Zandas Alksnes dēls un meita pašlaik atrodas krīzes centrā. Bāriņtiesa liegusi Zandai satikt viņas dēlu un meitu. Tā kā mazie sēžot pie logiem un gaidot mammas atbraukšanu, krīzes centra vadītāja lūgusi Zandai tuvumā nenākt – satikties tāpat neļaus un bērniem redzēt māti ārpusē būtu lieki pārdzīvojumi.
„Viņiem ir savas tiesības un viņi jūtas ļoti nelaimīgi. Viņi grib tikai to, lai viņi varētu būt ar mani kopā, un man šobrīd tiek liegta iespēja viņus atbalstīt un arī telefonsarunā nomierināt tikai tāpēc, ka Babītes bāriņtiesa ir pieņēmusi šo lēmumu liegt kontaktu,” stāsta sieviete.
Pēdējie gadi Zandai bijuši ļoti smagi. Ar īsu intervālu nomiruši abi viņas vecāki. Tajā pašā laikā bijušais vīrs aizvedis bērnus uz Gruziju un, pēc Zandas stāstītā, izvirzījis ultimātu – vai nu viņa paraksta vienošanos, ka bērni dzīvo Gruzijā, bet vasaras pavada Latvijā, vai arī dēlu un meitu nevarēs satikt vispār. „Es piekritu, jo es nejutos emocionāli pietiekami spēcīga, lai pretotos. Un bērnu interesēs es domāju, ka mēs varētu arī mēģināt dzīvot Gruzijā. Bet iedzīvoties tur neizdevās un bērni ļoti lūdza man, ka viņi vēlētos dzīvot Latvijā,” stāsta Zanda.
Bērnu lūgumu vērtējot augstāk par parakstīto vienošanos, Zanda bērnus tomēr aizvedusi atpakaļ uz Latviju. Taču no starptautiskas konvencijas viedokļa tā ir bērnu nolaupīšana. Drīz vien Latvijas tiesas divās instancēs pieņēmušas lēmumu – bērni jāatdod tēvam. Un tad Zanda nolēmusi slēpties.
Tas izdevās līdz šai nedēļai, kad tiesu izpildītāji kopā ar bāriņtiesu ieradušies skolā, kur strādā Zanda un mācās viņas atvases. Un tiesas spriedums izpildīts ar varu.
Bāriņtiesā atzīst – likums nenosaka obligāti aizliegt tikšanos.
Bāriņtiesas lēmums ir spēkā 15 dienu. Ja tēvs šajā laikā neierastos pēc atvasēm, lēmumu pagarinātu vai arī bērnus atkal atdotu pagaidu aprūpē pie mātes. Šobrīd ir ziņas, ka tēvs bērnus varētu vest prom piektdien. Pirmoreiz sazvanīts, viņš atbildēja, ka ir svarīga tikšanās, bet vēlāk pretēji solītajam klausuli vairs necēla.
Zandas pilnvarotā pārstāve toties met ēnu uz tiesnešu darbu, uzskatot – lēmums pieņemts klaji tēva interesēs. Par to, piemēram, liecinot fakts, ka bez ievērības atstāts psihiatra slēdziens. „Apgabaltiesa savā lēmumā raksta, ka ārsts ir tikai devis rekomendācijas bērnu turpmākai dzīvei un darbībai, bet nav pateicis, ka nogādāšana atpakaļ uz dzīvesvietas valsti Gruziju radīs nopietnus riskus bērnu veselībai. Kaut gan tieši to ārsts – psihiatrs savā izziņā un liecībā tiesas sēdē rajona tiesā liecināja,” norāda Zandas Alksnes pilnvarotā pārstāve Anda Ozola.
Tikmēr Zanda dežurē mašīnā pie krīzes centra. Viņa vēl cer bijušo vīru tur sastapt un pēdējā brīdī rast risinājumu. Māte pārliecināta – tiklīdz dēls un meita šķērsos Latvijas robežu, iespējas viņus atgūt pietuvosies nullei.
Zanda negrasās padoties un tiesā iesniegusi prasība par lēmuma izpildes atlikšanu, jo ar bijušo vīru parakstītā vienošanās paredz, ka vasaras bērniem jāpavada Latvijā. Bet nākamais solis ir vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
