LIAA turpinājusi darbu pie valsts tēla koncepcijas, neskatoties uz atcelto iepirkuma konkursu

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) turpinājusi darbu pie valsts tēla koncepcijas, neskatoties uz septembrī Iepirkumu uzraudzības biroja atcelto konkursu. Pirmais LIAA koordinētais pasākums valsts tēla veidošanai būs “Jūra 2030”.

LIAA turpinājusi darbu pie valsts tēla koncepcijas, neskatoties uz atcelto iepirkuma konkursu
00:00 / 05:01
Lejuplādēt

Par Latvijas valsts tēla veidošanu savulaik atbildēja Latvijas Institūts, pirms pusotra gada šis darbs tika uzticēts LIAA. Tā izsludināja konkursu par jaunā valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi pusmiljona eiro apmērā, bet, saņemot sūdzības par iepirkuma konkursa nolikumu, Iepirkumu uzraudzības birojs septembrī konkursu atcēla.

LIAA Valsts tēla nodaļas vadītāja Šarlote Līduma stāstīja, ka, neskatoties uz atcelto iepirkuma konkursu, darbs pie valsts tēla koncepcijas turpinās.

Pirms gada janvārī vairāk nekā 100 dažādu nozaru eksperti piedalījās dizaina domāšanas darbnīcu ciklā un nolēma valsts tēla veidošanā attīstīt konceptu „Misija – Latvija” jeb ideju par Latviju kā valsti, kur top risinājumi globāliem izaicinājumiem.

„Tā ir starpsektoru, starpnozaru sadarbība, kas apvieno indivīdus, uzņēmumus, valsts pārvaldi, pētniecības un izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas. Daloties katrs ar pieredzi, var ātrāk nonākt pie kaut kāda reāla risinājuma,” pauda Līduma.

Pirmais Latvijas investīciju un attīstības aģentūras koordinētais pasākums valsts tēla veidošanai būs “Jūra 2030” – stāsti par inovācijām un projektiem ūdens resursu jomā.

„Tā kā valsts tēla mērķis ir veicināt valsts ekonomisko attīstību un piesaistīt investīcijas, tad mēs gribam kļūt interesanti starptautiskā mērogā. Mēs varam būt interesanti tad, ja piedāvājam kaut kādus risinājumus problēmām, kuras arī saprot starptautiski. Ūdens ir visnepieciešamākā lieta bez skābekļa, līdz ar to mēs esam izvēlējušies šo nišu,” sacīja Līduma.

Viens no pirmajiem projektiem būs digitālais dvīnis jeb prototips Baltijas jūrai:

“Tas būs datu kopums, ar kura palīdzību iespējams, piemēram, digitāli pētīt, kā Baltijas jūru ietekmētu fosforu nokļūšana Daugavā, lai zinātu, kas varētu sagaidīt vidi tādās situācijās.”

Pirmo misiju „Jūra 2030”, kurā runās par planētas dzeramā ūdens krājumu saglabāšanu un atjaunošanu, valdība jau konceptuāli atbalstījusi. Kopumā valsts tēla izstrādē un mārketinga kampaņās trīs gadu periodā plānots ieguldīt ap 4 miljoniem eiro.

Komunikācijas stratēģis: Vienkāršoti biznesa instrumenti valstu stratēģijās nestrādā

Komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis vērtēja, ka valsts tēla veidošana ir process, kas nepārtraukti attīstās, un no saukļiem, skaistiem vārdiem un kampaņām jāvirzās uz darbiem.

Tagad ir pierādīts, ka pasaulē pagājušā gadsimta nogalē populārā vēlme valstu stratēģijā izmantot vienkāršotus biznesa instrumentus, piemēram, zīmolvedību, ir neefektīvi,

pauda Zaķis: “Tiem ir sava vieta biznesa uzdevumos, atsevišķu nozaru virzīšanā kā tūrismā, bet kopumā valsts ir pārāk sarežģīts instruments. Otrais ir fokuss uz rīcību maiņu, šai gadījumā visa valsts pārvaldes iesaiste visplašākajā nozīmē, bet vēl tāls ceļš ir ejams, un kopumā šobrīd pasaulē gan valstis, gan lielie uzņēmumi virzās projām no vienkāršu radošu triku izmantošanas vai kampaņošanas uz tādu mērķtiecīgu, sistemātisku darbu.”

Ekonomists: Labs valsts tēls palīdz arī biznesā

Valsts tēla veidošanas mērķis ir veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību dažādās jomās, arī ekonomikā. “Luminor” bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtēja, ka labs valsts tēls palīdz arī biznesā. Latvijas tēls ir uzlabojies, bet vēl neesam Zviedrijas vai Vācijas līmenī.

“Ja valsts eksportē preces un pakalpojumus, tad šiem produktiem var būt lielāka vērtība pircēju acīs tad, ja ir priekšstats par valsti kā tehnoloģiski attīstītu, modernu, kur ir augstas kvalitātes standarti un tā tālāk. Labs valsts tēls ļoti noder investīciju piesaistē. Ja ir labs priekšstats par valsts biznesa vidi, infrastruktūru, iedzīvotāju izglītības līmeni, tajā ražoto produktu kvalitāti, tad ir lielākas iespējas valstij piesaistīt investīcijas,” uzvēra Strautiņš.

Vērtējot no ekonomiskā viedokļa, Igaunijas valsts tēls ir labāks nekā Latvijai, savukārt Lietuvas konflikts ar Ķīnu, politiski atbalstot Taivānu, var būtiski ietekmēt šīs valsts ekonomiku.

„Lietuvas tiešais eksports uz Ķīnu nav milzīgs, to arī, protams, būtu nepatīkami zaudēt, bet parādās vēl nopietnāki signāli. Tātad Ķīna izdara spiedienu uz Eiropas ražotājiem, kuriem ir uzņēmumi Lietuvā, lai viņi neizmantotu Lietuvā ražotas komponentes. Šādā situācijā Lietuvai būs daudz grūtāk, ja ne neiespējami, piesaistīt investīcijas ražošanā, bet varbūt arī pakalpojumu sniegšanā. Ja tas konflikts turpināsies, tas būs milzīgs šķērslis Lietuvas ekonomiskajai attīstībai,” prognozēja ekonomists.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt