Jelgavnieki «Ziemassvētku jampadracī» darina senos rotājumus – puzurus

Kad Ziemassvētkos goda vietā vēl netika celta eglīte un nebija spožo rotājumu, tumšo laiku pārdzīvot palīdzēja puzuri. Tiek uzskatīts, ka puzuriem piemīt pat mistisks spēks piešķirt telpai īpašu burvību. Seno rotājumu gatavošanu daudzi jelgavnieki apguva tradicionālajā ''Ziemassvētku jampadracī''. 

''Ziemassvētku jampadracis'', kurā dažādās radošajās darbnīcās kopīgi darbojas ģimenes, Jelgavā ir sena tradīcija.  Arī šogad ne vienā vien jelgavnieku mājā eglīti rotās pirmoreiz pašu rokām darināti puzuri.

Puzuri ir vieni no senākajiem rotājumiem, kas latviešu sētas esot greznojuši vēl pirms eglītes, bet mūsdienās tā ir iespēja kaut uz brīdi apturēt  straujo skrējienu un kopīgi visiem darboties.

"Kad tu esi apguvis, tu vari sākt dziedāt. Sāk raisīties sarunas, un tad ir tas, ko agrāk sauca par vakarēšanu," stāsta puzuru meistare Ausma Spalviņa

Spalviņa, kas tiek uzskatīta par lielākās puzuru kolekcijas īpašnieci, stāsta, ka savu atkalatdzimšanu puzuri sākuši pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad pirmos latviešu darinātos puzurus atzinīgi novērtējuši norvēģi.

Tagad interesanti un talantīgi esot visi darbnīcu dalībnieki. Tomēr svarīgi ir ne vien iemācīties savērt puzura formu, bet tajā ielikt arī labas domas, jo, līdzīgi kā Lielvārdes josta, arī puzuris ir mitoloģijas glabātājs.

Puzurus var darināt no dažādiem materiāliem, bet visizplatītākie esot salmi un niedres.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tautas māksla
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti