Vikentija kungu no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģijas nodaļas mājās pārveda maija vidū. Lai arī ārsti ir izglābuši Vikentijam dzīvību, piederīgajiem sirds ir pilna par slimnīcas aprūpējošā personāla, viņuprāt, nolaidību, jo slimniekam nu ir izgulējumi.
Vikentijs nekustīgi uz muguras nogulējis aptuveni pusotru nedēļu. Sieva, kura trīsreiz dienā gājusi uz slimnīcu, piedāvājusi personālam palīdzēt slimnieku pagrozīt. “Man atbildēja krievu valodā: “Netraucējiet! No rīta un vakarā mēs viņu apkopjam, apmazgājam”,” stāsta Vikentija sieva Anna Savicka.
Vienā no vakara aprūpes reizēm, Anna nejauši bijusi klāt. “Kad es iegāju iekšā, es redzēju, ka viņam ādu lobīja nost kā kartupeļu mizu. Visa mugura bija jēla. Arī sāni bija jēli,” saka Anna.
Slimnīca “Gaiļezers” skaidro, ka pacients pēdējo gadu laikā šeit ārstējies vairākkārtīgi. Konkrētajā gadījumā, kad radušies izgulējumi. Stāvoklis bijis īpaši smags.
“Šī patoloģija ir ļoti bīstama. Pacienta pārlieku aktīva grozīšana un kustināšana ir dzīvībai bīstama,” saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis Aldis Strēlnieks. “Es atļaušos teikt kā ir – medicīnā bieži viens strīdīgas situācijas rodas divu iemeslu dēļ: vai nu par to ir runāts par maz vai par daudz. Es negribu novelt vainu uz kolēģiem, bet bieži vien ir komunikācijas problēmas. Varbūt kolēģis pacienta piederīgajiem ne tik prasmīgi norādīja, ka var un ko nevar darīt,” norāda Strēlnieks.
Tomēr Vikentija sieva un dēls apgalvo – arī pats ārstējošais ārsts bijis nesaprašanā, kad ieraudzījis pacienta lielos izgulējumus. “Viņš [ārsts] bija pārliecināts, ka groza (..) Bet, ja būtu redzējušas to stāvokli un ārstējošām ārstam teikušas – viņam veidojas izgulējumi,” pauž Vikentija dēls Jānis Savickis.
Beigu beigās, kad izgulējumi jau bijuši līdz kaulam un strutojoši, piederīgie kopā ar personālu regulāri grozījuši slimnieku. Annas un Jāņa pārliecība - slimnīcas personālam krietni jāpiedomā pie komunikācijas un attieksmes pret slimnieku piederīgajiem. Vajadzīgās zāles Anna nopirkusi pati, kad pamanījusi, ka nodaļā nav zāļu, ar ko ārstēt izgulējumus, bet dēls iegādājies pretizgulējumu matraci, ko būtu izdarījis jau ātrāk, ja vien kāds no personāla ieteiktu, ka tāds vajadzīgs. Rezultātā lielo izgulējumu ārstēšanai jau ir iztērēti 490 eiro, bet slimnieka ciešanas ir neizmērojamas.
Lai neiedzīvotos izgulējumos, pacients ir jāgroza ik pēc divām stundām.
Pirmās pakāpes izgulējums ir neliels apsārtums. Ja tas netiek kopts, tad izgulējums līdz pat ceturtajai pakāpei var attīstīties pat pāris dienu laikā. Slimnieks ne tikai jāgroza, bet jāizmanto arī dažādi atbalsta palīglīdzekļi. Visvairāk riskam ir pakļauti papēži, krustu daļa, elkoņi – organisma daļas, kas visvairāk saskaras ar krēslu.
Ja pacienta stāvoklis jau ir tik labs, ka var piecelt viņu sēdus, arī tad vēl ir jāuzmanās, lai neveidotos izgulējumi.
