Ina Strautniece - viena no tiem, kas panāca aizliegumu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Tuvojoties gada nogalei, ierakstu sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” mēs meklējam stāstus aiz gada lielajiem ziņu virsrakstiem un uzrunājam cilvēkus, kuri ļauj ielūkoties šo notikumu aizkulisēs. Šorīt pievērsīsimies šogad plaši izskanējušam notikumam dzīvnieku aizsardzības jomā: aizliegumam izmantot savvaļas sugu dzīvniekus cirka izrādēs un atrakcijās Latvijā. Pirms šī lēmuma bija vairāk nekā 50 biedrības Dzīvnieku Brīvība protesta akciju un vēl citi aktīvistu darbi. Šorīt par vienu no organizācija biedriem - Inu Strautnieci.

Ina Strautniece - viena no tiem, kas panāca aizliegumu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkāLaura Dzērve

    „No latīņu valodas aizgūtā vārda „aktīvists” pamatnozīme ir pavisam vienkārša – tas, kas kaut ko dara. Savā grāmatā „Jauno latviešu valoda” Ilmārs Šlāpins arī atzīst, ka pēdējos gados Latvijā šo vārdu lieto nedaudz eifēmiski. Proti, apzīmējot tos, kuri kaut ko dara ar pārāk lielu dedzību: „Taču neviens normāli domājošs mūsdienu latvietis ne par ko nevēlēsies aktīvi iestāties vai piedalīties aktivitātēs. Lai to dara aktīvā molekula no kāda veļas pulvera”.

    Man sev ir grūti pielikt vārdu aktīviste, pasmaidot par to, saka Ina Strautniece – tulkotāja, arī bērnu un jauniešu grāmatu autore. 55 gadus veca rīdziniece, biedrības „Dzīvnieku brīvība” biedre. “Bet tas veids, kā es, kā mēs darbojamies, ir kaut kas tāds, kas atšķir no tās kopīgās patērētāju masas, ko nekas neinteresē - “ne mana cūka, ne mana druva”.

    Tomēr man ir tā sajūta, ka “gan mana cūka, gan mana druva”, tāpēc prasās lietas labā kaut ko darīt,"

    norāda Strautniece.

    Ar Inu Latvijas Radio netiekas darbīgā izdevniecībā vai rakstnieka terasē, bet gan Puškina ielā 11 netālu no Zinātņu akadēmijas. Pagaidām vāji apkurinātā, laika nesaudzētā mājā, ko varētu nosaukt par “diezgan nepieradinātu”. Šīs ir dzīvnieku aizstāvības organizācijas - biedrības “Dzīvnieku brīvība” mājas.

    Taču “Dzīvnieku brīvība”, kas ir Ina Strautniece un vēl seši simti biedru, visbiežāk ir tur, ārā, un īstajos brīžos kā dzīvsudraba lodītes saplūst kopā.

    Turklāt rezultatīvi - šāgada jūnijā pilnībā aizliedza savvaļas sugu dzīvnieku (arī nebrīvē audzēto) izmantošanu cirkā un atrakcijās.

    “Pirmais bija pagājušā gada maijs, jūnijs. Bija tie brāļi Zapašniji,” saka Strautniece.

    Kampaņa «Par cilvēcīgu cirku» skaitļos

    Ilga 3 gadus

    Sākums: 2014. gada pavasaris

    Saeimas lēmums aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā un citās izklaidēs: 2017.gada 15.jūnijs

    Notika vairāk nekā 50 protesta akcijas gan pie Rīgas cirka, gan Arēnas Rīga, gan dažādos mikrorajonos, kā arī aktīvs darbs ar valsts iestādēm, sabiedrības informēšana un iesaiste

    Biedrība „Dzīvnieku brīvība”: ap 600 biedri

    Dati: kampaņas rīkotāji Dzīvnieku brīvība

     

    Inas pirmais pikets bija pie “Arēnas Rīga”, kur notika brāļi Zapašniju cirka izrādes ar Āfrikas lauvām, baltajiem un Usūrijas tīģeriem. Par to Ina ar vīru uzzināja no radio. “Mēs ar vīru sapratām, ka mums tā ideja ir ļoti pieņemama, ka mēs esam ar visām četrām par to,” saka Ina. Viņas vīrs agrā jaunībā piestrādājis cirkā par tā dēvēto “uniformu” – smuki saģērbtu krāvēju. Viņš redzējis, ka tur pret dzīvniekiem neizturas labi. Šī akcija bija pirmā no daudzām, kur abi ar plakātiem rokās piedalījās - Ina un vienmēr līdzās viņas vīrs ar balto spieķi. Abi neatbalsta to, kas citām dzīvām būtnēm rada ciešanas.

    „Mums ir absolūta, kā agrāk teica, vienota idejiskā platforma, viss domu gājiens un vērtības mums pilnīgi vienādas," uzsver Ina.

    Šajā "Dzīvnieku brīvības" protesta akcijā, kas nebūt nebija pirmā kampaņā "Par cilvēcīgu cirku", Inai arī bija ugunskristības, kad viņa pēc izrādes dalīja skrejlapas apmeklētājiem.

    “Es nostājos pie izejas un sāku dot. Daudzi cilvēki ņēma, jo pieraduši ņemt: varbūt domāja, kādas akcijas, atlaides. Bija citi, kam bija momentā skaidrs, kas par lietu: viebās, vicinājās: nē, nē. Dažs labs bļaustījās.

    Vēl tur bija tāds interesants moments, ka viena dāma saplēsa skrejlapu, aizbāza man aiz krāga tos papīriņus. Es zinu, ka es neko teikt nevaru, neko darīt nevaru, citādi mēs būsim ekstrēmisti,"

    atzīst Strautniece.

    Ja tāda pretreakcija, tad tas, ko viņa dara, ir svarīgi, tādēļ jānāk atkal, nodomājusi Ina. Drīz vien abi ar vīru arī iestājušies biedrībā “Dzīvnieku brīvība”.

    Ina Strautniece

    „Kādreiz skatījos dokumentālos kadrus ar studentu nemieriem Parīzē 1968.gadā, un tad man iekrita acīs, ka es nekur nekad neesmu redzējusi vienkopus tik ļoti daudz jaunu un skaistu seju. Un tagad, piedaloties piketos pret cirku un vispār par dzīvniekiem, es pēkšņi ieraudzīju, ka cilvēki, kuri pastāv par kādu pozitīvu ideju, par savu pārliecību, staro no iekšpuses," viņa norāda.

    Tuvojoties izšķirošajam balsojumam Saeimā, Ina rīkojās sev pavisam neraksturīgi – nosūtīja vēstules visiem simt Saeimas deputātiem. Vēstules bija ''Dzīvnieku brīvības'' aktīvistu ideja. “Es uzrakstīju divu veidu vēstules: vienas to frakciju deputātiem, kas likās cerīgāki, un cita veida vēstuli – "saskaņiešiem" un vēl kam. Un izsūtīju visiem simtprocentīgi. Daži atrakstīja: paldies, ņemsim vērā, bet maz bija tādu, kas reaģēja," stāsta Ina.

    Atgriežoties mājās no pēdējās lielās akcijas pie Saeimas balsojuma dienā 15.jūnijā, abi ar vīru klausījušies radio.

    “Protams, tā bija eiforija. Saproti, ka tā nav bijusi cīņa ar vējdzirnavām, ka tas ir panākts, ka sabiedriskā doma ir no svara un ka var labas lietas šādā veidā panākt," viņa atminas.

    Tulkotāja Ina kā brīvprātīgā arī tulko “Dzīvnieku brīvībai” tekstus no angļu un poļu valodas. Piemēram, aktīvista rokasgrāmatu, materiālus par industriālo lopkopību, sprostos dētām olām, subtitrus filmām.

    “Tā ir mana artava, ko es varu ielikt. Ir cilvēki, kas bīda stratēģiju, kas kaļ plānus. Tas absolūti nav mans lauciņš. Es daru to, ko es varu, kas man patīk," viņa klāsta.

    Ina, savulaik beigusi kādreizējo Lietišķās mākslas vidusskolu, arī lieliski zīmē un iesaistās “Dzīvnieku brīvības” plakātu veidošanas darbnīcās.

    Jau pirms krietna laika Ina un viņas vīrs lēnām un plūstoši pārstājuši ēst, kā Ina saka - “visus, kas iet ar četrām kājām". Taču, iesaistījušies dzīvnieku aizstāvībā, arī “tos, kas iet ar divām kājām”. Citus dzīvnieku izcelsmes produktus - pienu un olas – lielveikalos nepērkot, bet no zināmiem zemniekiem. Arī ādas un kažokādu izstrādājumus nenēsā.

    Taču kāda varētu būt nākamā aktīvistu uzvara pēc savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizlieguma cirkā? “Secība būtu loģiska tāda – cirks, kažokādas, tālāk lopkopība. No dresētā ziloņa vieglāk atteikties nekā no kažoka krāgas, bet no kažoka krāgas vieglāk nekā no kotletes," viņa norāda.

    Un vēl. Grāmatas Ina raksta ar savu kristīto vārdu – Anna Strautniece, un šobrīd viņa strādā pie jaunas grāmatas kādā nelielā apgādā. Tās saturu ietekmējis pēdējais pusotrs gads viņas dzīvē – grāmatā būs arī tādi tēli kā bez darba palikusi tīģeru dresētāja un izbijis kažokādu meistars.

    16 komentāri
    Anonīms lietotājs 3452
    Lepojos ar tādiem cilvēkiem kā Ina Strautniece! Viņas stāsts ir tik cilvēcisks un iedvesmojošs. Lielas pārmaiņas tik tiešām ir iespējamas. Un sabiedrība kopumā neatbalsta cietsirdību pret dzīvniekiem. Cilvēkiem ir tiesības zināt nežēlīgo industriju slēpto pusi un izdarīt ētiskas un labākas izvēles. Tā bija ar dzīvnieku cirku un būs ar kažokādām, sprostos dētām olām, cietsirdību visā industriālajā lopkopībā. Dzīvniekiem tiek atņemts viss un pretī tie saņem tikai ciešanas mūža garumā, spērienus un baiļpilnu nāvi. Tas nav pareizi. Šie dzīvnieki ir tādi paši kā mūsu mīļie suņi un kaķi. Un mēs taču zinām, cik fantastiski un gudri ir dzīvnieki.
    Valdis Bērziņš
    Savvaļas dzīvnieku turēšana nebrīvē ir attaisnojama vienīgi ar zinātnisko izpēti vai sugas saglabāšanas nolūkos. Un arī tad, ja apstākļi ir maksimāli pietuvināti dabiskajai videi. Bet mocīt dzīvniekus par prieku nesaprātīgiem bērniem vai dažiem kretīniem, kuri intelekta ziņā stipri atpaliek no cirka dzīvniekiem, ir slimi un neētiski.
    Valdis Bērziņš
    Dzīvnieku mocīšanas fani, kā redzams, ar saprātu neizceļas LOL
    dainis cekuls
    tāds hrenovs aizstāvis !
    Valdis Bērziņš
    Vēlreiz izlasi manu komentāru. Ja pēc vairākkārtējas izlasīšanas joprojām nav skaidrs, tad palūdz kādu dresētāju, lai pamotivē tavus domāšanas centrus ar pātagu.
    dainis cekuls
    tad nav ko klapē ciet ZOOdārzus .
    dainis cekuls
    paldies viņai par to ka cirkā vairs nav ko bērniem darīt ! Būtu labāk dzērusi un nelīdusi kur nevajag
    Anonīms lietotājs 17890
    Manuprāt, Anonīms lietotājs 17722 ir psihiski nevesela īpatne, kurai būtu jābūt psihiatra uzskaitē, bet vēl labāk - trakomājā.
    Agnese Piparkuka
    PILNĪGI neloģiska un slikta akcija! Pieradušiem un trenētiem dzīvniekiem tagad nav darba. Cilvēkiem nav darba! Bērniek nav, ko skatīties!! Un skaistā, senā cirka ēka stāv tukša un pamesta. ĻOTI slikta un nevajadzīga akcija, kas vispār neko labu un tieši Latvijai nav devusi. Cirks kopš seniem laikiem ir brīnums un visi bērni to ir mīlējuši... Ne velti mums ir spēle "Cirks", pasaulslavena. Kurš tagad Cirku atjaunos??!!
    Anonīms lietotājs 19803
    Prieks, ka Latvijā ir sabiedriski aktīvi un drosmīgi cilvēki, kas aizstāv tos, kuri paši sevi nevar aizstāvēt. Paldies Inai!
    Irēna Linkaite
    dzīvniekus izmantot nevdrīkst cirkus atrakcijas, bet cilvēkus var.Te kautkas neiet kopā.
    Valdis Bērziņš
    Ja kādam neiet kopā, tad tikai tāpēc, ka neredz būtisku atšķirību. Es saprotu, ka daži Homo Sapiens pārstāvji daudz neatšķiras no rukšķošiem un vēkšķošiem lopiņiem, piemēram Anonīms lietotājs 17722, bet vairums tomēr ir normāli cilvēki. Cilvēki, atšķirībā no dzīvniekiem, piedalās pēc savas brīvas izvēles.
    Elfrīda Ūdele
    Ļoti jauka un sirsnīga intervija! Inai Strautniecei liels paldies par ieguldījumu un nopelniem dzīvnieku izmantošanas cirkā aizlieguma panākšanai!
    Anonīms lietotājs 19797
    Domāju, ka atbilstošas zāles būtu izmaksājušas daudz lētāk. Par ko tagad cīnīsimies? Par dzīvnieku cilvēktiesībām?
    Anonīms lietotājs 17722
    Manuprāt, Strautmane ir psihiski nevesela īpatne, kurai būtu jābūt psihiatra uzskaitē, bet vēl labāk - trakomājā.
    Anonīms lietotājs 18482
    ... Citus dzīvnieku izcelsmes produktus - pienu un olas – lielveikalos nepērkot, bet no zināmiem zemniekiem. ... Vai tad pie pazīstama olas arī nedēj vistas, jebšu dēj tiešām paši saimnieki? Un vai arī pienu slauc no pašiem saimniekiem?? Kāda starpība, ja pienu un olas ēd vispār? Bet sviestu, krējumu, to var no veikala? Tad jau vajag teikt, ka atsevišķus produktus un lietas vienkārši nepērk veikalā, bet iegādājas savādāk un lietot turpina. Arī kažoku var pašūt šuvējs, nevis iegādāties veikalā... Un kā ar PVN maksāšanu, no pazīstamiem iegādājoties produktus?
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti