Lavandas ir mana terapija, bet ierīkotais dārzs – atpūtas saliņa uz Latgales un Sēlijas robežas, uzsver Sventes lavandu dārza saimniece. Pēc vīra negaidītās aiziešanas mūžībā siltumnīcas un dārza labiekārtošana, rūpes par mājas vistiņām, lavandu kopšana un citi darbiņi Signijai palīdz pārvarēt smagos pārdzīvojumus un novērtēt katru dzīves iespēju.
"Ļoti daudzi baidās un nepiepilda savus sapņus. Es arī baidījos, tas ir cilvēcīgi [...] Visu var! Nebaidīties un vērt visas durvis vaļā! Viena dzīve, viena iespēja," iedrošina saimniece.
Sventes pagastā Signija ir ienācēja no Balvu puses un ir lepna par izvēli palikt dzimtajā pusē.
"Tomēr daba, savi cilvēki, ģimene, viss. Ja aizbrauks visi no Latgales, kas būs tad? Man ir ļoti liels prieks, ka daudzi atgriežas Latgalē un atver savas, jaunas vietas. Daugavpilī ir pirmais lavandu dārzs, kur cilvēkus mēs tā uzņemam," pastāstīja Signija.
Lavandu lauks interesentiem atvērts pirmo sezonu, un to jau kā fotosesiju un pikniku vietu apmeklējuši viesi gan no citiem novadiem visā Latvijā, gan ārzemēm.
Līdzīgi šovasar apmeklējams lavandu lauks arī Rēzeknes novada Rogovkā.
Zemkopības ministrijā nav apkopota statistika, cik plaši šobrīd lavandas Latvijā audzē, taču, ņemot vērā datus par platībmaksājumu atbalstu, pērn tam bija deklarēti 9 hektāri, šogad — jau 11.
Pieredzē dalījās saimniecības "Annas lavandas" pārstāve Dace Lavrenova, kas Murjāņos audzē dārzu ar 27 lavandu šķirnēm:
"Publiskajā telpā redzu, ka lavandu lauki kļūst pieejami un tiek veidoti teju katrā Latvijas reģionā. Tradicionāli lavanda ir Vidusjūras reģiona augs, bet tā tiek selekcionēta, un arvien vairāk šķirnes tiek pielāgotas aukstākiem apstākļiem."
Lavandu ziedēšanas laiks strauji tuvojas noslēgumam, un jau nākamnedēļ daudzās saimniecībās sāksies ziedu griešana, lai ar tiem rotātu svinību vietas, veidotu ziepes un sveces.
