Daudz laimes, Voldemār Šoriņ!

Aktieris Voldemārs Šoriņš 24.novembrī svin 65.dzimšanas dienu. Viņu sveic un iztaujā Latvijas Televīzijas raidījums "Daudz laimes, jubilār!" un tā vadītājs Edgars Raginskis. LTV raidījumu "Daudz laimes, jubilār" ar aktieri Voldemāru Šoriņu skatieties svētdien, 26.novembrī, LTV1 plkst.13.26.

Aktieris Voldemārs Šoriņš profesionālo karjeru sāka 22 gadu vecumā ar spožu debiju Rūda lomā Nacionālā teātra izrādē “Skroderdienas Silmačos”. Mākslinieks pats gan raidījumā "Daudz laimes, jubilār" atzīst, ka sākums nemaz tik gluds neesot bijis: mulsis no Rīgas, no teātra un personībām, kas nu bijuši kolēģi. Un kā nu ne? Ģ. Jakovļevu, A. Kairišu, E. Radziņu un citus lielos māksliniekus līdz šim nācies redzēt tikai uz kino ekrāna vai no skatītāju zāles tumsas.

Karjeras sākumā Šoriņš krampjaini centies atdarināt režisora un aktiera A. Jaunušana savulaik spožo Rūdi. Šoriņa paša Rūdis pa īstam piedzimis tikai pēc vairākiem gadiem. Tad, kad aktieris spējis atbrīvoties no Jaunušana autoritātes un priekšā rādītās spēles manieres. Tēls ieguvis patiesumu, skatītāju atzinību un ticis spēlēts gadiem ilgi.

Šoriņš: "Toreiz man 23 gadi. Man bija problēmas, kamēr es iejutos tajā Rūdī, tas man tik viegli negāja. Pirmie divi gadi man bija ļoti smagi. Pirmizrādē kritiķi mani "notesa" vareni. Man jau toreiz, tajā brīdī šķita, ka tas ir netaisnīgi, bet ar laiku saproti, ka viņiem bija taisnība. Es mēģināju atdarināt režisoru A. Jaunušanu, kurš ar mani individuāli mēģināja, bet tagad saprotu, ka tas jau nebija iespējams, mēs esam dažādi. Un tikai tad, kad pēc kāda laika aizmirsās režisora norādījumi, kad sajutu sevi, tad viss aizgāja pareizās sliedēs. Es spēlēju Rūdi vēl, kad man bija 47 gadi, veselus 24 gadus, un ielecu vēl nākamā iestudējumā ar D. Bonāti un J.Reini.

Raginskis: "Ko videomateriālā saka režisors A. Jaunušans tev?”

Šoriņš: "Pēc skata izskatās, ka neko sliktu, jo tad, kad viņš nebija ar kaut ko mierā, tad viņam parādījās tā saucamais putna ģīmis. Tad viņš nāca augšā uz skatuvi, visi jau stāvēja miera stājā, tad viņš visu pateica, kas bija sakāms, un tad bija ļoti grūti atsākt mēģinājumu, vismaz man, jo man nepatīk konflikta situācijas. Man jebkurā radošā darbā gribas, lai mēs varam strādāt kā draugi.”

Raginskis: "Vai tajā krūzē patiešām bija alus?

Šoriņš: "Tur bija kvass! Bet atceros, ka Dūdara skatā, ko spēlēja Ģ. Jakovļevs, kur viņam pasniedz tēju, tur kaut kādās izrādēs mēdza ieliet arī kaut ko stiprāku, aktierim nezinot, tad nu gan vajadzēja nospēlēt tējas garšu. Bet es atceros, ka A. Jaunušans par to alus skatu ar jauniešiem sacīja, ka tas jāspēlē, ka tas ir pirmo reizi un kā notikums pārejai pieaugušo dzīvē, un tad tā aina vairs nav saistāma ar alkoholismu. Viņi priecājas par dzīvi, viņi nāk dzīvē iekšā, tas ir notikums!”

Teātra galvenais režisors A. Jaunušans jaunajam aktierim prognozēja spožu karjeru, jo no tik izskatīga puiša ar dejotāja stāju un skaistu, spēcīgu balsi meitenes nevarēšot ne acis novērst. Tie vēl bija laiki, kad meitenes pie teātra dienesta ieejas gaidīja aktierus ar ziedu pušķīšiem un romantiskām vēstulēm. Taču jautrais, temperamentīgais un ilgus gadus spēlētais Rūdis dažu skatītāju apziņā radījis stereotipu: Šoriņš ir tāds veiklais zēns, joku plēsējs un smējējs. Taču tie, kas sekojuši aktiera karjerai, zina, ka Voldemārs ir ne tikai lielisks komēdiju, bet arī dziļš un dramatisks citu žanru iestudējumu aktieris.

Kā pierādījumu tam Latvijas Televīzijas arhīvi glabā gan teātra izrādes, gan TV iestudējumus: P. Sartra “Altonas gūstekņi”, Ē. M. Remarka “Trīs draugi”, Ē. Kestnera “Miljonārs”, M. Zīverta “Cilvēks grib dzīvot”, A.Arbuzova “Cietsirdīgās spēles”.

Šoriņš: "Skatos, puisis diezgan organiski strādā, iekšējais process viss notiek un matu daudz. Jā atceros bija man tādi mati, ka ķemmi nevarēja dabūt cauri. Tu uzreiz skaties, kādi man tagad! (smejas). Ņikitas tēls, ko atveidoju, bija domāts tāds bagātu cilvēku bērns, tāds egoists. Es jau tāds altruists esmu pēc dabas, tā vismaz man pašam šķiet, tādēļ man bija jāmeklē sevī tas egoisms, kurš domā tikai par sevi. Tagad skatoties, es domāju, ka par maigu, vajadzētu to veidot asāku.”

Raginskis: "Daudzi lūkojās uz skatuvi un domāja, ooo, kāds tam Šoriņam ir džinsu kostīms! Vai negribējās arī ārpus skatuves pastaigāt ar to?”

Šoriņš: "Šis ir labi uztaisīts teātra kostīmu darbnīcā, tāda škietamība, kas arī labi izskatās. Man brālis brauca jūrā par kapteini un braukāja pa ārzemēm, atveda man īstos džinsus - kļošas no Kanādas, tad gan es biju krutais džeks!”

Svarīgi, ka aktieris joprojām ir labā profesionālā formā: līdzās U. Dumpim un D. Bonātei, publikas iemīļotajā izrādē “Latgola. LV” daudzi gāja baudīt tieši V. Šoriņa meistarību.

Šoriņš: "Es esmu čivlis, čangalis neesmu, tādēļ tā valoda, ko mēs lietojam izrādē nav gluži autentiska, bet kā attaisnojums ir, ka Latgales dažādos miestos runā dažādi. Bet Dumpis runā tuvāk autentiskajam.”

Raginskis: „Vai uz skatuves ir kāds kārtīgs latgalietis?"

Šoriņš: „Mārtiņš Egliens, viņam ir kaut kādas čangaļu saknes Latgalē. Viņš runā perfekti."

Raginskis: "Ja būtu kādam uzņēmība, tad no „Latgolas" varētu uzveidot veselu TV seriālu. Nu gluži, kā kādreiz V. Šoriņš un Z. Neimanis, kuri skaitās TV seriāla žanra "sitkom" ieviesēji Latvijā. Atzīšos, ka skolas gados, skrēju mājās, kavējot nodarbības klavierēs, lai varētu vērot kārtējo sēriju no seriāla "Dzīvoklis"."

Šoriņš: "Šis bija jauks posms manā dzīvē, šie četri gadi, kuros rakstījām un filmējām šo seriālu. Vērtība ir tajā, ka varējām caur lomām iemūžināt veselu plejādi mūsu labo aktieru.” (J. Lejaskalns, Ģ. Jakovļevs, Helga Dancberga, Ilze Vazdika, Aivars Bogdanovičs, Indra Roga, Andris Makovskis, Egons Dombrovskis u.c.)

Pats aktieris pēc televīzijas intervijas atzīstas, ka jokdara masku reizēm uzliekot gan. Tā iemesla dēļ, ka viņam nepatīk konflikti. Mākslinieks uzskata, ka dzīvē tāpat ir pārāk daudz nopietnības un problēmu, kas jārisina no dienas dienā. Kāpēc gan lieku reizi nepajokot?...

Šoriņa dzimšanas diena ir 24. novembrī. Un kaut arī mākslinieks ar vieglu smaidu atzīst, ka dzimšanas dienas vairs nesvin, Latvijas Televīzija pateicas aktierim par lielo ieguldījumu videoarhīvu veidošanā (dažādos LTV projektos fiksēts 278 reizes!) un sveic Voldemāru Šoriņu 65. dzimšanas dienā, gan viņam, gan visiem nedēļas jubilāriem vēlot: “Daudz laimes, jubilār!”

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti