Kristīne Volodka dzīvo Apvienotajā karalistē, Dārbi, tur arī darbojas latviešu skolā. Raidījumā Kristīne dalījās savā pieredzē, kas, viņasprāt, ir pagalam nelāga – problēmas rada meitai iedotais latviskais vārds un tas, ka mītnes zemē lietotais vārds pasē nav ierakstīts tai pašā lapā, kur latviskais.
Sieviete skaidroja, ka, piedzimstot vienai no divām meitām, atvasei iedevuši latvisku vārdu Emīlija un pirmo dokumentu nokārtojuši Latvijā. Pasē meitas vārds tā arī ierakstīts – Emīlija, taču Anglijā tā rakstība ir pavisam cita – Emily.
"Mūsu kļūda bija tā, ka vispirms nokārtojām dokumentus Latvijā. Viņas vārds, kā to raksta Anglijā, Latvijas pasē rakstīts blakus lapā. Sistēmā viņai ir divi dažādi vārdi. Katru reizi, kad mēs ieceļojam valstī, un tas ir gana bieži, mūs aptur uz robežas un vismaz 20 minūtes ir jāskaidro, kas tas ir par bērnu, kas tas ir par dokumentu, jālūdz skatīties blakus lapā, bet viņi to nesaprot. Tad tiek meklēts manuāli, ievadot viņas vārdu, darbinieki uz robežas redz, ka viņai ir atteikta britu pilsonība. Tieši šī paša iemesla dēļ, ka Emīlija un Emily ir divi dažādi cilvēki, un tas rada ievērojamas problēmas mūsu ikdienā."
Emīlijai šobrīd nav Lielbritānijas pilsonības, britu pase atteikta, jo Emīlija un Emily ir divi dažādi cilvēki. Viens no variantiem, kā bērnam sarūpēt mītnes zemes pasi, esot sagaidīt, kad beigsies termiņš Latvijā izdotajai, bet tas Kristīnei nešķiet godīgs variants, tādēļ risinājums vēl tiekot meklēts.
Tikmēr žurnāliste Ilze Kalve, kura par šo tematu veidojusi stāstu sēriju portālā "latviesi.com", atzina, ka lielākas problēmas esot ar mītnes zemē doto vārdu vai mainīto uzvārdu latviskošanu pēc apprecēšanās.
"Problēmu ir ļoti daudz. No Latvijas puses, iespējams, šķiet – kas tad tā par problēmu, aizej uz robežas un paskaidro, parādi otru lapu. Ja tev ir pretī dzīvs cilvēks, tad vari izskaidrot. Šeit problēmas ir neiedomājamas, kā jau Kristīne teica, tu nevari aiziet un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kādu Anglijas nodaļu un paskaidrot. Ārzemēs to nesaprot," sacīja Kalve. Viņa stāstīja, zina sievietes, kurām jāatjauno autovadītāja apliecība, viņas piesakās, bet to nevar izdarīt, jo pasē rakstīts ir cits uzvārds. "Sistēma viņu neatpazīst," norādīja žurnāliste, paužot, ka personvārdu latviskošana un mītnes zemē izrunātās versijas ieraksts Latvijas pases trešajā lapā atgādina pamatīgu putru, turklāt arī paši latvieši latviskojuma dēļ nesaprot, vai tas ir tas pats cilvēks.
Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP), kas vārdus un uzvārdus latvisko, skaidroja, ka vadās pēc Latviešu valodas aģentūras norādēm, un gadījumos, ja nav skaidrs, kā tas pareizi latviskojams, sazinās ar aģentūru.
PMLP Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja vietniece Ilze Parādniece norādīja: "Mūsu pieredze personvārdu atveidē latviešu valodā ir ļoti bagāta, un mums iesniedz dokumentus no daudzām dažādām valstīm. Praktiski, ja cilvēks vēlas Latvijas pilsonību vai jau ir Latvijas pilsonis, tad mēs vadāmies pēc trīs galvenajiem principiem – vispirms, lai personvārds iekļautos latviešu valodas sistēmā, un personvārdus atveidojam saskaņā ar Valsts valodas likumu un noteikumiem par personvārdu atveidi. Ja šie principi netiek ievēroti, tad mums pazūd latviešu valoda."
Kā norādīja Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas galvenā lingviste Evelīna Zilgalve, par šo tematu šķēpus lauž jau teju gadsimtu, kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem, bet šobrīd likumā nostiprināts veids, kā latviskojami vārdi: "No valodas viedokļa tie ir divi galvenie principi, kas ir formulēti Ministru kabineta noteikumos Nr.114. Pirmkārt, ka latviešu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimtes galotnes, ir, protams, arī nelokāmie vārdi – visi zināmi no vēstures – Bruno, Verdi. Otrs princips, citvalodu personvārdus atveidojam pēc izrunas un iekļaujam latviešu valodas sistēmā. Un sistēma, tas nenozīmē tikai pievienot galotni vien. Tas nozīmē arī vārdu padarīt izrunājamu atbilstoši tai valodai, kurā tas ir rakstīts."
Ilze Kalve piebilda, ka, protams, latviešu valoda ir svarīga un ir vēlme to saglabāt, bet, viņasprāt, nopietnākā problēma, ko Latvijā neapzinās, ir, ka daudzi ārzemēs dzimušu latviešu bērnu vecāki neizvēloties savām atvasēm Latvijas pilsonību tieši šī iemesla dēļ: "Zinu vismaz desmit bērnu tuvākajā paziņu lokā, kuriem nav Latvijas pilsonības tieši šī iemesla dēļ. Un, ja viņš nav Latvijas pilsonis, tad mēs viņu zaudējam. Daudzi grib Latvijas pilsonību, bet ar prātu saprot, ka tas radīs problēmas."
Arī Kristīne Volodka kā Dārbi latviešu skoliņas vadītāja uzsvēra, ka bieži vien ģimenes tā arī saka, ka nepiesakās pilsonībai, lai bērniem nebūtu tādu problēmu, kādas ar vārdu vai uzvārdu latviskošanu ir viņiem pašiem un apkārtējiem. Tādēļ kā risinājumu Anglijā dzīvojošie iesaka, pasē un identifikācijas (ID) kartē mītnes zemē izrunājamo vārda vai uzvārda formu rakstīt tajā pašā lapā, kur latviskoto. Bet diemžēl arī šobrīd, izstrādājot jaunās pases versijas, Latvijas puse šādu iespēju neapsver. Tas paliks blakus lapā.
Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas galvenā lingviste Evelīna Zilgalve, runājot par kompromisiem vārdu un uzvārdu latviskošanā, ir nelokāma: "Mēs ļoti labprāt rakstām savus vārdus citās valodās, bet atsakāmies rakstīt savā. Kāpēc Lielbritānijas dokumentā nevar ierakstīt vārdu, kas derētu arī Latvijā? Mēs neuztraucamies, ka ārzemēs no mūsu uzvārdiem pazūd garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Par to mēs neraizējamies. Tas varbūt ir mazliet ētikas jautājums, ko domājam par savu pasi, un varbūt pašcieņas un mugurkaula jautājums."
Arī Tiesībsarga biroja pārstāve uzsvēra, ka viņu rosinājums ir rakstīt abas formas galvenajā lappusē vai arī ļaut cilvēkam izvēlēties, kuru rakstīt kā galveno, kuru – otrā lappusē.
