Kāda ir dzīve ar elektroauto? «Tiktokera» Mārtiņa Labāna triki un atziņas

Priekšnosacījumi dzīvei ar elektroauto

Labāns veido saturu sociālo tīklu profilos "Dzīve ar elektroauto", kur stāsta gan par elektroauto izvēli, gan par dažādiem praktiskiem dzīves sīkumiem ar elektroauto, tajā skaitā dažādiem aprēķiniem. Viņš uzsvēra, ka mērķis nav veidot sadarbības vai pelnīt naudu, bet gan dalīties ar savu pieredzi, ikdienā pārvietojoties ar elektroauto.

Par savu auto – "Audi E-Tron 50" – viņš stāstīja: "Tā ir liela, jaudīga mašīna, pilnpiedziņas, ar 313 zirgspēkiem un vismazāko bateriju, kāda tai mašīnai ir. Man ir 64 kilovatstundu baterija. Turklāt tā mašīna ir ļoti ēdelīga. Tā no visām elektromašīnām, kuras es vispār zinu, kas ir Latvijā nopērkamas un tādā mūsu radarā apskatāmas un apdomājamas, ir visēdelīgākā. Tā tērē visvairāk. Līdz ar to mans nobraukums, ko es varu nobraukt ar vienu uzlādi, vasarā ir 300 kilometri, ziemā – 200."

Viņš atzina – starpība ir liela, bet jebkuram elektroauto ziemā nobraucamā attāluma kritums būs ap 30%. Savu elektroauto tāpēc viņš lādē mājās, Labānam ir pašam sava uzlādes ierīce jeb tā saucamais "wallbox", kas ļauj lādēt auto ar 11 kilovatu lielu jaudu. Tikai pa retam viņš izmanto publiskās uzlādes iespējas arī pilsētā vai pa ceļam uz kādu galamērķi ārpus Rīgas.

"Bet pirmos 13 tūkstošus kilometru es nobraucu ar šo auto, lādējot to mājās no parastas sadzīves rozetes, kas izklausās smieklīgi. Par mani manā blogā visi smējās, visi gudrinieki, "Tesla" īpašnieki –, kā tad tā, tas taču ir kaut kāds rezerves variants tikai nestandarta situācijām. Bet es nobraucu 13 tūkstošus kilometru, no parastas kontaktdakšas lādējot mašīnu ar divu kilovatu lielu jaudu. Protams, pa nakti es nevarēju to pielādēt pilnu, bet tik, cik es dienā reāli nobraucu, 70–100 kilometrus, tik arī es pa nakti varēju ielādēt," stāstīja Labāns.

Motivācija uzlikt jaudīgāku mājas uzlādes ierīci radās tikai pēc tam, kad viņš sāka eksperimentēt ar uzlādes un elektrības izmaksām. Šobrīd viņš savu elektroauto ātri uzlādē konkrēti tajās nakts stundās, kad elektrība biržā ir vislētākā, un tas palīdz ietaupīt. Turklāt tas nav sarežģīti, jo viņam ir pieejams tāds gudrais lādētājs, kurš pats "saprot" biržas tarifu un izvēlas lētākās lādēšanas stundas.

"Es esmu tās idejas piekritējs, ka par elektroauto kā par savu ģimenes pamata auto var sākt domāt tikai tad, ja tev to ir iespēja pašam mājās vai darbā vienu reizi dienā pilnībā uzlādēt.

Es pazīstu vairākus cilvēkus, kas dzīvo dzīvoklī un kuriem ir elektromašīnas, bet visiem šiem cilvēkiem mājās ir arī "wallbox"," norādīja Labāns.

Ja iespējas "wallbox" ierīkot nav un varbūt nemaz nav arī iespējas auto pie mājas uzlādēt ar parastu rozeti, elektroauto iegādāšanās ļoti sarežģīs un apgrūtinās ikdienas dzīvi, plānošanu, budžetu un, visticamāk, ka pagaidām nebūs tā vērts, uzskata Labāns.

Elektroauto un ziema

Sabiedrībā šobrīd pastāv vairāki pretēji viedokļi par elektroauto. Vieni stāsta par to, ka ar elektroauto arī ziemas apstākļos viss ir kārtībā, otri tikmēr iestājas par to, ka tas nav piemērots auto Latvijas ziemām.

"Arī benzīna mašīna, arī dīzeļa motora mašīna tērē vairāk degvielas ziemā. Mašīna ir jāuzsilda – gan elektroauto, gan dīzeļa mašīna. Mašīna tur izspolē vairāk pa sniegiem, vairāk izmanto pilnpiedziņu. Tā ka arī klasisko iekšdedzes dzinēju mašīnas ziemā tērē vairāk. Okej, protams, ka ne 30% vairāk kā elektro, bet arī tās mašīnas tērē vairāk," norādīja Labāns.

Viņš atzina, ka bieži vien reklāmās par elektroauto tiek pārspīlēts ar iespējamo nobraukumu, realitātē tas gandrīz vienmēr ir mazāks.

Taču tāpat ir arī ar iekšdedzes dzinēja auto – teorijā var būt teikts, ka mašīna tērē septiņus litrus degvielas uz simt kilometriem, bet reālajā dzīvē tie beigās izrādās astoņi ar pusi. 

"Šis rādītājs ir sasniegts kaut kādos testos ideālos apstākļos, ideālajā temperatūrā, bezvējā, laboratorijā kaut kur. Reālajos dzīves apstākļos visas mašīnas tērē vairāk, nekā rakstīts dokumentos. Tieši tāpat ir ar elektroauto. Iegādājoties elektroauto, vajadzētu norēķināt nost 15% no tā, ko sola ražotājs – tas būs reālais nobraukums vasarā. Norēķinot 30% no šī apjoma, tas būs nobraukums ziemā. Tie būs reālie nobraukuma dati," skaidroja Labāns.

Labāns atklāja vēl vienu detaļu, kāpēc ziemā elektroauto nobraukums tā krītas, – elektroauto gada aukstajos mēnešos tērē enerģiju ne tikai salona apsildei un tamlīdzīgām lietām, bet arī pašas baterijas apsildei. 

"To cilvēki nezina un varbūt nesaprot. Tā ir ļoti specifiska lieta, bet tas ietekmē baterijas atlikumu. [Elektroauto] baterijai ir darba temperatūra. Es nezinu, kāda tieši tā ir, bet tā ir plusos – tie ir +15, +18 grādi, kaut kas tamlīdzīgs. Tātad šim dzelzim, kas ir baterija, ir jābūt +15 grādus siltam. Ja auto stāv ārā -10 grādos, tātad mašīna, viss dzelzis ir -10 grādi. Labi, tā baterija ir iekšā kaut kur sapakota, varbūt tai nav -10, ir -2 tam dzelzim, bet mums tāpat tā ir fiziski jāuzsilda. Baterija pati tērē enerģiju, lai pati sevi uzsildītu," skaidroja Labāns. 

Ja mašīna ziemā stāv garāžā +10 grādos, šis patēriņš atkrīt. Labāns atklāja, ka ir veicis eksperimentu, salīdzinot baterijas atlikumu, ziemā turot mašīnu ārā vai, piemēram, salīdzinoši siltākā pazemes autostāvvietā, un atšķirība ir redzama. 

"Vienkārši saliekot to uz papīra, ar to rēķinoties, auto pērkot, to saprotot un zinot, tu arī pieņem to lēmumu. Tu saproti, cik tev tā mašīna brauks. Ja saproti, ka tev ar to pietiek, tad arī nav nekāda cepiena," pauda Labāns.

Mīti par elektroauto – jautājumi un atbildes

Artis Ozoliņš, LSM.lv: Vai ir vērts elektroauto ziemā sildīt fiziski no ārpuses ar sildītāju?

Mārtiņš Labāns: Vai ir vērts sildīt gultu, pirms tu ej tajā gulēt? Vai poda vāku sasildīt? Tas ir tas pats. Nu, patīkami, protams, tu iekāp siltā gultā, bet tas ir tikpat muļķīgi. Tā ir mašīna, tas ir dzelzs gabals, ko tur daudz... Vienkārši jārēķinās ar to patēriņu, kāds tas ir, bez kaut kādām liekām klapatām. Tā es uz to skatos. Protams, katrs jau jūt citādāk. 

Vai ziemā esi novērojis traucējumus publiskajās elektroauto uzlādes stacijās? 

Es esmu novērojis visu ko, bet jāsaprot, ka uzlādes jauda vai ātrums, kā nu mēs to saucam, ir atkarīgs nevis no lādētāja – ja lādētājs ir darba kārtībā, tam tur tā strāva ir tik, cik ir, – bet tas lielā mērā ir atkarīgs no pašas mašīnas. Mašīna ir tā, kas prasa no lādētāja jaudu. Ir vairāki nosacījumi, tīrā fizika. Ja baterija ir pilnīgi tukša vai daži procenti ir palikuši, tad uzlāde no, piemēram, pieciem procentiem līdz 15–20% būs lēnāka. Pēc tam tā uzlādes jauda palielinās, jo baterija spēj vairāk ņemt pretī. Tad, kad sasniegts vidiņš, tad tā var ņemt maksimālo jaudu, kas arī katram auto jeb katrai baterijai ir citādāka. Beigās – tad, kad baterija ir pilna, tad arī tā uzlādes jauda samazinās – tas ātrums, ar kādu bateriju var pielādēt. Tas nu gan visiem auto ir puslīdz vienādi, ka uzlādēt auto no nulles līdz 80 paņem tikpat daudz laika, cik auto uzlādēt no 80 līdz 100.

Lādēšanas laikā labāk izkāpt no mašīnas, visu izslēgt un aizslēgt, un aiziet pēc kafijas vai var sēdēt iedarbinātā mašīnā un klausīties mūziku? 

Tam nav pilnīgi nekādas nozīmes. Es esmu darījis gan tā, gan tā. Ja man vajag samontēt video savam blogam un tajā brīdī nav, ko darīt, tad, lādējot mašīnu pie ātrās uzlādes stacijas, es palieku mašīnā, darbojas siltums, darbojas radio. Protams,  tas tērē enerģiju, bet – cik tad tur notērē tas radio un pūtējs. 

Kā aprēķināt, cik mēnesī aptuveni izmaksā elektroauto? Var salīdzināt nobraukto kilometru daudzumu un elektrības cenu?

Tas ir pats sliktākais salīdzinājums. Šis, man liekas, ir galvenais mīts, par ko vispār varētu atsevišķu blogu uztaisīt, – par elektroauto izmaksām. Ir cilvēki, kas ir manā vecumā, kas ir beiguši augstskolu, bet nespēj to saprast un sarēķināt. Tātad – kā būtu jāskatās uz auto iegādi? Tev kā saprātīgam sava maka saimniekam būtu jārēķina kopējās auto izmaksas visa auto lietošanas ciklā. Tātad, ņemot līzingu, tu jau zini to periodu, kādā to auto lietosi, trīs vai piecus gadus. Ņemam trīs gadus. Vienalga, kāds tas auto ir, tev ir jāsaliek visas izmaksas, ko radīs. Parasti cilvēks skatās uz līzinga maksājumu, kas ir, es nezinu, 320 eiro mēnesī, vēl vajadzēs degvielu, bet apdrošināšanu – to jau nopirks reizi gadā. Kad uz CSDD brauks, tad domās, cik tur vēl būs arī tas nodoklis un tā tālāk. Šāda ir pieeja. Bet, kad tu saliec visas izmaksas kopā, tu redzi, ka līzinga maksājums labākajā gadījumā ir puse no izmaksām.

Kā tai lietai vajadzētu pieiet?

Par iekšdedzes dzinēja auto, mēs paņemam un saliekam – es iemaksāju pirmo iemaksu tik, līzings maksā tik, man vajadzēs OCTA, man vajadzēs KASKO, man vajadzēs reizi divos gados riepu komplektu – gan ziemas, gan vasaras, man būs jāmaksā apdrošināšana, būs jāmaksā nodoklis, jāiet apskate un apkope. Mašīnai vajadzēs bremžu klučus, mašīnai vajadzēs slotiņas. Par stāvvietām vajadzēs maksāt. Tās jau ir deviņas pozīcijas – un degviela kā desmitā. Saliekam visas 10 pozīcijas un sarēķinām tās kopā. Skaidrs, ka tās izmaksas nav katru mēnesi, riepas ir reizi divos gados, apskate reizi gadā. Sarēķinām tās izmaksas uz trijiem gadiem – tad beigās saprotam, cik tā mašīna maksās. Tad apskatāmies sludinājumus, saprotam, cik tāds trīsgadīgs modelis maksās, un kāds būs atlikums [to pārdodot], kas man paliks pāri. Ja paliks pāri. Tad paskatāmies un sarēķinām, cik tā mašīna maksās mēnesī. Tieši tāpat ir ar elektroauto, bet elektroauto ir vesela virkne ar izmaksām, kuru nav. Tev nav jāmaksā par stāvvietām, tev nav jāmaksā nodoklis. Ja pērc auto uzņēmumam, tad ikmēneša transporta ekspluatācijas nodoklis ir 15 eiro, nevis pat 140 eiro, kā dažiem auto. Par degvielu – es, piemēram, braucu ļoti daudz, ap 3500 kilometriem mēnesī, iepriekš man degvielas izmaksas bija 650–700 eiro mēnesī. Šobrīd manas izmaksas ir 150–170 eiro mēnesī par elektrību, par enerģiju. Tad, kad es salieku visas šīs izmaksas kopā, tad mans līzinga maksājums, protams, ka "Audi e-tron" ir liela, dārga, premium mašīna, un mans ikmēneša līzinga maksājums ir liels, protams, bet tad, kad tu saliec trijos gados visu un sadali ar 36, tad mans auto ir apmēram 35–40 tūkstošu eiro vērta "Volkswagen Passat" līmenī. Tur ir tā starpība. Reti kurš šai lietai pieiet šādi. Reti kurš to tā rēķina vai aizdomājas. Tev par šīm izmaksām ir jādomā visa cikla garumā. Ja man kāds saka, ka elektroauto ir baigi dārgs un nevar to atļauties, saliec izmaksas savam jaunajam, mazlietotajam vai lietotajam auto, kas tev šobrīd ir, un tu būsi pārsteigts, cik īstenībā dārga ir automašīna ar iekšdedzes dzinēju. 

Ko tu domā par lietotiem elektroauto? 

Es redzu mazākus riskus nekā ar iekšdedzes dzinēja mašīnām. Elektromašīnām ir daudz mazāk detaļu. Principā tev nav motora, un tev attiecīgi atkrīt pilnīgi visas potenciālās slēptās problēmas, kas ir ar saistītas ar motoru. Nu, jā, mašīnai ar piekari, kas ir apmēram tāda pati –, tur ir apmēram tikpat daudz detaļu, cik iekšdedzes dzinēja mašīnai.

Kam būtu jāpievērš uzmanība?

Baterijai. Baterijai un auto nobraukumam, kas attiecīgi deldē šo baterijas ietilpību, jo baterijai arī samazinās šī ietilpība. Vienīgais risks ir tāds, ka tu vari nopirkt auto, kurš varbūt ir nepareizi lādēts, kuram baterija ir būtiski zaudējusi savu ietilpību. Jo jebkura baterija, arī telefona baterija, laika gaitā zaudē ietilpību. Tas ir vienīgais aspekts. Tajā pašā laikā, kā nu kuram ražotājam, kā nu kuram zīmolam, baterijām parasti ir septiņu, astoņu, 10 gadu garantija vai 160–200 tūkstošu [kilometru] garantija. Ir auto, kuriem baterijas ietilpību var pārbaudīt tāpat kā telefonā, pašā mašīnā to apskatoties. Manam auto to nevar apskatīties, bet to noteikti var izdarīt servisā. Ja auto ir divgadīgs, trīsgadīgs, es tam vispār nepievērstu uzmanību un ar to neņemtos. Jo tur kaut ko tik fundamentāli sačakarēt trīs gadu laikā nav iespējams. Arī par to lādēšanu – ieteikums visiem elektroauto ir lādēt to līdz 80%, jo tas saudzē bateriju un palielina baterijas ilgmūžību. Es savu auto katru dienu lādēju līdz 100%, man ir pilnīgi vienalga, jo es to auto lietošu trīs gadus, man ir vienalga, vai tam pēc trīs gadiem baterijas ietilpība būs 97% vai 92%. Turklāt es esmu nobraucis jau gadu, manai mašīnai ir 42 tūkstoš kilometru nobraukums, es to esmu lādējis teorētiski visu laiku nepareizi, katru dienu, bet baterijas ietilpība nav samazinājusies. Līdz ar to nav par ko cepties. 

Kā elektroauto uzvedas, braucot pa ledainu, sniegotu ceļu? Ko tu saki par braukšanas kvalitāti ziemā pa Latvijas ceļiem? Vai tiesa, ka tie sniegā un ledū vairāk spolējas? 

Elektroauto, no šāda aspekta skatoties, ir viens liels pluss – elektromašīna ir smagāka. Līdz ar to – to vairāk spiež pie ceļa, un tā ir stabilāka, bet tā es nekādu būtisko atšķirību neredzu. Es ikdienā braucu ar pilnpiedziņas mašīnu un vispār neizjūtu nekādu starpību. Man pirms tam bija arī liels pilnpiedziņas džips, un tas brauca tieši tāpat, kā šis. Pilnīgi nekādas starpības.