Hārtlijs neslēpj, ka zaudējums Vācijai cīņā par ceturtdaļfinālu ir viens no sāpīgākajiem viņa karjerā. Daudzajiem tūkstošiem Latvijas līdzjutēju gluži tāpat.
Bet mērķis ir viens - turpināt veidot jaunu Latvijas hokeja filozofiju, pilnveidojot un stiprinot komandu, lai pēc gada Dānijā paveiktu to, kas šopavasar palika nesasniegts Vācijā. Cerams, arī nākamgad startējot Hārtlija vadībā.
Situācija pasaules čempionāta tabulā Ķelnē gan ir apmēram tāda paša kā iepriekš - stiprie pie stiprajiem, pārējie arī apmēram ierastajās pozīcijās. Visus trīs grandus, kam Ķelnē zaudējām, savulaik esam pieveikuši, un punktus salasījām pret nosacīti vājākiem pretiniekiem. Tomēr atsevišķos posmos tika parādīts sniegums ar skatu nākotnē.
Ar treneri Latvijas Hokeja federācija (LHF) ir izvilkusi pilno lozi. Divos mēnešos izvētīti seši desmiti spēlētāju, sagatavots cīņasspējīgs un pdsiholoģiski motivēts sastāvs. Īpaši tas bija redzams pēdējā spēlē pret Vāciju, kad, spītējot neveiksmēm, kalendāram un tiesnešiem, visu izšķīra vieni vārti. Viens no Hārtlija postulātiem ir, ka spēlēšana izlasē nav pienākums, bet gan goda lieta un valsts prestižs.
Izlases spēle kļuvusi agresīvāka un organizētāka, īpaši uzteicama darbība ir uzbrukumā vārtu priekšā, kā arī pie saviem vārtiem, ko sargāja brīnumdaris Elvis Merzļikins. Disciplīna, spēles režīms, pašatdeve izlasē ir augstā līmenī. Uzlabota arī standartsituāciju izspēle - iemetieni, vairākums, mazākums, lai gan rezultativitāte ir tālu no vēlamās. Ar spēlē divām, trim iemestām ripām tālu netikt.
LHF prezidents Aigars Kalvītis Latvijas Radio uzsvēra, ka valstsvienība pašlaik spēlē modernu hokeju, daudz darbojoties vārtu priekšā, turpretim iepriekš daudz spēka tika atstāts laukuma stūros. Kalvītis ir pārliecināts, ka hokeja modi pašlaik nosaka Ziemeļamerika, un tai ir jāseko.
