Pirmajiem diviem Rendas pagasta "Bukmeķos" iestādītajiem valriekstu kokiem irjau vairāk nekā 10 gadu, un oktobrī katrs dod ap 40 kilogramu riekstu. Iegādāti tie tika Ēdoles tirgū, pat necerot, ka kaut kas izaugs. Saimnieks Eduards Ostrobrods pastāstīja, ka visu iesācis viņa tētis, kurš tik ļoti aizrāvies ar valriekstu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos, ka sācis daudz pētīt un meklēt piemērotākās šķirnes. Diemžēl viņš nesen aizsaukts mūžībā, un nu visu turpina dēls.
Vairāk nekā sešos hektāros te aug ap 700 koku un ap 15 dažādu šķirņu.
Ostrobrods sacīja: "Un šīs šķirnes ir daudz veselīgākas, jo, lai izdzīvotu ziemā, valriekstiem nepieciešams vairāk vitamīnu un minerālvielu paņemt no zemes un tās ielikt iekšā. Tāpēc valrieksti ir saldi, ziemeļu valrieksti ir pavisam atšķirīgs produkts. Latvijā nav problēma sals ziemā, bet gan, piemēram, jūnijā bija naktī salnas."
Stādi tiek importēti no vairākām valstīm, piemēram, no Moldovas nākušo šķirņu selekcionārs riekstiem veltījis vairāk nekā 50 gadu un izveidojis valriekstus, kas izturīgi pret sausumu, zemām temperatūrām un slimībām. Bet te ir vieta arī vietējiem audzētiem stādiem. Kuras šķirnes ir piemērotākās Latvijas klimatam, vēl tiek testēts uz lauka. Saimnieka mērķis ir valriekstus Latvijā audzēt komerciāli, attīstīt to kā lauksaimniecības nozari.
Tikmēr Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Ģirts Osis par šo saimniecību Rendas pagastā sacīja: "Faktiski viņi ir vieni no pirmajiem Latvijā, kas ir iestādījuši komercplatības ar komercšķirnēm, kas ir potēti uz konkrētiem potcelmiem. Tas ir pirmais mēģinājums Latvijā to izdarīt, jo līdz šim stādījumi ir ļoti nelieli, nepārsniedz vienu hektāru."
Osis vērtēja, ka mainās gan Latvijas klimats, gan pasaule, tāpēc mums jādomā plašāk un jāmainās līdzi.
Lai vairāk iepazīstinātu ar iespējām valriekstus audzēt Latvijā, Ostrobrods rīko arī seminārus. Šoreiz atbraucis lektors no Moldovas – bioloģijas zinātņu doktors Leonīds Prodaņuks. Viņš atzina: "Ļoti daudz jautājumu par vainaga veidošanu, par slimībām un kaitēkļiem, klimatiskajiem nosacījumiem, laistīšanas biežumu. Te nav komercdārzu, daudz jautājumu, kā to izveidot par ražošanas pamatu, vai tas viss izdosies Baltijā."
Tikmēr valriekstu dārza apmeklētājs no Ventspils Roberts Daigins atzina: "Tā interese par kokiem jau ir 10 gadus. Šinī brīdī tas ir hobija līmenī, kā eksperiments, jo man rieksti vispār patīk. Es vēl nezinu, kā tas izveidosies. Varbūt tas izveidojas par stādu audzētavu."
Savukārt Ostrobrods cer, ka ar cilvēku piesaistīšanu šai nodarbei ziemeļu valrieksti varētu kļūt par Latvijas nacionālo produktu.
