Bruņoto spēku pārstāve Ozola Tallinā labo Latvijas rekordu «Ironman» - tautas sporta apskats

Īsumā:

• Pasaulē pirmajās “Ironman” sacensībās kopš marta Lāsmai Ozolai spožā debija rezultējas jaunā Latvijas rekordā, tikmēr rekordists Rinalds Sluckis finišē “Ironman Tallinn” uzreiz aiz ātrākā trijnieka.
• Sigita Vāce ar 202,9 kilometriem sasniedz pasaules TOP20 rezultātu sievietēm 2020. gadā un labo trases rekordu Igaunijas 24 stundu ultramaratonā, kur Aivars Bondars izcīna otro vietu un ar jaunu personīgo rekordu kvalificējas vēsturiskajam Spartatlonam.
• Pasaulē masveidīgākajā airēšanas maratonā trīs Latvijas laivas iekļūst TOP10 un vairāki pjedestāli dažādās laivu klasēs, kā arī Ilzes Balodes un Edgara Purviņa uzvara divvietīgajā smailē.
• 33. Vecāķu skrējienā uzvar LTV žurnālists Andrejs Dmitrijevs, bet pārceltajos skriešanas svētkos Uģis Jocis revanšējas Dmitrijam Serjoginam.
• Savus piekritējus pulcēja arī no pavasara pārceltais Rīgas rogainings.
• Tradicionāli septembra sākumā aizvadīts arī vēsturiskais Vienības brauciens.
• Nedēļas nogalē taku skrējēji pulcēsies Ērgļu stacijas Stirnubukā. Maratonisti skries Viļņā, bet Tallinā viss notiks virtuāli.

Globālajā pandēmijas gadā zīmolam “Ironman” nācās atcelt vai pārcelt triatlona sacensības vienu pēc otras un piedāvāt mēroties spēkiem virtuālos izaicinājumos. Tāds liktenis piemeklēja arī Latvijai tuvākos pasākumus – jūnijā plānoto “Ironman 70.3 Otepää” un augusta sākumā divreiz notikušo “Ironman Tallinn”. Abas triatlona sacensības apvienoja vienā nedēļas nogalē septembra sākumā, ievērojot vairākus Covid-19 izplatības ierobežojumus, kas rezultētējās kā pasaulē pirmās "Ironman" sacensības kopš marta, vēsta "The New York Times". Pilnajā distancē (3,8km+180km+42,2km) starp 671 dalībniekiem atzīstami startēja 17 Latvijas pārstāvji.

Ieguldot atbilstošu treniņapjomu, prognozējami lieliska debija izdevās militāro struktūru sportistei Lāsmai Ozolai, kura sevi pieteica jūlijā ar nacionālo rekordu vidējā distancē Smiltenes triatlona svētkos, par ko vēstīja LSM.

Nopeldot 3,8 kilometrus (1:14:51) ar vidējo tempu 1:58 min/100m, latviete ieņēma 24. pozīciju starp 90 sievietēm. Sekoja Lāsmas Ozolas iecienītākais triatlona segments – velobraukšana, kurā tika apsteigtas konkurentes viena pēc otras, un jau pirms 70 kilometru atzīmes viņa ielauzās TOP10, pēdējos padsmit kilometrus braucot ar ātrumu 39 km/h. Priekšā bija vēl 110 kilometri un pašas spēcīgākās konkurentes no dažādām valstīm. Ātrums kritās, taču 20 kilometrus pirms tranzītzonas bija apdzītas vēl vairākas spēcīgas triatlonistes un Lāsma Ozola atradās jau 4. pozīcijā, ko gan pēc tam nespēs noturēt. Visos 180 kilometros (5:01:33) vidējais ātrums bija 35,72 km/h. Sekoja nepilnu četru stundu 42,2 kilometru maratona skrējiens (3:51:02) ar vidējo tempu 5:26 min/km, kurā nācās palaist garām dažas ātrākas sievietes.

Visu distanci veicot 10 stundās (10:14:38), latviete izcīnīja 9. vietu un par vairāk nekā divām stundām laboja iepriekšējo Latvijas rekordu. Uzvarētājai no Somija tika zaudēta pusstunda, turklāt TOP10 starp piecu valstu pārstāvēm četras bija somietes, bet neviena mājiniece igauniete.

Lāsma Ozola nebija vienīgā sieviete Tallinas triatlona pilnajā distancē. Jana Gutkina (12:52:24) ieņēma 70. vietu un pēc sacensībām Latvijas rangā ierindojās piektajā pozīcijā aiz Lāsmas Ozolas (10:14:38, 2019), Ievas Tīrumas-Skaginas (12:05:51, 2018), Antras Rogas (12:07:42, 2019) un Sigitas Vāces (12:13:42, 2018).

Sportiskajā ziņā augstvērtīgāks rezultāts bija citam triatlona rekordistam Rinaldam Sluckim (8:39:37), kurš kārtējo reizi spēja iekļauties deviņās stundās un finišu saniedza 4. vietā, pirms tam peldēšanā (1:02:50) ieņemot 50. vietu, bet pēc tam uz velo TOP10 sasniedzot tajos pašos 70 kilometros (43 km/h), un pēc tam pietuvojoties pirmajam trijniekam ar vidējo ātrumu 40,16 km/h un noturot pozīcijas aiz Norvēģijas, Somijas un Lielbritānijas atlētiem, maratonu (3:02:06) skrienot tempā 4:17 min/km.

Ātrāk par 10 stundām “Ironman Tallinn” veica Vadims Popovs (9:11:00, 34.vieta), Dzintars Kalniņš (9:48:46, 113.vieta) un Jānis Šneiders (9:54:22, 130.vieta).

Jauno sieviešu rekordu tuvākajos gados varēs uzlabot tikai pati Lāsma Ozola, ja vien garajās distancēs nesāks startēt daudzkārtēja īsāko disciplīnu čempione Baiba Medne. Pašmāju labākā triatloniste Daniela Leitāne vēl cer kvalificēties Parīzes olimpiskajām spēlēm par spīti aizvadītajā nedēļas nogalē nesekmīgajai debijai pieaugušo pasaules čempionātā (PČ) Vācijas pilsētā Hamburgā, kur riteņbraukšanā tika apsteigta par apli un noņemta no trases.

Divreiz īsākajā “Ironman 70.3 Tallinn” startēja 58 Latvijas triatlonisti. Starp 520 dalībniekiem tika pieredzētas vairākas uzvaras vecumgrupās. Starp 12 vīriem, kas finišēja ātrāk par piecām stundām, Aivars Uzols (4:50:10) izcīnīja uzvaru V55-59 grupā. Jau pieminētā Antra Roga (5:43:50) tika pie bronzas medaļas. Drīz pēc tam uzvaru divu senioru konkurencē svinēja arī Raimonds Garenčiks (6:04:48) savā 65-69 vīru vecumgrupā.

Vienlaikus agrā sestdienas rītā Igaunijā pie Viru ezera startēja 15. Vehandu airēšanas maratons 100 kilometru garumā, kas bija pārcelts no aprīļa beigām. Iespējams, pasaulē lielākajā airēšanas festivālā dalību ņēma 807 laivas, no kurām 29 bija ieradušās no Latvijas. Pirmās trīs spēja finišēt ātrāk par deviņām stundām, uzreiz aiz tām Ilzes Balodes un Edgara Purviņa (9:11:12) divvietīgā smaile, izcīnot uzvaru abu dzimumu laivu klasē. Šajā pašā grupā starp 87 laivām otro vietu ieņēma Arnis Kalniņš kopā ar Igaunijas airētāju (9:42:13). Divas minūtes ātrāk finišēja Jānis Saulītis kopā ar Oskaru Galzonu (9:39:53), izcīnot trešo vietu 217 laivu konkurencē. Airējoties kanoe laivā, 157 laivu konkurencē 2. vietu ieņēma Jurijs Seleznovs un Stanislavs Lešcinskis (10:30:54). Divu vienvietīgo kanoe laivu cīņā uzvaras laurus plūca Gundars Patmalnieks (16:22:57).

