4.jūlijā Latvijas radio dzīvā leģenda Gunārs Jākobsons svinēs lielu jubileju – 60 gadus pie mikrofona. Sporta komentētājs strādājis 13 olimpiskajās spēlēs un 30 pasaules hokeja čempionātos. Līdz šim pēdējais pasaules čempionāts, kurā viņš strādāja, bija 2008.gadā Kanādā.
„Hokejā notikumu ir bijis ļoti daudz, ļoti dažādu,” atzīst Jākobsons, tomēr piebilst, ka vismaz 75% no komentētajām spēlēm bijušas grūti komentējamas, neinteresantas, lēnas, nesaistošas.
To spraigo spēļu skaits, kas paliek diži atmiņā, ir bijis visai mazs. Viena no tām spēlēm, kuru arī es atcerēšos vienmēr, protams, ir Pēterburgas spēle, kad mēs spēlējām pasaules čempionātā ar Krieviju un šo sacensību tādā fantastiskā vīrišķīgā spēlē uzvarējām ar rezultātu 3:2. Šo spēli es toreiz translēju gan televīzijā, gan radio un atceros, ka tika atlikta arī Saeimas sēde,” atminas Jākobsons.
5.maijā aprit tieši 14 gadi kopš šīs leģendārās spēles.
Jākobsons uz savu pirmo pasaules čempionātu aizbrauca 1969.gadā, kad čempionāts notika Stokholmā. Līdzi komentētājam bija tikai viņa vecais magnetofons, no kura viņš neko nepārraidīja, jo tur nevarējis tikt klāt pie raidīšanas.
„Mēs tajos laikos tikām klāt tikai pie telefona, kuru bieži vien nācās gaidīt divas, trīs un pat četras stundas, lai dabūtu savienojumu ar Rīgu. Un tad šie telefonieraksti tika raidīti ēterā,” stāsta Jākobsons.
Īstas hokeja translācijas televīzijā un radio sākās tikai pirms 20 gadiem, „jo sākotnēji viss gāja caur Maskavu”.
„Ir ļoti grūti salīdzināt, kā bija un kā ir,” spriež Jākobsons, piebilstot, ka apskauž Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentu Mārtiņu Kļavenieku, kurš dosies uz čempionātu.
Jākobsons uzskata, ka radio translācijas joprojām ir modē.
Radio spēks un spars, un nozīmība nezudīs vismaz šī gadsimta pirmajā pusē vienalga, lai kas ar mums konkurētu. Domāju, radio ir stabils savās pozīcijās un mēs godam sagaidīsim Latvijas Radio simtgadi,” uzsver Jākobsons, solot, ka sekošot līdzi spēlēm televīzijā.
„Dabīgi, ka es sekošu spēlēm un turēšu īkšķi par mūsu valsts izlasi,” sola Jākobsons. „Jāspēlē! Turklāt mums tas fons vienā ziņā ir brīnišķīgs, otrā – ne tik pozitīvs, ņemot vērā, ka mēs esam olimpiskajās spēlēs nospēlējuši pāri saviem spēkiem. Lai šādā līmenī nospēlētu arī pasaules čempionātā, tas ir treneru un spēlētāju jautājums.”
Jākobsons gan atturas prognozēt, kuru vietu Latvijas hokeja izlase izcīnīs šajā pasaules čempionātā.
