4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

4. studija

Vai bērnudārzos bērniem obligāti ir jāguļ pusdienlaiks?

Ko atklāj eksperiments par vides pieejamību pasta nodaļās?

Cilvēkiem ar kustību traucējumiem grūtības apmeklēt pastu; nodaļas sola pārveidot tuvākajos gados

Lielākā daļa Latvijas Pasta nodaļu nav pielāgotas cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem. Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" norāda, ka daudzās filiālēs iekļūšana pastā ir neiespējama un iekštelpu izkārtojums neatbilstošs. Latvijas Pasts problēmu atzīst un līdz 2026. gadam sola pārveidot visas nodaļas, lai tās būtu pieejamas arī apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Latvijas Pastam ir 182 nodaļas, taču ne visās ir padomāts par vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par to pārliecinājās arī raidījums "4. studija", apmeklējot vairākas pasta nodaļas Rīgā kopā ar Voldemāru Lapu, kurš pārvietojas ratiņkrēslā.

Pasta nodaļā Mārupes ielā Rīgā cilvēki ratiņkrēslos iekļūt nevar. Ir jānospiež poga, kas atrodas pie nama fasādes, un pasta darbinieks iznāk ārā. Un šī nav vienīgā filiāle, kur ir šāda kārtība, zināja stāstīt Voldemārs. Savukārt, pie Dzirciema ielas pasta nodaļas ir uzbrauktuve, taču tā ir pārāk stāva un nav aprīkota ar rokturiem. Arī pasta nodaļā Ruses ielā Voldemārs iekļūt nevar, jo nav iespējams pārvarēt pakāpienus, un arī uzbrauktuve te nelīdzētu, jo durvis ir pārāk šauras, lai varētu iebraukt ar ratiņkrēslu. 

Iekļūšana pasta nodaļā ir problemātiska arī iedzīvotājiem ar bērnu ratiņiem, vecāka gadu gājuma ļaudīm, kā arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

"Es viena pati uz pastu neeju vismaz gadus desmit," atzina biedrības "Redzi mani" valdes priekšsēdētāja Līga Ķikute.

"Es tur vienmēr eju kopā ar asistentu, jo, pirmkārt, tur ir tās rindu numuriņu mašīnītes, no kurām es nesaprotu neko; ir lodziņi, bet mēs nezinām, pie kura lodziņa mūs izsauks."

Uzliekot redzes simulācijas brilles, "4. studija" pārliecinājās, ka pogu pasta darbinieka izsaukšanai cilvēkiem ar redzes traucējumiem uz baltās sienas nemaz nav vienkārši pamanīt un nospiest. Arī uz ieejas pakāpieniem būtu nepieciešami kontrastējoši marķējumi.

Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis norādīja uz nepilnībām: "Nav ne marķēts, ne rokturi pie trepēm – te ir ļoti klasiska vieta, kur var redzēt, ka nekas nav darīts, lai šī pieejamība būtu jēgpilna."

Plāns līdz 2026. gadam nodrošināt visiem pieejamu vidi

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare bez aplinkiem atzina, ka tādas filiāles, kas atbilstu visām vides pieejamības prasībām, šobrīd neesot:

"Bet, ja mēs skatāmies par Latvijas Pasta nākotni, tad būtībā mums šobrīd ir plāns līdz 2026. gadam sakārtot visas šīs lietas pakāpeniski, sākot no kritiskākajām pasta nodaļām līdz vismazāk kritiskajām, un pārveidot visas nodaļas tā, lai tās tiešām ir pieejamas dažāda veida cilvēkiem, lai mēs kā iekļaujoša sabiedrība neaizmirstu par tiem, kuriem ir grūtāk pārvietoties."

Latvijas Pasts plāno, ka liela daļa no pasta nodaļām pārcelsies uz tirdzniecības centriem, kur jau ir padomāts gan par invalīdu stāvvietām, gan iekļūšanu telpās. 

Daļā gadījumu pasta vajadzībām telpas tiek nomātas, un ir vietas, kur izbūvēt uzbrauktuves nav iespējams, tāpēc ir paredzēts no šādu telpu nomas atteikties un meklēt citas, kur vides pieejamību varēs nodrošināt.

Ir jābūt uzbrauktuvēm, gana platām durvīm, marķētiem pakāpieniem, rokturiem pie trepēm. Lai pasts būtu pieejams visiem, daudz kas jāmaina arī iekštelpās.

Konstruktīvu sarunu līdz šim neesot bijis

"Eiropā ļoti daudzās pasta nodaļās ir vadlīnijas, kas cilvēku aizved pie viena vai otra lodziņa. Ir skaidras norādes, kur ir pirmais lodziņš, kur otrais, jo patreiz tie numuriņi izplūst kopējā reklāmu skatījumā, un tu nevari uzreiz noorientēties," skaidroja Balodis. "Ekrāns ir ļoti augstu novietots, ko vājredzīgi cilvēki nevar redzēt, un tam vajadzētu būt zemāk. Rindu regulatoram ir jābūt tādam, kas nokontrastē ar vidi, un tu uzreiz saproti, ka viņš ir tur, nevis citur."

Tāpat Balodis norādīja, ka krēsliem būtu nepieciešami roku balsti, lai arī vecāka gadu gājuma cilvēki varētu ērtāk un cieņpilnāk piecelties.

Lai situācija mainītos, Latvijas Pastam un vides pieejamības ekspertiem jāsadarbojas. Tomēr pēdējo piecu gadu laikā konstruktīvas sarunas par to, kā varētu uzlabot vides pieejamību, nav bijušas, atklāja Balodis.

Tikmēr Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja atzina, ka labprāt konsultētos "gan ar "Apeirons", gan citām organizācijām, kurām tiešām ir, ko teikt". Vienas pasta nodaļas pārveide varētu izmaksāt, sākot no 10 tūkstošiem eiro.

"Tas ir viens tāds pirmais minējums, mēs gan neesam vēl rīkojuši oficiālus iepirkumus," sacīja Krauze-Čebotare. "Tas tiks izstrādāts tad, kad mēs pabeigsim šo konceptu. Jārēķinās ar to, ka daudzās šajās pasta nodaļās būs jāmaina gan mēbeles, gan letes – tām būs jābūt tādām, kas ir pieejamas arī cilvēkam ratiņkrēslā. Būs jau soļi, ko varēs redzēt jau nākamajā gadā, piemēram, šīs pasta nodaļas, kas izskatās kā reklāmas vietas – liela daļa no šīm precēm nākamajā gadā vairs nebūs pasta nodaļās."

Līdz 2026. gada beigām visām pasta nodaļām jābūt ar pārdomātu un ērtu vides pieejamību. Gaidāms, ka pirmās pārmaiņas būs redzamas nākamā gada beigās. Tāpat tiek solīta arī turpmāka sadarbība ar vides pieejamības ekspertiem, kuri iesaka katras pasta nodaļas atbildīgajam padomāt, kā savu nodaļu padarīt pieejamāku ikvienam jau tagad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti