Balodis jautā: Kā vienlaicīgi var būt un nebūt problēma?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs paredz sabiedrību ar vidējo mūžu 90 gadi, Krievijā vienlaikus gan ir, gan nav alkoholisma sērga, Krievijas Federācijas tiesībsargs rosina atteikties no frāzes "vardarbība ģimenē", ierēdnis Andrejs Fiļipovs spēj strādāt 24 stundas diennaktī un Gaismas pili apsēduši putni - par visu to "Pieci.lv" rubrikā "Balodis jautā". Rubrikas autors Rūdolfs Balodis ieskatās aizvadītās nedēļas interneta dzīlēs un jautā. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Kādi ir Veselības ministra lielie plāni?

Veselības ministrs Guntis Belēvičs prezentējis ilgtermiņa plānu "Vesels! Latvijas veselības platforma 2015 - 2065". Tas paredz, ka pēc 50 gadiem pietiekamās fiziskās aktivitātēs iesaistīsies nevis 15%, bet 80% iedzīvotāji, toties tabaku, alkoholu vai narkotikas lietos vien 1%. Rezultātā vidējais mūža ilgums būs 90 gadi.

Belēvičs norādīja, ka pasākumiem paredzēts ievērojams Eiropas Savienības finansējums, un jau 2018.gadā būs sasniegti labi rezultāti, kas pārliecinās valdību turpināt programmu.

Krievijā ir vai nav alkoholisma sērga?

Arvien pieaugošs skaits Krievijas iedzīvotāju samazina savu alkoholu un tabakas patēriņu, vairāk pievēršoties fiziskajām aktivitātēm, vēsta Krievijas valdības ziņojums, kurš sagatavots ar mērķi noskaidrot valdības sasniegumus, pildot prezidenta Vladimira Putina dotos solījumus, ko viņš izteicis, atkārtoti stājoties amatā 2012.gadā.

Pavisam citu ainu iezīmē "Associated Press". Pēc statistikas datiem alkohola patēriņš patiešām krities, taču tas norādot uz negatīvu tendenci, proti, pieaug nelegālā alkohola patēriņš, piemēram, kandža, medicīniskais spirts vai tīrīšanas līdzekļi.

Patērētāju izpētes pakalpojumu sniedzējs "Nielsen Russia" ziņo, ka aptuveni 50% degvīna Krievijas tirgū ir nelegāls. Toties Aleksandrs Poļikarpovs, kurš vada 40 "Alcopas" alkohola rehabilitācijas klīnikas Maskavā, stāsta, ka pieaudzis to pacientu skaits, kuriem novērojams delīrijs vai epilepsija. "Daļa pacientu, kuri kādreiz varēja atļauties dārgāku alkoholu, tagad ir spiesti pārorientēties uz lētākiem un zemākas kvalitātes grādīgajiem dzērieniem," stāsta klīniku vadītājs.

Kāpēc "vardarbība ģimenē" ir nevēlama frāze?

Krievijas Federācijas Bērnu tiesību komisārs Pāvels Astakhovs mudina turpmāk neizmantot frāzi "vardarbība ģimenē", jo tā diskreditē priekšstatu par ģimeni. Šai sakarā iekšlietu ministram iesniegta rezolūcija, kurā Astakhovs iestājas par tradicionālo ģimenes vērtību aizsargāšanu un valsts neiejaukšanos tās dzīvē.

"Regulāra un pārmērīga termina "vardarbība ģimenē" lietošana kalpo, lai ieprogrammētu, nozombētu un iebiedētu ģimenes un vecākus," savu viedokli izklāsta tiesībsargs. Līdzīgi pagājušonedēļ izteicās Krievijas Pareizticīgas baznīcas arhibīskaps Deniss Smirnovs.

Krievijas Valsts domes Sabiedrības veselības komiteja 2012.gadā prezentēja datus, ka 40% no vardarbīga rakstura noziegumiem notiek ģimenē. Tikmēr Krievijas valdības izdevums "Rossiiskaya Gazeta" pērn vēstīja, ka no vardarbības ģimenē katru dienu cieš 36 000 sieviešu.

Kurš ir Latvijas čaklākais ierēdnis?

Latvijas Televīzija noskaidrojusi, ka ierēdnis Andrejs Fiļipovs uz papīra dienā nostrādā 24 stundas, jo vienlaicīgi pieņemts trīs darbavietās. Viņš ieņem amatu gan Nodarbinātības valsts aģentūrā, gan AS "Pasažieru vilciens", gan "Latvijas Valsts ceļu"  Ceļu muzejā, par to kopumā saņemot 4757 bruto algu, tiesa, ar "Pasažieru vilcienu" viņš darba attiecības pārtrauca 1.aprīlī.

Uz jautājumu, kā iespējams strādāt 24 stundas diennaktī, vēstulē Fiļipovs mudināja neskaitīt "atsēdētās stundas" un skaidroja, ka - ja darbs patīk, tad tam pietiek laika, un darba piedāvājumi cilvēku pašu sameklē".

Labklājības ministrs Uldis Augulis, kura pakļautības iestādē, Nodarbinātības valsts aģentūrā, strādā Fiļipovs, šo fenomenu komentēja šādi: "Tās darba spējas, kā ir Fiļipovam, es neesmu redzējis. Pietiekoši aktīvi, īsti nesaprotot, pa kuru laiku, bet savus darbus viņš paveic visaugstākajā līmenī."

Kurš sabojāja Gaismas pils jumtu?

Pirms nepilna gada ekspluatācija nodotās Latvijas Nacionālās bibliotēkas jumtā konstatēts caurums, pa kuru augšstāvā pil ūdens. Sūces cēloni būvnieki precīzi pateikt nevar, taču ir viena versija - pie vainas ir putni.

Putni iecienījuši silikonu, ko izmanto jumta konstrukciju salaidumiem. Tie jau iepriekš radījuši problēmas, tāpēc uz jumta tika uzstādīts putnu atbaidītājs, kurš gan nav nesis cerēto rezultātu. Būvnieki tagad apsver citus līdzekļus putnu atgaiņāšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti