Tas nav tik vienkārši kā vagā burkānus vai bietes sasēt un tad rudenī novākt ražu.
Ja kāds vēlas izmēģināt iesēt sēnes, tad maisiņā līdzās ēdamajām sēnēm vērts likt arī sēnes, kuras uz pannas noteikti neliks. Sēņu sēšanai der arī bojātas un tārpainas sēnes, stāsta Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns.
Sēņu audzēšana ir vesels process, kurā daudz kas atkarīgs ne tikai no cilvēka, kurš sēnes audzē, bet arī no laika apstākļiem. „Šī apšu beka - veca. Ko tad mēs darīsim ar tādu sēni? Te ir tāda šķiedraina apakšiņa, kur šīs sporas gatavojas. Nav jānes pat visa cepurīte, jūs varat ļoti labi nolobīt apakšējo daļu ar stobriņiem. Tur jau ir kāpuri. Tie arī palīdz sēņu izplatīšanā,” stāsta Svilāns.
„Ko darām tālāk? Bērzlapi ņemsim ar visām lapiņām, tās nelauzīsim nost. Aiznesam šo uz mājām. Sporas ir ļoti sīkas, ar tām ir ļoti grūti - viņas nevar izžūt, lai gan ir ļoti izturīgas. Vislabāk sametam kādā vannā, bļodā, nedaudz pielejam ūdeni klāt. Ar rokām sataisām putriņā. Jo vanna lielāka, jo labāka. Tur iekšā būs miljoni, varbūt pat miljardi sporu. Labi, būs, ja vanna būs pilna ar sporu uzduļķojumu. Ko tad darām? Ņemam un lejam ar spaini vai lejkannu ar plašiem vēzieniem, lai teritorijā to visu izkaisītu,” stāsta Svilāns.
Tomēr lielā un gaidītā sēņu raža var arī nebūt.
„Protams, ja mēs vācam apšu bekas, tad gan jau vajadzētu vairāk orientēties, ka mēs apšu tuvumā izlaistām to ūdeni. Ja mēs vācam egļu vai priežu baravikas, nu tad arī uz to pašu skatāmies. Nu tā nevar, ka iesēsim vienalga kur un mums nekurienē pēkšņi augs baravikas,” norāda Svilāns.
„Nākamais - negaidām uzreiz rudenī lielo sēņu ražu, jo ir vajadzīgi vairāki gadi, kamēr tur zem lapām, kritalās, trūdās, micēlijs un sēņu saknītes ieaugsies plašumā. Nav garantijas, ka būs nākamā vai aiznākamā gadā, jo daudzām sēņu sugām ir vajadzīgs specifiski sadalījies trūds,” stāsta Svilāns.
Viņš neslēpj, ja pat cilvēks visu izdara pareizi, savas korekcijas var ieviest klimats.
„Nākamais, tad jau ir atkal loterija par klimata apstākļiem - šogad ir silts un mitrs. Ja visi tie apstākļi sakrīt kopā, tad mēs nākam mājās ar lieliem, pilniem groziem un priecājamies. Ja nesanāk visi kopā šie apstākļi, tad lasām un priecājamies par to, kas ir,” secina biologs.
