Darbmācība

Darbmācība. Darba tikums

Darbmācība

Darbmācība. Darbaholisms un izdegšana

Darbmācība. Komanda, kultūra un saliedēšanas pasākumi

Saliedēšanas treneris ar pieredzi armijā: Komanda nav pankūka, kuru izcep un tā ir gatava

"Komanda nekad nav kā pankūka, kuru izcep un tad tā ir gatava. Mums visiem ir jāmācās komandā dzīvot, strādāt, sastrādāties," raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" pauda komandu treneris Mareks Dombrovskis, kuram ir plaša pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos. Komandas treniņi lieti noder, lai darbinieki saliedētos un atvērtos, bet vienlaikus jāatceras – īstais treniņš ir darbs, ko komanda dara ikdienā. 

Ienāc "LSMnīcā"!

Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" meklēsim veidus, kā izveidot draudzīgas attiecības ar darbu.

"Darbmācību" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.

"LSMnīca" ir jauna vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām. Raidierakstu iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.

Komandas spēks pār personīgajām ambīcijām

Vadītājam jeb līderim gan bruņotajos spēkos, gan uzņēmumā viens no darba uzdevumiem ir veidot komandu, saliedēt to un uzturēt tajā vienotu garu, norādīja Dombrovskis, un to var izdarīt dažādos veidos.

"Lielā pievienotā vērtība ir tā, ka mēs mācāmies un kopā trenējamies kļūt labākiem šajā kopīgajā lēmumu pieņemšanā un rīcībā ātrās, es negribētu teikt, krīzes situācijās, bet situācijās, kas pieprasa, ka mēs mazāk laika veltām puķēm, putniem, mākonīšiem un sēnēm, bet koncentrējamies maksimāli uz darbu bez kaut kādām riņķī apkārt runāšanām," skaidroja Dombrovskis.

Bieži vien svarīgi ir ne tikai darboties kopā, bet arī izkāpt no savas komforta zonas – tādiem pasākumiem ir daudz lielāka pievienotā vērtība, viņš vērtēja.

"Komanda nekad nav kā pankūka, kuru izcep, un tad tā ir gatava. Mums visiem ir jāmācās komandā dzīvot, strādāt, sastrādāties. (..) Te lielākoties ir jautājums, vai mēs gribam, ka komanda aiziet uz mērķi, vai arī mēs šajā procesā gribam pierādīt, ka mēs esam labāki un stiprāki. Ja individuālā vēlme pierādīt, ka es esmu krutāks vai labāks, ir spēcīgāka, tad tas neizdosies. Tad rodas mazie konflikti," skaidroja Dombrovskis.

Būt komandā visiem nenāk dabīgi. Tā ir prasme, kas ir jāmācās, un ļoti bieži tieši saliedētības trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc komandai neizdodas sasniegt tos mērķus, ko tā teorētiski būtu varējusi sasniegt. 

"Tas ir katram iekšēji jāsaprot, ka es gribu būt labāks pats par sevi, jo, ja es esmu novērojis vai piedzīvojis to, ka kaut kādās noteiktās situācijās es gribu no tās iziet kā uzvarētājs, neskatoties uz to, kā no tās iziet kāds cits, tas ir viens tāds spēcīgs aspekts, ka tev ir pašam, kur augt. Tad ir no tevis atkarīgs, ko tu ar to dari, kā tu ar to strādā, lai spētu apslāpēt savu individuālo [mērķi] pret kaut kādu īsu brīdi, kurā tu esi otrās lomas spēlētājs," norādīja Dombrovskis.

Tas nebūt nav vienkārši – sabalansēt savas personiskās ambīcijas ar komandas mērķiem, taču tas esot ārkārtīgi būtiski.

Tas nenozīmē, ka komandā visiem jābūt vienādiem – nebūt nē, katram ir savas stiprās puses, bet tās jāmāk pielietot visai komandai, nevis tikai indivīdam par labu.

Kā sekmēt vienotību?

Komandas vienotību var panākt ar visdažādākajiem treniņiem – gan iekštelpās, gan dabā. "Manuprāt, abos divos var gana līdzvērtīgi panākt to iespēju, ka komanda paklūp vai kaut kur aizķeras, un tad diskutē par to, kā tad mēs varam labāk. Vienīgā un būtiskākā atšķirība ir, – ja ir jauna komanda, kas nesen sanākusi kopā, varbūt viņiem vieglāk ir atvērties un darboties āra vidē jeb laukā, jo tur tie vingrinājumi ir vērsti uz to, ka vari pieķerties viens otram. Tad tas mazais fiziskais kontaktiņš ātrāk satuvina," norādīja Dombrovskis.

Savukārt, ja komanda strādā kopā jau ilgi un tajā esošie cilvēki ir gatavi runāt par lietām, kas viņiem neizdodas, nav obligāti jāiet ārā un kopīgi jālec no tilta, lai pārdzīvotu kaut ko, kas liek runāt, pauda Dombrovskis.

"Tad, kad mēs ejam un runājam ar potenciālo uzņēmumu, kuram ir nepieciešama komandas attīstība, mēs cenšamies saprast, kas ir tā vide, kurā tā komanda ir gatava iet. Kādam tas ir brauciens ar laivu, kurā ir uzdevumi, kāds grib iet ar kājām, kāds negrib iet ar kājām, jo viņiem liekas, ka pārgājiens ir kaut kas ļoti nedinamisks, lēns un grūts," stāstīja Dombrovskis.

Vienlaikus lielākais komandas saliedēšanās darbs nenotiek pasākumos un treniņos – lielākais darbs notiek ikdienā, strādājot kopā.

Treniņi un pasākumi palīdz ieraudzīt katra stiprās un vājās puses, bet tikai ar vienu vai diviem šādiem pasākumiem nevar kļūt par vienotu komandu. 

"Īstais komandas treniņš ir tas darbs, kas komandai jādara ikdienā. Tas ir tas īstais, kas parādīs, ko un kā mēs katrs varam. Es to tā neuztvertu, ka pēc komandas treniņa mēs varam ielikt zaļu ķeksīti – komanda ir saliedēta, mēs varam maukt," pauda Dombrovskis. 

Citas raidieraksta "Darbmācība" epizodes un raksti

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti