Smilšakmens klintis ir aptuveni kilometru garas.
Vienā to posmā notikušais nogruvums ir gana iespaidīgs – tāds neesot pieredzēts pēdējo piecu gadu laikā.
Nogruvums noticis nesen, iespējams, pagājušajā nedēļā. Tagad Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) priekšā liels remontu darbs, taču pirms tam vēl viss jāpārbauda.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais referents īpašumu apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis norādīja: "Šobrīd uzreiz vēl remontdarbus neveiksim, teiksim, minimums trīs nedēļas monitorējam situāciju, vai iegruvumi neatkārtojas."
Pārvaldē gan pamanīts, ka cilvēki neņem vērā brīdinājumus un dodas uz klintīm. Tomēr arī norobežojošas zīmes netālu no nogruvuma filmēšanas brīdī nav pamanāmas.
Klintis tūristu vidū kļuva populāras pirms aptuveni septiņiem gadiem, kad uzbūvēja gājēju taku. Tās ir vienas no lielākajām un krāšņākajām klintīm, kas ir Gaujas senlejā.
Ģeologs Dainis Ozols par šo vietu skaidroja: "Tas viss ir veidojies pēdējā ledus laikmetā. Vēl tad, kad ledāju kušanas ūdeņi zem ledus vāka meklēja ceļu uz jūru vai okeānu. Tad arī notika šīs senlejas veidošanās."
No klinšu piekājes izplūst ap 20 avotu, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas. Arī ģeologs saka, ka nogruvumi pavasarī nav nekas negaidīts. Citās Gaujas Nacionālā dabas parka takās smilšakmens nogruvumi nav konstatēti, bet būs jāatjauno infrastruktūra, jo laika zobs dara savu.
