Iniciatīvas autora Inta Burkēvica ieskatā, pēc nomas elektroskrejriteņu lietošanas tie būtu jānovieto speciālās tam paredzētas un apzīmētās novietošanas zonās, tā netraucējot gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Lai tādas vietas ierīkotu, būtu nepieciešama informatīva zīme un uz seguma iekrāsoti laukumi, kuros tiktu saprotamā veidā attēlots siluets ar elektroskrejriteni un "P" burtu. Attiecīgi šādi apzīmējumi būtu jāiekļauj arī Ceļu satiksmes noteikumos.
Šādas zonas būtu jāierīko vietās, kur ir pieejams šāds pakalpojums.
Kā Latvijas Radio norāda uzrunātie cilvēki Rīgas ielās – elektroskrejriteņus braucēji novieto ļoti haotiski.
"Cilvēki īpaši neaizdomājas, protams, daudzi novieto normāli, bet, jā, – dažreiz ietves vidū, vai kaut kur galīgi iemesti, nomesti, vienkārši atstāti, un nav arī īsti sodu par nepareizu novietošanu, atnāk paziņojums, ka skūteris ir nepareizi novietots, bet tas arī viss."
"Vai vajadzētu ierīkot speciālas zonas?"
"Varbūt, ka jā, bet līdz ar to droši vien samazinātos skūteru lietojums, jo tas, kas ir visērtākais, ir tas, ka tu paņem pirmo, ko tu redzi, un novieto tieši tur, kur tev vajag."
"Es uzskatu, ka diezgan slikti [elektroskrejriteņi] tiek novietoti, arī tagad tie mētājas vienkārši čupā, un ir grūti tikt garām, it sevišķi, ja ir novietoti uz šauras ietves. Ja tās stāvvietas būtu ļoti bieži pieejamās vietās, tad varbūt jā, būtu jēdzīgi, bet, domāju, ka drīzāk varbūt vajadzētu ieviest kādas sankcijas, par to, ka tos novieto vietās, kur tas traucē gājējiem."
"Man ļoti nepatīk, kā tas notiek šobrīd, manuprāt, būtu jābūt speciālām zonām, kur tie jānovieto, lai netraucē gājējiem. Lielā daļā Eiropas pilsētu tā ir problēma, katrai pilsētai ir sava pieeja – kādi novieto kārtīgāk, ir speciālas zonas, kur jānovieto. Ir pilsētas, kur ir tāds pats haoss, kā pie mums, ir arī pilsētas, kurās tas ir aizliegts, tā ka nevar teikt, ka tas ir tikai pie mums vai tikai Lietuvā, bet tomēr, kad ir konkrēti noteikumi, tad tas haoss ir mazāks."
Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Rūdolfs Golubovs uzsver, ka speciālu zonu izveide, kur būtu jānovieto elektroskrejriteņi, ir ļoti nepieciešama.
"Mēs, protams, arī gribētu, lai tāda sistēma sākumā būtu centrā, pēc tam arī apkaimēs, kur elektroskrejriteņi tiktu novietoti konkrētās vietās, lai tie netraucētu pārvietošanos atsevišķās situācijās, jo ne visi spēj tos pārvietot, ja tas traucē, un tas var būtiski ierobežot cilvēkus ar kustību traucējumiem, kuri, piemēram, nespēj pārvietoties tādā veidā pa sašaurinātu ietvi," skaidro Golubovs.
Savukārt Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks no "Jaunās Vienotības" stāsta, ka jau pašlaik Rīgas dome strādājot pie tā, lai Rīgas centrā, vietās, kur ar elektroskrejriteņu novietošanu ir lielākās problēmas, izveidotu speciālas zonas, kur tos novietot.
"Šobrīd mēs veidojam jau tādas desmit vietas, kas būs zināmā mērā eksperimentālas, jo mums vēl nav pieņemti saistošie noteikumi, līdz ar ko mēs to nevaram veikt ar tādu likuma spēku. Sadarbībā ar Mikromobilitātes asociāciju esam šīs vietas atraduši, pilsētā identificējuši, un tās drīz tiks vizuāli izveidotas, un paskatīsimies, kā tās strādās, paralēli notiek darbs pie saistošajiem noteikumiem, un, domāju, ka pavisam drīz mēs ieviesīsim kārtību," stāsta Pulks.
Kā norāda Pulks, nākotnē šādas zonas plānots ieviest ne tikai ārpus Rīgas centra, bet padarīt tās arī par obligātām.
