Vēstures lappuses mums atklāj, ka senākos laikos norēķiniem izmantota preču apmaiņa, bet kādā brīdī lietas samērot kļuvis sarežģīti, un tā nu laika gaitā nostiprinājusies ideja par citu maksāšanas līdzekli – monētām, vēlāk arī banknotēm, un mūsdienās šajā uzskaitījumā vēl varētu klāt nākt arī kriptovalūta.
Skaidras naudas lietošana nu ir kļuvusi par katra cilvēka brīvu izvēli – to lietojam norēķinos un uzkrājumos vai izvēlamies alternatīvas.
"Varbūt daļai no mums joprojām ir ieradums katram gadījumam kādus 10 eiro skaidrā naudā līdzi nēsāt, bet norēķināties par saviem pirkumiem, protams, varam bezskaidrā naudā, elektroniski. Liela daļa cilvēku to arī izvēlas.
Mēs rūpīgi sekojam līdzi maksājumu statistikai, un šobrīd proporcija starp maksājumiem Latvijā ir nu jau drusku zem 30% skaidrā naudā un drusku virs 70% bezskaidrā," norādīja Zariņa.
Pēdējos gados skaidri redzama tendence, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt bezskaidrā naudā, jo daudziem tas ir ērtāk, ātrāk un vienkāršāk.
"Tas nenozīmē, ka skaidra nauda izzudīs. Skaidrai naudai loma ir ne tikai to lietot maksājumos, bet to var lietot arī uzkrājumos. Kā mums rāda dati eiro sistēmā, tad apmēram 37% cilvēku tomēr atzīst, ka veido lielākus vai mazākus uzkrājumus skaidrā naudā, tādējādi sadalot riskus – neturot visus savus uzkrājumus bankas kontā, bet kaut ko turot arī, iespējams, makā, ko vairs nenēsā līdzi, bet noliek plauktā," skaidroja Zariņa.
Paradumi valstīs, kur maksājumiem tiek izmantots eiro, ir diezgan dažādi. Daudzviet eirozonā skaidra nauda joprojām ir izplatīts norēķināšanās veids. Skaidru naudu vairāk nekā vidēji eirozonā mīl tādas valstis kā Itālija, Malta, Slovēnija, Austrija un arī Vācija.
"Mēs ar saviem paradumiem mazliet mazāk mīlam skaidru naudu nekā eiro sistēma vidēji. Tas nozīmē, ka lielāka daļa valstu ir tādas, kur skaidrā nauda tiek izmantota vairāk, nekā to izmanto Latvijā," norādīja Zariņa.
Uz bezskaidras naudas norēķiniem vairāk virzās arī, piemēram, Somija, Nīderlande, Luksemburga, Beļģija. Tam ir vairāki skaidrojumi – cilvēkiem dažādās valstīs ir arī dažādi ieradumi, kas atšķiras pa vecuma grupām, izglītības un ienākumu līmeņiem.
"Ir diezgan daudz kritēriju, kas nosaka, kā izturamies pret skaidru naudu. Tā var būt arī pilnīgi personiska izvēle. Skaidrā nauda mums atšķirībā no bezskaidriem norēķiniem dod zināmu privātumu, un cilvēki privātumu vērtē ļoti augstu. Tas nenozīmē, ka viņi grib noslēpt savus darījumus un nemaksāt nodokļus, protams, nē, bet saglabāt privātumu atsevišķiem darījumiem cilvēki vēlas," skaidroja Zariņa.
Tas iezīmē sava veida pretrunu. Kā rāda dati, cilvēki arvien vairāk izmanto bezskaidras naudas norēķinus, bet vienlaikus dažādās aptaujās absolūti lielākais vairums uzsver, ka skaidrai naudai tāpat jāpaliek, atklāja Zariņa.
"Mūsu, Centrālās bankas, uzdevums ir nodrošināt skaidro naudu tik ilgi, cik ilgi vien iedzīvotājs to vēlēsies lietot. Mēs paredzam, ka, jā, skaidra nauda apjomos, iespējams, samazināsies līdz kādam kritiskam līmenim, bet skaidra nauda neizzudīs," Zariņa pauda.
Skaidras naudas lietošana ir arī drošības apsvērums – ja valstī iestājas krīze, uz kādu laiku nav pieejama elektrība vai internets, skaidra nauda vienā mirklī kļūst par nepieciešamību. Skaidra nauda arī ikdienā nepieciešama tiem cilvēkiem, kuriem nav digitālo prasmju vai piekļuves internetam.
"Latvijā cilvēku, kuriem vispār nav bankas kontu, nav daudz. Eiropas Savienībā un eiro sistēmā atkal tā problēma dažādās valstīs ir dažāda, bet tas cilvēku skaits tomēr ir tāds, ar kuru ir jārēķinās, un arī viņu vajadzības un intereses mums ir jāaizstāv un jāapmierina," uzsvēra Zariņa.
