Jānis Buholcs: Kad ar faktiem nepietiek

Faktu pārbaude (fact checking) ir kļuvusi par nozīmīgu žurnālistikas žanru. Faktu pārbaudītāji cenšas sniegt konkrētu atbildi par to, cik patiess vai aplams ir kāds publiski izskanējis apgalvojums. Taču arī ar to ne vienmēr pietiek, lai no informācijas vides izravētu melus, puspatiesības un aplamības. Informācijas uztveri ietekmē emocijas un iepriekš nostiprinātās uzskatu sistēmas, kā arī informācijas patērētāja paša gatavība kļūt par prasmīgāku, kritiskāku satura patērētāju.

Emocijas pret faktiem

Pēdējos gados ir attīstījušās daudzas faktu pārbaudes vietnes. ASV labi zināms ir Annenberga Komunikācijas skolas veidotais FactCheck.org un vairāku mediju kopdarbībā uzturētais PolitiFact, kas par savu darbu ir ieguvis arī Pulicera balvu. Itālijā darbojas Pagella Politica, Serbijā Istinomer, un Lielbritānijā — Full Fact. Virkne mediju ir izveidojuši savas faktu pārbaudes sadaļas — tai skaitā “Washington Post”, “Le Monde” un LSM.lv .

Faktu pārbaudītāju veikums publiski izskanējušu izteikumu un apgalvojumu pārbaudē ir ievērojams. Cits jautājums —

tieši kāda šiem un daudziem citiem medijiem ir ietekme uz informatīvo vidi.

Atbilde uz šo jautājumu nebūt nav vienkārša. Ir pieļaujams, ka daļai politiķu un citu publisko personu pārbaudītāji liek uzmanīgāk pārdomāt, ko viņi saka — jo ir iespējamība, ka par to būs jāatbild. Tanī pašā laikā dažās situācijās norādes uz aplamībām būs bez rezultāta vai pat ar pretēju efektu. Piemēram, pētnieki Brendans Naihans un Džeisons Reiflers ir secinājuši: iepriekš izskanējušo nepatiesību

faktoloģiska apgāšana var būt neefektīva, ja tā izpaužas kā uzbrukums indivīda politiskajai pārliecībai.

Tā vietā, lai koriģētu kļūdainos pieņēmumus, cilvēki dažkārt var tos nostiprināt vēl vairāk. Citiem vārdiem — ideoloģiskā piederība un emocijas, ar ko tā saistīta, dominē pār faktiem.

Lielāka pārliecināšanas varbūtība ir par tēmām, kas nav politiskas. Politiķi ne tuvu nav vienīgie, kas spējīgi uz nepatiesībām. Pērn zinātnes žurnālists Džons Bohannons nodemonstrēja, cik viegli ir iebarot neskaitāmiem dažādu valstu medijiem šķietami “zinātniski pamatotu” apgalvojumu par tumšās šokolādes nozīmi tievēšanā. Arī citi, kuri zina, kā strādā mediji, to darbības vājās vietas spēj izmantot savā labā, lai izplatītu maldinošu vai vienpusēju informāciju. Faktu pārbaudītāji var pretdarboties dažādu ieinteresēto pušu centieniem kolonizēt mediju telpas.

Cits jautājums ir par pašu faktu pārbaudītāju spēju nudien sniegt to, ko tie ir solījuši, un publikas uzticēšanos viņu veikumam. Saskaņā ar ASV publiskā viedokļa aptauju kompānijas “Rasmussen Reports” secinājumiem, lielākā daļa amerikāņu uzskata, ka mediji, pārbaudot prezidenta amata kandidātu izteikumu patiesumu, manipulē atbilstoši savām politiskajām simpātijām. Par Latvijas situāciju nezinu, taču jebkurā gadījumā faktu pārbaudes arī pašas ir pakļaujamas pārbaudei, un der apzināties žanra ierobežojumus.

Katrs pats sev eksperts un analītiķis

Informācijas izvērtētāju devumu ietekmē arī tas, ka viņi tomēr ir vien dažas no balsīm informācijas jūrā, kurā arī teju vai visi citi pretendē sevi dēvēt par patiesības paudējiem. Neatkarīgi no profesionāliem faktu pārbaudītājiem katrs pats sevi var pieteikt par analītiķi, ekspertu autodidaktu un publicistu.

Kad indivīdu rīcībā ir tik daudz informācijas avotu kā pašlaik, starp visiem pieejamajiem apgalvojumiem, viedokļiem un faktiem ir iespējams sakombinēt neierobežotu daudzumu dažādu skatījumu. Plašajā pieejamo interpretāciju klāstā

cilvēki var izvēlēties to, kas vislabāk atbilst viņam apkārt esošajai informācijas telpai un jau izveidotajiem priekšstatiem par vēlamo kārtību. Faktu atlasi un interpretāciju ietekmē arī indivīda sajūtas, ko tas negrib vai nespēj apšaubīt.

Tas gan netraucē diskusijas dalībniekiem pašiem par sevi domāt kā par racionāliem un tādiem, kas citus pārliecina tikai ar faktiem un loģiku.

Maksa par kļūdām

Nav jau nemaz tik viegli zināt, kas ir patiesība, ja diskusijas notiek par visnotaļ kompleksiem un abstraktiem jautājumiem — tādiem, kas tiešā veidā neizriet no mūsu ikdienas dzīves nepastarpinātās pieredzes un tādā līmenī nav pārbaudāmi.

