Fotogrāfs Ainārs Mazjānis nav piedzimis Talsos, bet deviņos pakalnos ir uzaudzis un pavadījis pusaudža gadus. Pēc dzīves Londonā un Rīgā viņš Talsos ir atgriezies, jo vēlas, lai viņa meitiņai būtu mierīga un klusa vide un tikpat forša bērnība un skolas gadi kā savulaik tētim. Lai izprastu, kāda tad ir pilsēta, ko šobrīd fotogrāfs sauc par mājām, un kādi ir tās iedzīvotāji, pavasarī Ainārs uzsāka savu projektu “Mēs esam Talsi”, kas jau pirmajās dienās ieinteresēja vairākus simtus sekotāju sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com.
„Tas lielākais mērķis, man liekas, projektam nebija tik ļoti reklamēt sevi kā fotogrāfu - tas bija tas mazākais. Man vairāk interesē tieši process un iepazīt cilvēkus. Satiekoties ar katru cilvēku, tu uzzini ļoti daudz. Tie pāris teikumi, kas ir „Facebook”, ir tik minimāli no tā, cik daudz es, ar katru cilvēku aprunājoties, uzzinu no viņiem. Un tas ir baigi interesanti,” savu ieceri pamato fotogrāfs.
Aināra Mazjāņaportretos nenokļūst Talsos ļoti zināmi cilvēki. Talsu stāstu veido sociālā darbiniece Agnese, kuras nepiepildītais sapnis ir kļūt par medicīnas māsu; vectēvs Nikolajs, kurš grib nodzīvot ne mazāk kā 100 un ne vairāk kā 120 gadu; Annija, kura tic, ka deserts ir nevis vēderam, bet dvēselei; zemeņu audzētājs Uģis, kurš redzējis velnu un tic Dievam, kā arī daudzi jo daudzi citi.
„No tā projekta sākuma līdz šim brīdim - tās domas ir ļoti mainījušās par to, kādi vispār Talsos ir cilvēki. Ja pirms tam likās, ka uz ielas tu nevari tik daudz cilvēku redzēt un ka viņi visi ir kaut kur savās dzīvēs ierāvušies, bet tomēr katrs dara kaut ko un visi ir tādi ļoti pozitīvi un atvērti cilvēki,” secina fotogrāfs.
Daļu no fotogrāfijām projekta autors veido melnbaltas, lai uzsvērtu emocijas un ar krāsām nenovērstu uzmanību no būtiskā. Citu ieteiktos vai paša izvēlētos cilvēkus Ainārs iemūžina viņiem nozīmīgās vietās. Piemēram, pagājušajā nedēļā par fotostudiju pārtapa bārs „Sound n’Soul”. Ja citi modeļi fotogrāfam iepriekš bijuši sveši, tad šoreiz viņš izvēlējies no citas puses iepazīt savu draugu, bāra līdzīpašnieku Aldi Frēlihu. Aldis min, ka šobrīd projektam „Facebook” ir jau vairāk nekā 1000 sekotāju, jo, iespējams, talsinieki ir ziņkārīgi:
„Un tādēļ, ka Aināram labas bildes padodas fotografēt. Man grūti atbildēt, kāpēc vēl tik daudz cilvēku noseko. Varbūt tāpēc, ka Talsos sen nekas tāds nav bijis vai vispār pat nav bijis. Nešķita, ka es pats būtu tik interesants, lai būtu pelnījis tur būt, bet gribējās palīdzēt draugam piepildīt projektu, un sirdī vienmēr esmu bijis talsinieks. Likās - tas kā pienākums neliels.”
Fotosesijas laikā neskan jau tik pierastie daudzie digitālā fotoaparāta klikšķi, jo visu projektu Ainārs iemūžina ar analogajām filmu kamerām. Un katram cilvēkam atvēl aptuveni piecus kadrus.
„Citreiz tie graudiņi, citreiz puteklīši un citreiz kaut kas ne tā sanācis, kaut kur kaut kas ne tā izgaismojies. Tie ir tādi defektiņi, bet man šķiet, ka tie piešķir tādu interesantu šarmu. Man personīgi ļoti patīk, kādas tās bildes ir salīdzinājumā ar digitālajām. Filmu kameras bildes ir daudzreiz vairāk ar tādu raksturiņu, interesantākas un smukākas arī vizuāli,” saka Ainārs Mazjānis.
Fotogrāfs plāno, ka pavisam projektā varētu tikt iesaistīti 50 un, iespējams, pat vairāk cilvēku, no kuriem iemūžināti jau aptuveni 30. Ainārs Mazjānis cer, ka fotogrāfijas nepaliks tikai kā faili internetā, kas reiz var pazust, bet projekts “Mēs esam Talsi” reiz pārtaps arī taustāmos darbos un izstādē.
