Daudz laimes, Zigmar Liepiņ!

Latvijas Nacionāla operas un baleta direktors, komponists Zigmars Liepiņš 14.oktobrī svin savu 65 gadskārtu. Viņu sveic un iztaujā Latvijas Televīzijas raidījums "Daudz laimes, jubilār!" un tā vadītājs Andrejs Volmārs. LTV raidījumu "Daudz laimes, jubilār" ar komponistu Zigmaru Liepiņu skatieties svētdien, 15.oktobrī, LTV1 plkst.13.26!

Zigmars Liepiņš

Komponists un taustiņinstrumentālists dzimis 1952. gada 14. oktobrī Liepājā, mūziķu ģimenē. Beidzis Liepājas mūzikas vidusskolu (1971) un LVK (Ilzes Graubiņas klavieru klase, 1976).

Septiņpadsmit gadu vecumā sācis sacerēt pirmās dziesmas, kā arī spēlēt Liepājas grupā "Santa". Neskatoties uz to, ka šajā grupā viņš muzicēja tikai gadu, tika gūta arī pirmā atzinība – 1. vieta festivālā "Liepājas dzintars – 1970" par obligāto latviešu tautasdziesmas apdari. Studējot Latvijas Valsts konservatorijā, muzicējis dažādās grupās. Bijis ansambļa "Modo" taustiņinstrumentālists un dziesmu autors (1973–1982, ar pārtraukumu 1976–1977), vēlāk arī tā vadītājs (1978–1982). Dienējot Padomju armijā, vadījis grupu "Zvaigznīte" (1976–1978). 1982. gadā ansamblis "Modo" ieguva nosaukumu "Opus" un Z.Liepiņa vadībā grupa pastāvēja līdz 1989. gadam.

80. gadu sākumā nokļuvis popularitātes virsotnē, radot virkni tā laika hitu ("Vēl ir laiks", "Viss kārtībā", "Ceļojums", "Dziesma par rozīti", "Sentiments" u.c.). 1983. gadā guvis ievērību ar mūziku pirmajai Rīgas kinostudijas muzikālajai spēlfilmai Vajadzīga soliste. 1987. gadā VDR šlāgerfestivālā "Cilvēks un jūra" ar dziesmu "Love Time" Imanta Vanzoviča izpildījumā saņēmis vai visas iespējamās balvas. Plūcis laurus arī dziesmu aptaujā "Mikrofons".

Līdztekus darbībai estrādes mūzikas jomā komponējis mūziku teātra izrādēm. Darbība teātra žanrā vainagojusies ar rokoperu "Lāčplēsis", operām "Parīzes Dievmātes katedrāle" un "No rozes un asinīm". Rokoperai "Lāčplēsis" Atmodas laikā bija arī politiska nozīme – tās pirmizrāde notika datumā, kad tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts. Rokoperu kopumā noskatījās ap 160 000 cilvēku, kuri uz izrādi devās kā uz politisku demonstrāciju.

1989–1992 bijis firmas "Showimpex" direktors, 1991–1995 skaņu ierakstu studijas "L&M" direktors, privātās radiostacijas "Radio SWH" prezidents un līdzīpašnieks (1992–2007). Mūzikas biedrības aptaujā atzīts par 1987. un 1988. gada labāko komponistu un taustiņinstrumentālistu. Kopš 1987. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs. No 2013 gada Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs.

Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2002) un Latvijas Lielo mūzikas balvu (par operu "Parīzes Dievmātes katedrāle", 1997).

Raidījumā tiks rādīti LTV videoarhīva materiāli, kas uzkrāti gadu gaitā par gaviļnieku.

Andrejs Volmārs: "... dziesma, kas ir tapusi 1975.gadā "Ķiršu lietus" ( Z. Liepiņš, A. Krūklis), kuru izpildīja leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere, 1992. gadā LTV ieguva balvu par iepriekšējo gadu labāko dziesmu, kas skanējusi "Mikrofona" aptaujās."