765 laivas sasniedza upes lejteci Peipusa ezera tuvumā. Kad noslēdzošie dalībnieki tuvojās finišam, bija uzausis nākamās dienas rīts. Peipusa ezera otrā galā tikmēr tuvojās izšķirošie notikumi 24 stundu skrējienā Sillamē netālu no Narvas. Starp 27 dalībniekiem astoņi bija ieradušies no Latvijas, lai diennakti skrietu divu kilometru aplī.

11 sieviešu konkurencē pēc noskrietiem 132 kilometriem Sigita Vāce pārņēma vadību un to noturēja līdz finišam, diennaktī noskrienot 202,9582 kilometrus. Tādējādi tika labots iepriekšējais sacensību rekords (184 km), kura īpašniece Sīri Pilta (Siiri Pilt) arī atradās trasē un pārsteidza ar savām latviešu valodas zināšanām, jo pirms tam septiņus gadus dzīvojusi Apē. Otrās vietas ieguvēja bija cita igauniete Railija Rūtela (Raili Rüütel), kura ar 199,25 kilometriem laboja Igaunijas nacionālo rekordu sievietēm.

Tikmēr Sigita Vāce ar savu rezultātu iekļuva šī gada labāko rezultātu divdesmitniekā starp 2020.gadā šo distanci skrējušajām dāmām.

Arī vīriešu uzvarētājs Vladimirs Frolovs (237,03 km) laboja līdzšinējo Igaunijas rekordu, taču viņam 24 stundās pietrūka 110 metru, lai aizsniegtos līdz pērnajam Jāņa Actiņa trases rekordam (237,142 km). Tādējādi abi Sillamē 24 stundu rekordi šobrīd atrodas Latvijas skrējēju rīcībā.

Otro vietu vīru konkurencē ar pārliecinošu personīgo rekordu izcīnīja Aivars Bondars ar 225,53 kilometriem, kvalificējoties bez loterijas Spartatlonam, kam bija nepieciešami 225 kilometri. Pērnā pasaules čempionāta (PČ) labākais Latvijas izlases ultramaratonists pirmais sasniedza 200 kilometru atzīmi tieši pēc 20 stundām (20:00:02), taču drīz pēc tam bija spiests atdot konkurentam skrējiena vadību, bet spēja noturēties vicelīdera godā.

Ja Sigitai Vācei pietrūka daži simti metru līdz 2017. gada pasaules čempionāta sniegumam Belfāstā, tad pie personiskajiem rekordiem tika Laimonis Skadiņš (215,13 km) un Didzis Brauns (204,19 km). Abi neatlaidīgie Latvijas skrējēji 30 dalībnieku cīņā ierindojās attiecīgi ceturtajā un piektajā vietā, tieši pēdējās skrējiena stundās turot augstu tempu un pakāpjoties augstāk rezultātu tabulā.

Nepateicīgajos laikapstākļos, bēgot no stiprā lietus, trasi uz trim stundām pameta sacensības vicelīdera pozīcijā sākušais valmierietis Ritvars Kalniņš (172 km) un debitante Kristīne Troņenkova (150,12 km) no Mārupes. Ar 108 kilometriem sacensības beidza ogrēnietis Valdis Ņilovs, kurš vienu brīdi pabija arī līdera godā. Savukārt no visiem dalībniekiem ar lielāko personisko rekordu startējušais Normunds Laucis (232,237 km) sāpošas muguras dēļ noskrēja 86,12 kilometrus, pārspējot startu izcēlušo igauni Margusu Luhtoju, kas savāca vien 84 kilometrus.

Pēc septembrī plānotā Spartatlona atcelšanas oktobra sākumā Vācijas 24 diennakts skrējiena 1,8 kilometru aplī plāno startēt Diāna Džaviza, kura pērn PČ pieveica 190,477 kilometrus. Latvijas izlasei nākamais izaicinājums gaidāms maijā plānotajā PČ Rumānijā.

No marta uz septembri tika pārcelti arī Rozentāla skriešanas svētki Saldū, ar kuriem pēdējos gados tika atklāta sacensību sezona. 10 kilometru distancē turlavietis Uģis Jocis (0:30:40) tika pie revanša cīņā ar Dmitriju Serjoginu (0:31:30), bet trešo vietu 140 skrējēju konkurencē izcīnīja Arnis Ozoliņš (0:32:57) no Valkas.

Tukumniece Karīna Helmane-Soročenkova (0:35:44) neatstāja nekādas cerības citām dāmām un vēl pagarināja savu skrējienu kā treniņu, lai gatavotos rudens maratonam. Otro un trešo vietu sadalīja Diāna Liepiņa (0:37:56) un olimpiete Ilona Marhele (0:38:20). Piecos kilometros startēja 190 dalībnieki, no kuriem ātrākie bija Lauris Grīniņš (0:16:34) un vietējā Signe Birkenberga (0:21:31).

33. reizi septembra sākumā risinājās Vecāķu pludmales skrējiens, kurā startēja vairāk nekā simt dalībnieki. 10 kilometru krosā triumfēja Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālists Andrejs Dmitrijevs (0:38:30) un Zanda Malančuka (0:46:15). Piecos kilometros ātrākie bija Andis Sakne (0:19:30) un jaunā Melānija Zālīte (0:22:44) no Ķekavas.

Uz septembri pārceltais Rīgas pavasara rogainings pulcēja vairāk nekā 300 komandas sešu, četru un divu stundu pārbaudījumos. Sešās stundās Mārupes apkārtnē visvairāk – 186 punktus savāca Igaunijas komanda, savukārt pie 159 punktiem tika Madara Apsalone un Jānis Kalniņš, kuri uzvarēja jauktajā abu dzimumu ieskaitē, absolūtājā kopvērtējumā tiekot pie ceturtās vietas. Šajā “Atvasaras rogainingā” veiksmīgākās dāmas bija Nora Baranovska un Marta Liepiņa ar 125 punktiem. Jauktā komanda “Siguldas takas” ar Agati Kristapsoni un Austri Armanu (55 punkti) divās stundās pārspēja visus konkurentus, tostarp visas vīru komandas. Četrās stundās, nedaudz nokavējot finišu, ar 116 punktiem sekmīgākie bija Jānis Kemers, Mārtiņš Ozoliņš un Valdis Čunka.

Siguldā aizvadīts 30. Vienības brauciens, kas pulcēja ap 3000 velosipēdistus, kas ir arī atļautais dalībnieku skaits Covid-19 pandēmijas ierobežošanas laikā. Finiša potokolā atrodams 2991 ieraksts vairākās distancēs. 113 riteņbraucēji pievarēja 99 kilometru šosejas braucienu, kur ar sekundes starpību pirmie finišēja Gerts Kivistiks (2:12:32) un Viesturs Lukaševics. Četru dāmu konkurencē izmanīgākā grupā bija Kitija Siltumēna (2:39:24). Kalnu divriteņu 48 kilometru braucienā startēja nepilns pustūkstotis dalībnieku un arī šeit ātrākie ieradās sacensību centrā ar sekundes starpību – Jānis Priževoits (1:37:33) un Gints Lūsis. Pirmā dāma prognozējami bija Katrīna Jaunslaviete-Kipure (1:46:05). Masveidīgajā 36 kilometru tautas braucienā piedalījās ap 2,4 tūkstoš velomīļu. 17 kilometru retro braucienā devās tie, kas vēlējās godināt vēsturisko Vienības braucienu.

Šonedēļ, 12. septembrī, risināsies Apes MTB sacensības, kuras atšķirsies ar garāko distanci, kas būs 100 kilometrus gara, un 50 kilometru pusmaratonu, kas ir divreiz garāk nekā citos veikala “Veloprofs” rīkotajos seriāla posmos.

Tajā pašā dienā Vidzemes augstienē Ērgļos risināsies taku skriešanas seriāla “Stirnu buks” otrais posms ar pirmo “Lūša” distanci šogad, kas šoreiz būs 25 kilometrus gara. Pārējie skrējieni “Stirnu buks”, “Zaķis”, “Vāvere”, “Susurs” un “Kalnu karalis” jau bija skrējēju rīcībā augusta vidū Amatas krastos, bet šogad sevi atrādījušais “Vilks” atgriezīsies seriālā nākamvasar.

Šosejas skrējēji startēs Viļņas maratonā, savukārt vienlaikus notiekošais Tallinas martons šogad būs virtuāls. Pagaidām uz oktobri pārceltais jubilejas Rīgas maratons tiek plānots klātienes formātā.