"Mēs šobrīd esam jauna inovāciju viļņa sākumā. 2020. gadā sākās jaunais inovāciju vilnis, un mākslīgais intelekts, jaunās tehnoloģijas tik stipri ietekmēs mūsu dzīvi tuvākajos 12 gados, ka mums ir jāparūpējas par to, lai mēs būtu strīmā, lai mēs varētu veiksmīgi strādāt un galvenais – labi dzīvot šajā laikā," pauda Bausova.
Mēs dzīvojam interesantā laikā, atzina Bausova, un tiek lēsts, ka mākslīgais intelekts tuvāko piecu gadu laikā varētu aizstāt pat daļu no programmētāju darba – vienkāršo kodu rakstīšanu. Tas nozīmē, ka mūsdienās nepārtraukti mācīties, apgūt jaunas prasmes un pielāgoties ir nepieciešams pilnīgi visiem, viņa skaidroja.
Citskovskis norādīja, ka RTU ļoti aktīvi vēršas arī pie bērniem un skolēniem, cenšoties stāstīt par to, kas ir STEM un STEAM – prasmes, kas pēc gadiem būs nepieciešamas.
"Kā mēs redzam statistikā, diemžēl nav bērniem vēlmes izvēlēties varbūt to grūtāko ceļu, viņi izvēlas vieglāko ceļu dzīvē, un tad, kad nonāk darba tirgū, tad saprot – man ir nepieciešamas zināšanas, lai es kaut ko darītu, lai es mācētu lietot jaunākās tehnoloģijas un tā tālāk," stāstīja Citskovskis.
Citskovskis skaidroja, ka tāpēc visas augstskolas Latvijā cenšas šiem cilvēkiem piedāvāt dažādus kursus par dažādām tēmām, kas sniedz papildu zināšanas. Kādreiz līdzīgus kursus dēvēja par kvalifikācijas celšanas kursiem.
"Šobrīd ļoti aktīvi arī Eiropa skatās uz to, kā pārkvalificēt darba spēku un iedot jaunas prasmes. Šobrīd ļoti daudz dažādas iniciatīvas no Eiropas nāk un arī no Latvijas, un Izglītības un zinātnes ministrija mēģina pielāgot likumdošanu, lai palīdzētu pārkvalificēties un dzīves laikā iegūt papildu kvalifikācijas," stāstīja Citskovskis.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē – ja cilvēks ir ieguvis izglītību, piemēram, uzņēmējdarbībā, bet saprot, ka viņam vajag vēl citas zināšanas, viņš varēs tās ērti apgūt, iegūstot papildu kvalifikāciju.
"Runājot par to, vai cilvēks būs vai nebūs spējīgs... Nu, ja viņš ir izšļūcis cauri skolai pilnīgi bez nekādām STEM zināšanām, tad droši vien tajā brīdī, kad viņš gribēs pēc 10–15 gadiem pārkvalificēties, tas būs krietni grūtāk, jo vispār nekāda pamata apakšā nebūs," vērtēja "Fizmix.lv" portāla vadītājs Raitis Streičs.
Viņaprāt, attiecīgi skolām ir divi uzdevumi. Viens uzdevums ir sagatavot un motivēt tos skolēnus, kas tiešām ies dziļi inženierijā un zinātnē. Otrs uzdevums ir izskaust "man jau tas nebūs vajadzīgs" domāšanu un kaut kāda mēra STEM jomas zināšanas ielikt katram skolas beidzējam.
"STEM ir visur, tas noteikti aptvers arvien lielāku un lielāku profesiju skaitu," pauda Streičs.
Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi saviem darba kolēģiem, skolēniem, studentiem un bērniem nodot ziņu, ka, lai konkurētu darba tirgū, būs jāmācās visu mūžu. Daudzpusīgas zināšanas ir tās, kas spēs nodrošināt veiksmīgu karjeru.
"Kam tā ir labā ziņa, kam tā ir sliktā ziņa, bet tā tas ir. Mums ir jāpārkvalificējas, jāiegūst jaunas kompetences, un to mums, es domāju, pēdējie gadi, kas saistīti ar Covid-19, ir pierādījuši, ka bez tā mēs nekur tālāk attīstīties un sevi pilnveidot nevarēsim. To pieprasa darba tirgus. Jo cilvēks vairāk prot, zina un interesējas, jo tas viņam vairāk dod konkurētspēju darba tirgū," skaidroja Selga.
Viņa atzina – jā, klasisks humanitārs cilvēks par ekspertu inženierzinātnes lietās pieaugušā vecumā noteikti nekļūs, bet pamata līmeni noteikti var apgūt un vajag apgūt katram.
"Jautājums ir par to, vai mēs baidāmies vai tomēr esam drosmīgi, un kaut ko darām. Šeit ļoti var palīdzēt personālvadības kolēģi, kuri palīdz cilvēkiem saprast, kādas ir viņu mācīšanās stratēģijas, jo katrs mēs informāciju apgūstam atšķirīgi. Ja mēs atrodam, kas ir katra mūsu labākā mācīšanās prakse, mēs varam daudz vairāk zināšanu uzkrāt un apgūt," sacīja Selga.
Tiem, kas domā par karjeras maiņu vai jaunu zināšanu apguvi, Selga ieteica vērsties pie karjeras konsultantiem un Nodarbinātības valsts aģentūras, meklēt informāciju par izglītības iespējām un kursiem augstskolu mājaslapās vai citur, bet tas viss ir jāgrib un jādara pašam.
