus astoņus gadus, un viss sākās saistībā ar sēņu izstādi. Es zināju, ka ar sēnēm var krāsot dziju un sēnēs ir dažādi pigmenti, kurus šim mērķim var izmantot. Reiz, skatoties uz to, ka pēc sēņu izstādes, kad sēnes paliek vecas, tās tiek mestas ārā, es nospriedu, ka es taču varu paņemt tās uz mājām un pamēģināt šo lietu. Vajadzēja tikai vienreiz pamēģināt, un iepatikās," stāstīja Meijere.
Protams, ir jāzina, ar kurām sēnēm dziju krāsot. Liekas, ka sarkano krāsu varētu dot mušmires vai bērzlapes, bet ar tām nokrāsot patiesībā neko nevar.
"Dažas sēnes var krāsot arī no to sēņu vidus, kuras mēs ēdam. Tās pašas dzīslkāta bekas – jaunās var apēst, bet, ja atrodas kādas tādas vecas, kuras izskatās, ka vairs ēst negribētos, – tās var iemest katlā, pakarsēt un tad tur ielikt baltu dziju. Tā dzija nokrāsosies ļoti skaistā, sinepju dzeltenā tonī. To pat bez kodinātāja, bez nekā vienkārši var pamēģināt, lai rastos azarts," skaidroja Meijere.
Vēl no ēdamajām sēnēm labi krāso baraviku stobriņi, kad tie ir veci un dzelteni.
Lai dabūtu citas krāsas, kas nav dzeltenīgas, ir jāzina, kuras tieši sēnes izmantot. Paraugu komplektu, kādas krāsas var dabūt ar kurām sēnēm, var aplūkot Dabas muzejā.
"Amerikā 60. gados viena aktīva dāma bija nejauši šo izdarījusi, iemetusi dziju kopā ar sēnēm. Sanāca ļoti jauks tonis, un viņa sāka ļoti aktīvi darboties un popularizēt šo lietu. Tad tā pārsviedās arī uz Skandināviju. Šobrīd tāda aktīvākā krāsošana tiešām notiek Amerikā, Kanādā, Skandināvijā, bet arī pa visu Eiropu ir atsevišķas cilvēku grupas, kas ar to nodarbojas, regulāri notiek pasākumi," stāstīja Meijere.
Iepazīsti sēnes!