Zigmars Liepiņš: "Šo dziesmu es biju uzrakstījis ātrāk par 1975.gadu, bet tā vispār bij cita dziesma ar O. Vācieša vārdiem kā rokdziesma, bet tā kā man bija iespēja šo dziesmu un vēl trīs dziesmas iekļaut R. Paula koncertprogrammā, tad bija jāpiekāpjas mainīt dziesmas vārdus un stilu, kas būtu labāks solistei Norai Bumbierei, jo viņa bija zvaigzne, bet es toreiz biju 22 gadus vecs puisis no provinces, atbraucis no Liepājas. Izmainīju taktsmēru, sameklēju ieteiktā dzejnieka Alfrēda Krūkļa telefonu, lai pasūtītu jaunus vārdus. Sākumā es biju šausmās par tiem vārdiem, jo nespēju saprast, kas tas par ķiršu lietu - tāda zapte vien sanāk. Es toreiz biju rokers un nebiju tik sentimentāls, bet brīnumainā kārtā Nora [Bumbiere] to dziesmu izpildīja un tā kļuva pietiekoši populāra, un tā, kā Nora to dzied, tā jau neviena vairs nodziedāt nevar."

Andrejs Volmārs: ".. es nezināju, ka tērpu mākslinieks [rokoperas "Lāčplēsis" un koncertprorammu tērpu mākslinieks, "Nepieradinātās modes asamblejas" viens no flagmaņiem] Uģis Rūķītis (1960-2014) ir rakstījis tekstu tavai dziesmai "Brīdīnājums"."

Zigmars Liepiņš: "Jā, patiešām Uģa Rūķīša vārdi par to "..vai pienāks vēl rītdiena.." aktualizējās. Sen aizmirsto gabalu [dziesmu] nesen ieliku savā "Facebook" un nopriecājos, ka daudz cilvēki to bija noklausījušies Mirdzas Zīveres izpildījumā, vēlāk esmu ierakstījis arī dziedātāju Gintu Krievkalni, bet tas jau ir savādāk. Tā dziesma ir rakstīta 1991./92. gadā un tā nianse vēl, ka Uģis Rūķītis bija mana dēla Jāņa Liepiņa krusttēvs. Tur arī interesanti - mans dēls Jānis ir kristīts Jāņa baznīcā un mans tēvs arī bija Jānis Liepiņš, kuru savukārt Jāņu baznīcā kristīja 1922.gadā, viss tā ap Jāņiem savīts."

Zigmars Liepiņš: ".. tad, kad es biju students, tad ar vienu kursabiedru, mēs braucām pie vecā Dimitera [aktiera Artūra Dimitera] kārtis spēlēt uz Murjāņiem, man toreiz varēja būt kādi 23 gadi. Tas trakums bija, ka vecais Dimiters mūs abus apspēlēja, viņš patiešām bija fantastisks zolmanis ["Zolītes" spēlmanis], mēs pat sarunājuši nevarējam viņu apspēlēt."

Zigmars Liepiņš: "Tā es iepazinos ar Kasparu [dziesmu vārdu un libretu autoru Kasparu Dimiteru], kas tur pats sev rakstīja kaut ko uz ģitāras. Pie ugunskura reiz rādīja, ko uzrakstījis. Viņa mamma aktrise Vija Artmane sacīja, ka dēls nodarbojoties ar sacerēšanu. Un tad vienā jaukā dienā mums bija totālas, lielas problēmas ar dziesmu tekstiem. Pamēģināju ar dzejnieku Jāni Peteru, tad bija Dagnija Dreika, bet man nebija tāda patstāvīga sadarbības partnera. Un tad es piedāvāju Kasparam Dimiteram rakstīt dziesmām vārdus un tas aizgāja veiksmīgi, un daudzus gadus, praktiski visām manām dziesmām vārdus viņš ir uzrakstījis."

14.oktobrī dzimis arī latviešu tenenors Jānis Sproģis (1944), kurš 1987.gadā Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā "Lāčplēsis" izpildīja Lielvārda lomu ar leģendāro āriju "Latvju zeme vaļā stāv".

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie

Populārākie
Interesanti