Institūta "BIOR" Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas eksperte Maira Mateusa skaidroja: "Eiropas mērogā pārtikas drošības standartus izstrādā Eiropas Komisija, un katrā valstī to kontrolē atbildīgie dienesti – izlases veidā pārtikas paraugi tiek pārbaudīti arī mūsu laboratorijā. Vēlamies uzsvērt, ka veikalā nopērkamā pārtika, tajā skaitā ogas, ir drošas, bez infekciju riskiem veselībai. Tomēr, lai pasargātu sevi, institūts iesaka veikalā pirktās ogas pirms lietošanas uzturā nomazgāt, tāpat kā pašu dārza ogas. Pircējiem ir jāapzinās, ka uz ogām var būt piesārņojums no vides un transportēšanas, piemēram, putekļi, kā arī tām, iespējams, ir pieskāries ar vīrusu inficēts cilvēks."
"BIOR" skaidroja – Eiropas mēroga dati liecina, ka dažos gadījumos uz ogām ir konstatēti vēdergraizes izraisošie rota un norovīrusi, E. coli baktērijas. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka meža tuvumā esošā vide Latvijā nemitīgi mainās – dažādi meža dzīvnieki arvien biežāk apciemo tuvumā esošās mājas un ar siekalām, izkārnījumiem atstāj piemājas dārzos tikai meža dzīvniekiem raksturīgu infekciju avotus.
"Ja zināt, ka jūsu dārzā ciemojas meža dzīvnieki, esiet piesardzīgi un visas dārza veltes rūpīgi mazgājiet pirms ēšanas,"
uzsvēra Mateusa.
Uz ogām esošais, bet acīm neredzamais
Zinātniskā institūta "BIOR" parazitoloģijas grupa laboratorijā regulāri veic ehinokoku monitoringu lapsās un jenotsuņos. Ehinokoka pieaugušā stadija parazitē suņveidīgajos, piemēram, suņos, lapsās, jenotsuņos, vilkos, kas šos parazītus izdala vidē, tādējādi apdraudot ne vien citu dzīvnieku, bet arī cilvēku veselību. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākajiem datiem par infekciju slimību izplatību Latvijā 2022. gadā ar ehinokokozi ir saslimuši četri cilvēki, bet 2021. gadā – seši cilvēki.
Cilvēkos un dzīvniekos (atgremotājos, cūkās, grauzējos) ehinokoks veido ar šķidrumu pildītas cistas, kas visbiežāk lokalizējas aknās un plaušās un aug vairāku gadu garumā, cilvēkam to nepamanot. Latvijā sastopamas vairākas ehinokoku sugas, kuras spēj izveidot cistas līdz pat 20 centimetru diametrā. 2020. gada apkopojuma dati liecina, ka ehinokoka sastopamība lapsās ir 28%, bet jenotsuņos – 10%, kas ir augsti rādītāji. Jāņem vērā, ka šie meža dzīvnieki labprāt migrē uz cilvēku apdzīvotākām apkārtnēm ēdiena meklējumos. Ehinokoka olas ir mazas un viegli pieķeras dzīvnieka apmatojumam, un dzīvniekam atliek vien noiet gar krūmu, lai tās pārnestu uz ogām, kuras bez apbruņotas acs var izskatīties vizuāli tīras un skaistas.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Kā sevi pasargāt?
"Tas nenozīmē, ka nevar ēst meža ogas vai dārza ogas tieši no krūma – taisnība būs arī tiem, kas saka, ka visu mūžu esam tā darījuši un nekāds apdraudējums veselībai nav bijis, tomēr iesakām izvērtēt apstākļus, kas varētu paaugstināt inficēšanās riskus. Piemēram, apstākļi, kas varētu liecināt par dzīvnieku pārvietošanos ogu lasīšanas vietā – dzīvnieku takas, alas, fekālijas. Šādās vietās ogas noteikti nevajadzētu ēst no krūma. Salasītās meža ogas ir jāmazgā zem tīra, tekoša ūdens – dzeramā ūdens vai ūdensvada ūdens, bet nekādā gadījumā neizmantot upju, dīķu, ezeru un citu vides ūdenstilpņu ūdeni ogu skalošanai. Arī dārza ogas būtu vienmēr jāmazgā pirms ēšanas, īpaši, ja zināt, ka suņveidīgie dzīvnieki ik pa laikam ciemojas dārzā. Regulāri būtu ieteicams veikt profilaktiskas pārbaudes uz ehinokoku klātbūtni, sazinoties ar savu ģimenes ārstu," ieteica "BIOR" Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas eksperte.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Svarīgs ieteikums!
Praktisks padoms, lai izvairītos no parazītiem, ir regulāri attārpot savus mājdzīvniekus, savākt aiz tiem fekālijas, kā arī nedot dzīvniekiem neapstrādātus gaļas subproduktus, un nekādā gadījumā neizmest šos subproduktus mežā. Eksperte uzsvēra, ka šis ir ļoti svarīgs punkts, kuru ievērojot mēs paši varam mēģināt šo parazītu ciklu pārtraukt.
Augsta un zema temperatūra
Lai varētu baudīt ogu labumus arī citos gadalaikos, mēdzam tās ne vien pagatavot ievārījumā, bet arī sasaldēt. Te daudziem varētu rasties jautājums – kas notiek ar parazītu oliņām šajos procesos, ja ogas netiek mazgātas? Izrādās, ka termiskas apstrādes procesā, ogām vāroties vismaz pusstundu, parazītu oliņas iet bojā. Savukārt ogas saldējot, jāņem vērā, ka uz tām esošās oliņas ies bojā tikai pie mīnus 80 grādiem divu nedēļu garumā. Līdz ar to ogas pirms likšanas saldētavā nepieciešams kārtīgi nomazgāt.
Vēl par ogām un to receptēm
