2020. gadā Latvijas tēla veidošana tika uzticēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). LIAA Valsts tēla nodaļas vadītāja Zane Biteniece norādīja, ka kopš tā brīža ir mērķtiecīgi strādāts pie tā, lai Latvijas valsts tēls tiktu veidots pēc iespējas vienoti un būtu uz rezultātu vērsts.
"Sākām mēs pirms trīs gadiem ar darba grupām, kurās bija vairāki simti dalībnieku – viedokļa līderi, uzņēmēji, zinātnieki, arī diasporas pārstāvji, mākslinieki, lai visi kopā domnīcās spētu nodefinēt, kas ir Latvijas vērtības. Nodefinējot vērtības, tapa ietvars "missionLatvia" jeb "valsts ar misiju"," norādīja Biteniece. Rezultātā izkristalizējušās trīs vērtības. "Pirmā – tas, ka mēs esam pasauļu, domu, ideju, cilvēku savienotāji. Otrā vērtība ir tas, ka esam izaicinājumiem gatavi. Trešā vērtība ir tā, ka esam lieliska izmēģinājuma platforma."
Nākamais solis bijis šī gada sākumā veikt pētījumu ar mērķi noskaidrot, kādu Latviju redz pasaule, cik daudz tā zina par mums.
Labāks priekšstats par Latviju izveidojies uzņēmējiem un investoriem
Aģentūras "Magic" pārstāve Lelde Dālmane, kura strādājusi pie vienotā Latvijas valsts tēla "missionLatvia" veidošanas, norādīja, ka pētījums veikts 10 valstīs: "Šī gada sākumā, janvārī, februārī "Tribus Research" pētījumu veica 10 valstīs Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Āzijā, aptaujājot gandrīz 40 000 cilvēku."
Aptaujā iegūtas gan labas, gan ne tik labas ziņas. "Labās – Eiropā mūs zina katrs otrais. Ja skatāmies uz Lietuvu un Igauniju, tad Igauniju atpazīst 52%, Lietuvu 49%, mēs esam pa vidu, tāpat kā ģeogrāfiski izkārtoti, pastāstīja Dālmane. "Tajā, kādas ir pamatzināšanas par mums un ar ko mūs saista, nav lielu pārsteigumu.
Mūs saista ar ģeogrāfiju, vēsturi, tūrismu, kultūru. Tas, pie kā mēs vēlamies piestrādāt, ir inovācijas, tehnoloģijas, jo ar tām mūs saista mazāk."
Dālmane norādīja, ka labā lieta ir arī tā, ka labāks priekšstats par Latviju ir tieši uzņēmējiem un investoriem: "Tiem, kurus mēs varētu piesaistīt ar investīcijām, jau par mums ir labāks priekšstats."
Tiesa, jo tālāk no Latvijas aptaujāti cilvēki, jo mazāk par mums zina. ASV atpazīstamība ir ap 30%, Āzijā mazāk, ap 20%. Kā norādīja uzņēmējs Lauris Lambergs, Latvijas–Amerikas tirdzniecības palātas līdzpriekšsēdētājs, tad tas, ka Latviju atpazīst 30% amerikāņu, jau ir daudz, un tas ir atsevišķu personu nopelns: "Tas ir, pateicoties Porziņģim, Nelsonam, Opolais, Garančai… Tas gan ir vispārinājums, bet ar ģeogrāfiju Amerikā mēs nevaram būt ejoši, jo vidējais amerikānis ne tikai nevarēs pateikt, kur ir Eiropa, viņš nepateiks, kur ir Minesota. Fakts, ka ir viena trešdaļa, kas zina Latviju, tas ir sasniegums, un "missionLatvia" ir svarīgi veicināt, lai skaitlis kļūst lielāks. Mērķis būtu sasniegt tos 50%, kas jau ir Eiropā."
"missionLatvia" galvenā doma – katram būt vēstnesim
Šobrīd gan ir grūti saprast, kā misijas pieeja darbosies, kā tā strādās. LIAA Valsts tēla nodaļas vadītāja Biteniece skaidroja: "Mēs jau katrs ikdienā esam ar misijas apziņu, un, sanākot kopā, tas darbojas. Misijas pieeja nav mūsu izdomājums. Eiropas Savienības ietvaros tā jau ir nodefinēta kā efektīvs rīks, risinot globālus un sarežģītus jautājumus, kopā nākot gan valsts pārvaldei, gan uzņēmējiem, gan sabiedriskajām organizācijām.
Misijas pieeja ir iespēja dot kopējo labumu, kas nāk no mums, tālāk pasaulei."
Šobrīd jau darbojas pilotmisija "Jūra 2030", kas iestājas par Baltijas jūras atjaunošanu, radot apstākļus un instrumentus, lai ilgtermiņā novērstu jūras bojāeju, jo Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē.
Misijas "Jūra 2030" specifiskais mērķis ir kļūt par globālo līderi ūdens piesārņojuma monitoringā, nodrošinot pilnīgu piesārņojuma monitoringu, statistiku un datu apstrādi. Ja šī misija ir skaidra, pārējās vēl ir tapšanas stadijā.
Viena no šobrīd saprotamākajām ir misija "Identitāte", kas saistīta ar mūsu ģenētisko kodu, kur izceļama piederība mūsu vērtībām. Te LIAA pārstāve minēja Dziesmu svētkus, ko jāspēj ielikt digitālā un inovatīvā vidē.
"missionLatvia" galvenā doma ir katram būt misijas vēstnesim, jo katrs no mums nes ziņu par Latviju katru dienu ar savu darbu. Atšķiras tas, kāda ir vēsts. Tāpēc šobrīd izveidota platforma www.latvia.eu, kur visi šie stāsti, visi vēstījumi apvienoti vienuviet, lai vienotu ziņu par Latviju kā iespēju, inovāciju zemi nodotu ikvienam plašajā pasaulē.
"Mēs negribam atteikties no tā, ar ko mūs jau pazīst – dabas, kulinārijas, bagātas kultūras zemi. Liekam klāt inovāciju komponenti un cenšamies ar šo informāciju pārklāt ārzemju medijus," skaidroja Biteniece.
Latvijas tēlu vienā mirklī var arī sabojāt
Pagaidām gan ne visi ir sajūsmā par "missionLatvia".
Tūrisma mārketinga eksperte Brigita Stroda sacīja, ka tas ir labs ietvars absolūti jebkam: "Jā, katrs no mums var būt Latvijas vēstnesis, bet esmu savā dzīvē redzējusi, kā viens cilvēks, cilvēku grupa var neizbēgami sabojāt valsts tēlu. Nesen pieredzēju, ka kādā ļoti populārā raidījumā, kur pārbūvē mājas, latviešu būvnieki "piečakarēja", nepiegādājot materiālus. Rezultātā raidījumā, kuru skatās miljoni visā pasaulē, vairākkārt izskanēja, ka latviešu būvniekiem nevar uzticēties."
Tēls "missionLatvia" šobrīd, pēc ekspertes domām, pauž to, ka mēs esam viss, bet tai pat laikā tas nepasaka neko.
LIAA pārstāve gan iebilda, sakot, ka vēl top rīki, platforma pamazām pildās ar informāciju par to, kas tad ir Latvija. Vai un kā tas strādās, rādīs laiks. LIAA ir mērķi, kas izmērīs to, vai "missionLatvia" būs izrādījies veiksmīgs projekts, jo tuvākajos trīs gados ar šo valsts tēla programmu plānots investīcijās piesaistīt 2,45 miljardus eiro.
KONTEKSTS:
2020. gada septembrī valdības sēdē tika izskatīts un apstiprināts informatīvais ziņojums "Par vienota valsts tēla izstrādi", kas sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprināto valdības deklarāciju. Saskaņā ar valdības lēmumu vienotā valsts tēla izstrādes koordinācija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām un sociālajiem partneriem uzticēta LIAA.
Iniciatīvas "Misija – Latvija" ("missionLatvia") mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību publiskās diplomātijas, kultūras, vēstures, sporta un ekonomikas jomā.