Ja jūsu iecienītais ziņu portāls ik dienas sniedz nepareizu laika prognozi, jūs itin drīz nospriedīsit, ka šim avotam nevar uzticēties. Ja veikalā jūs mēģina apšmaukt vai pārdod nekvalitatīvu preci, jūs par to visai drīz pārliecināsities un uz turieni vairs neiesit. Ja šķērsosit ielu brīdī, kad pa to brauc mašīnas, jau nākamajā brīdī jūs sapratīsit, kāpēc tā nav prātīga doma.

Turpretim tādi publiskās dienaskārtības jautājumi kā Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums, valsts kultūras vai izglītības politika, bēgļu krīze un daudzi citi ir starp tiem, kuru precīzus iznākumus ir krietni grūtāk izvērtēt šeit un tagad.

Turklāt, lai arī cik ļoti negribētos to atzīt, dzīvojot demokrātiskā sabiedrībā — tam, ko katrs atsevišķs pilsonis par šīm un citām tēmām domā, ir ierobežota ietekme uz to reālo virzību.

Apstākļi, kuros maksa par kļūdainiem uzskatiem ir zema, pieļauj krietni lielāku brīvību spriedumu izdarīšanā un informācijas drumstalu virknēšanā.

Iznākt no burbuļa

Informācijas uztverē un interpretēšanā jāņem vērā arī vēl viens aspekts, ko dēvē par filtra vai informācijas burbuli. Tas ir efekts, ko rada personalizētās informatīvās telpas. Tīmekļa meklētāji pielāgojas lietotāja jau esošajām interesēm un iepriekšējiem meklējumiem, tāpēc ar vienu un to pašu meklēšanas frāzi no dažādiem datoriem vai lietotāja kontiem var nonākt pie atšķirīgiem rezultātiem. Sociālo tīklu vietnes ļauj atlasīt cilvēkus un informācijas avotus, kuriem piekrītam, un bloķēt tos, kurus nevēlamies redzēt.

“Demokrātijā pilsoņiem ir nepieciešams jautājumus redzēt no citu cilvēku skatupunkta, taču tā vietā mēs aizvien vairāk tiekam iežogoti savos burbuļos,”

raksta Īlai Parisers savā grāmatā par filtra burbuļiem. “Demokrātijā ir nepieciešama paļaušanās uz kopējiem faktiem, bet tā vietā mums piedāvā paralēlus, taču nošķirtus visumus.”

Tam nav tā vienmēr jābūt. Ir iespējams izdarīt informētākus spriedumus, un ir iespējams vismaz daļēji iznākt no burbuļa, kurā atrasties ir tik patīkami.

Šovasar medijā “Afiša” bija publicēta vērtīga saruna ar Krievijas politoloģi Jekaterinu Šulmani. Viņa daudz uzmanības veltīja faktu, melu un emociju nozīmei publiskajā komunikācijā un arī tam, kādas ir sekas, dzīvojot šajos informācijas burbuļos. Taču atšķirībā no daudziem citiem, kas ir izteikušies par līdzīgām tēmām, Šulmane nemēģināja izlikties, ka viņa pati stāv pāri šai problēmai. Tā vietā pētniece skaidroja, kā paplašināt savu informācijas telpu:

"Ir vērtīgi iepazīties ar cilvēkiem, kuriem ir alternatīvs diskurss, pat radikāls: nacionālistisks, feministisks, izolacionisks. Jūs izlasīsit daudz muļķību, kaut kas jūs aizvainos, un kaut kas jums šķitīs pavisam briesmīgs. Taču šādi

jums piespiedu kārtā paplašināsies prāts. Jūs pamanīsit, ka ir ļaudis, kas sēž kaimiņu burbulī, un viņiem ir savs pilnīgs priekšstats par pasauli. Tomēr tam ir arī negatīvā puse: diemžēl šādi vingrinājumi veicina objektīvās patiesības jēdziena eroziju."

Otrs rīcības virziens, uz ko aicina Šulmane, ir katram pašam atlasīt sev dažus ekspertus, kuru spriedumiem var uzticēties. Tie ir cilvēki, kam ir izglītība konkrētajā jomā; kuri spēj atsaukties uz kādiem objektīviem faktiem vai skaitļiem; kuru iepriekšējie paredzējumi par situācijas attīstību puslīdz sakrīt ar to, kā viss ir izvērties. Gadu gaitā uzturēti paredzējumi, ka tūdaļ sāksies trešais pasaules karš, ASV dolārs sabruks vai Krievija valdīs pār pasauli, diezin vai ir pārliecinošs speciālista kompetences indikators.

Neviens no malas mūs nevar piespiest kļūt par labākiem, atbildīgākiem, kritiskākiem informācijas patērētājiem un izplatītājiem — it sevišķi tāpēc, ka

cilvēki paši savas informācijas pratības līmeni ir tendēti vērtēt augstāk, nekā tam ir pamats.

Lēmumam ir jānāk no paša indivīda, bez izlikšanās un mānīšanās — vispirms jau savā priekšā, ka mēs paši gan esam imūni pret kļūdām un tendenciozitāti.

Tas nav viegls lēmums, un lēmuma īstenošana ir vēl grūtāka. Taču šādi centieni nāk par labu gan pašam indivīdam, gan publisko diskusiju kvalitātei.

Saistītie raksti
2 komentāri
!
Paldies par ļoti labu rakstu!
.
Cerams ka šis liks padomāt pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti