Iecere iegādāties elektromobili, ar ko ikdienā pārvietoties pašam un savai ģimenei, Mārtiņam radās pirms dažiem gadiem, kad savā privātmājā uzlika saules baterijas un elektrību saražoja vairāk, nekā patērēja. Taču ziņa par pieeju valsts atbalstam – un tie ir četrarpus tūkstoši eiro – ļāva izvēlēties vēl labāku jauno auto, nekā sākotnēji plānots.
Viņš norādīja, ka ģimenē jau bija izskatīts elektroauto variants arī pirms valsts atbalsta izsludināšanas, bet atbalsts ļāvis iegādāties spēkratu ar lielāku bateriju. "Un oriģināli ideja bija, ka tas būs otrais auto. Beigās šis ir pirmais auto, pateicoties valsts atbalstam, jo mašīna ir spējīga bišķi vairāk arī tālāk aizbraukt," viņš teica.
Turklāt Mārtiņš ir viens no tiem kopumā 36 valsts atbalsta saņēmējiem, kas ieguva vēl tūkstoti eiro, norakstot savu veco dīzeļauto. Ar elektromobili Mārtiņš ir pilnībā apmierināts. Tas spēj nobraukt 500 kilometrus līdz nākamajai uzlādei. Ar to pērn veiksmīgi ticis līdz Austrijai, šogad – apskatījis Horvātiju. Auto gan nav lēts – maksājis 60 tūkstošus eiro, taču skrupulozi aprēķini ļāva pieņemt lēmumu tam par labu.
Viņš sacīja: "Elektroauto nav noteikti tik lēti kā iekšdedzes dzinēja auto, bet no visādiem sīkumiem var izveidoties šis ietaupījums – parkošanās Rīgas centrā, degvielas izmaksas, ja mājās var lādēt lētāk utt."
Ar valsts atbalstu gada un triju mēnešu laikā iedzīvotāji iegādājās aptuveni tūkstoti elektromobiļu. Pārsvarā jaunus, vidēji par 35 tūkstošiem eiro. Populārākie transportlīdzekļu modeļi – "Nissan Leaf" (pārdoto auto skaits – 165, vidējā cena – 25 832), "Cupra Born" (pārdoto auto skaits – 69, vidējā cena – 35 066), "Hyundai Kona" (pārdoto auto skaits – 62, vidējā cena – 33 215).
Pieejamais valsts finansējums šim mērķim ir 10 miljoni eiro, iztērēta mazāk nekā puse, ap četriem miljoniem.
Kā saka Klimata un enerģētikas ministrijā, programma ir pagarināta līdz nākamā gada beigām.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Raimonds Kašs norādīja: "Tātad jau šobrīd pa Latvijas ceļiem ripo 977 elektromobiļi, kas atbalstīti programmas ietvaros. Un tas ir aptuveni 20–25% no kopējā elektromobiļu skaita Latvijā, kāds ir pieejams. Tā kā šī programma ir devusi tādu pietiekami būtisku izrāvienu. Un it īpaši ņemot vērā aspektu, ka mēs runājam tikai par to, ka atbalsts ir bijis iedzīvotājiem. Mēs nerunājam par uzņēmējiem, kur atbalsta programmas vai nu ir jau šobrīd procesā, vai arī būs vēl."
Ar atbalstu uzņēmējiem nesokas
Taču, kā norādīja auto tirgotāji, tieši uzņēmumi ir tie, kur valsts atbalsta programma elektromobiļu iegādei šobrīd buksē.
Auto asociācijas prezidents, Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") norādīja: "Lieta, kas nestrādā un kas vispār fundamentāli ir problēma, ka tas efekts būtu daudz lielāks bijis, ja būtu arī uzņēmumu atbalsta programma, kad jau iesākumā mēs teicām, ka tā ir lielākā problēma."
Pēc Kulberga sacītā, ar šādu atbalstu būtu efekts gan automašīnu skaita ziņā, gan klimata mērķu ziņā, jo uzņēmumi reaģē daudz ātrāk un viņi arī daudz vairāk pirktu elektroautomašīnas. Kā piemēru viņš minēja taksometrus, auto koplietošanas platformas, piegādes automašīnas un tā tālāk.
Programma ar valsts atbalstu uzņēmumu elektromobiļu iegādei pastāv Ekonomikas ministrijā, taču tajā atbalstīti vien trīs projekti. No piecu miljonu eiro piešķirtā finansējuma iztērēti vien simt tūkstoši.
"Mēs jau pagājušogad teicām, kad to palaida, ka tā būs pilnīga izgāšanās. Un šobrīd mēs varam konstatēt faktu, – tā ir pilnīga izgāšanās. Tas ir viens no piemēriem, kam ir vajadzīgs birokrātisks darbs," norādīja Kulbergs.
Iemesls nav uzņēmēju zemā interese par programmu, bet gan pārāk stingri nosacījumi pieteikumu atlasē.
Pretendēt var tikai eksportējošie apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumi. Šos nosacījumus Ekonomikas ministrijā negrasās mainīt.
Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Gatis Silovs vērtēja: "Mūsu prioritāte, kas ir noteikta Nacionālajā industriālajā politikā, ka mēs atbalstām tieši apstrādes rūpniecības uzņēmumus. Līdz ar to tā programma darbojas tieši uz šo segmentu, kur mēs viņu esam arī mērķējuši. Ja ir doma par plašākām programmām, tad ir jāveido jau speciālās programmas, kas ir tieši elektroauto atbalstam."
Tāda šobrīd arī top Klimata un enerģētikas ministrijā. Detaļas pagaidām netiek atklātas, vien zināms, ka kopējais finansējums (kas ir saskaņots ar Eiropas Investīciju banku) uzņēmumu elektromobiļu iegādes veicināšanai būs pieci miljoni eiro. Kā norādīja Autoasociācijas prezidents, šī summa varētu izrādīties par mazu.
