Māris Rīmenis: Klāt Vimbldonas čempionāts ar tenisa tradīcijām un jauniem izaicinājumiem

Vasaras pilnbriedā Vimbldonas tenisa čempionāts ir kas īpašs pat četru "Grand Slam" turnīru hierarhijā. Vissenākajā turnīrā spēles notiek zāles laukumos un uzvara ir ļoti prestiža, allaž arī ļoti liela publikas interese, un daļu biļešu joprojām tirgo kasēs pie tenisa kompleksa dzīvajā rindā, kur tīkotāji stāv rindā visu iepriekšējo nakti. Slavenības laukumā un tribīnēs, senās tradīcijas, spēles baltā apģērbā un neiztrūkstošās zemenes ar putukrējumu.

Vimbldonas turnīrs vasaras sākumā tiešām ir kā odziņa profesionālajā tenisā un sportā vispār. Ja īstā zemeņu raža jau noteikti ies uz beigām, tad tenisā lielākās ogas ienāksies čempionāta otrās nedēļas nogalē. Globāli šajā laikā Vimbldonu spēj izkonkurēt tikai Eiropas futbola čempionāts gados, kad tas notiek, kā arī kaut cik tuvinās "Tour de France" riteņbraukšanā.

Joprojām Vimbldonā dzimst leģendas, un par to liecina arī čempionu galerija ejā no ģērbtuvēm uz centrālo laukumu.

Vīriešu tenisā gan pēdējos divos gadu desmitos toni noteikuši tikai daži izcilnieki – Rodžers Federers, Rafaels Nadals, Novāks Džokovičs, daļēji arī Endijs Marejs un tikai reizumis ar viņiem lielajos turnīros spējis konkurēt kāds cits. Nu laiki sāk mainīties.

Ja Džokovičs nupat savu klasi apliecināja "French Open", kļūstot par rekordistu kopējo "Grand Slam" titulu ziņā, tad Federers vairs nespēlē, Nadals traumēts un izoperēts, Marejs pēc hroniskajām veselības likstām vairs nav tik labs, kaut cīņasspars palicis iepriekšējais.

Iespējams, šī ir lieliska iespēja jaunajiem, bet tad kādam no viņiem ir jāpieveic Džokovičs. 

Būsim reāli, to vieglāk pateikt, nekā izdarīt, īpaši jau finālā. Ja nu kāds var, tad, visticamāk, vēl pirms fināla. Varbūt tas nupat Parīzē būtu izdevies Karlosam Alkarazam, taču krampji rokā un kājās viņam pilnvērtīgi ļāva aizvadīt tikai nepilnus divus setus, pārējie divi jau bija formalitāte.

Kaspers Rūds sīvi spēkojās fināla pirmajā setā, un viņam bija visas iespējas to uzvarēt, taču pēc neveiksmes taibreikā viss bija skaidrs. Džokoviču Parīzē reāli laikam varēja uzvarēt tikai Nadals, ja vien būtu vesels. Rūds jau trešo reizi spēlēja lielajā finālā un trešo reizi zaudēja, bet ko viņam pārmest, ja savulaik Parīzē tikās ar pašu  Nadalu, "US Open" ar Alkarazu, bet nupat Parīzē ar  Džokoviču, kura galvenā ambīcija bija iegūt 23. lielo titulu un apsteigt Nadalu. Nāks citi pretinieki, Rūds var arī uzvarēt.

Ļoti talantīgs ir dānis Holgers Rūne, taču pārāk nesavaldīgs un psiholoģiski nenoturīgs pagaidām. Aleksandrs Zverevs tā arī "Grand Slam" turnīrā vēl nav kļuvis par čempionu (par olimpisko gan) un pēc smagā savainojuma pērn Parīzē pagaidām nav tik labs. Daniils Medvedevs ir neparedzams, viņš ar savu spēles stilu Vimbldonā arī jāpieskaita  favorītiem. Tāpat tālu var tikt Andrejs Rubļovs, Aleksandrs Bubļiks, zāles laukumos arī Frensiss Tiafo vai vēl kāds cits amerikānis ar labu servi.

Mājinieku trumpis visdrīzāk ir Kamerūns Norijs, bet pagaidām viņš ir bez lieliem panākumiem "Grand Slam". Mateo Beretīni diezin vai ir gatavs kam dižam šosezon, Deniss Šapovalovs nav stabils, Niks Kirjoss nav vesels, tas pats jāsaka par Janiku Sinneru.

Iespējas ir daudziem, taču vislielākās – atkal Džokovičam.

Ja Alkarazu nemocīs veselības likstas, viņš ir galvenais pretinieks, kaut spānim nav tādas pieredzes zāles laukumos, kas šajā gadījumā svarīgi. Džokovičs karjerā ir ieguvis pilnīgi visu, vienīgi nav olimpiskais čempions, šo sapni droši vien gribēs piepildīt nākamvasar Parīzē.

Sievietēm vai katrā lielajā turnīrā ir jauna čempione un stabila ir vienīgi Iga Svjonteka.

Četri lielie fināli un četri tituli, kaut pēdējā finālā uzvara nāca ļoti grūti. Bija savainojumi pirms tam, un ideālā formā Svjonteka Parīzē nebija, toties Karolīna Muhova rādīja pārsteidzošu sniegumu. Starp citu, ja viņa tikpat labi un agresīvi spēlēs Vimbldonā, tad čehiete jāpieskaita galvenajām favorītēm. Cits jautājums, vai viņa spēlēs tikpat lieliski, kaut stils ir gana atbilstošs zāles laukumiem – agresīva serve, laba spēle pie tīkla. 

Vēl ir Arina Sabaļenka, Jeļena Ribakina (gan nevesela, cīnās ar kādu vīrusu pēdējās nedēļās), Petra Kvitova ar pieredzi un atbilstošu spēles manieri Vimbldonai. Koko Gofa joprojām vairāk perspektīva nekā reāli veiksmīga "Grand Slam" līmenī. Šai

plejādei noteikti jāpieskaita vēl dažas, kuru vidū noteikti ir mūsu Aļona Ostapenko, – neapšaubāmi viena no grūtāk prognozējamām elites tenisistēm…

Var vinnēt visas un var arī negaidīti zaudēt. Nupat čempiones tituls Birmingemā un sniegums Īstbornā ir labs pieteikums, kas gan vēl jāpierāda Vimbldonā.

Pirmajā kārtā Aļonas pretiniece būs uz zāles seguma spēcīgā beļģiete Grēta Minnena, kura kvalifikācijas izšķirošajā kārtā aizšķērsoja ceļu uz pamatturnīru Latvijas otrajai raketei Darjai Semeņistajai.

Labā ziņa – Birmingemā visi mači līdz finālam smagi, trijos setos, taču uzvarēti. Aļona nesalūza un arī psiholoģiski spēja sevi noturēt grožos, vairāk uzmanības veltot spēlei, nevis tam, kas viņai traucē ārpus laukuma vai arī tiesnešu lēmumiem. Īstbornā pēc vairākām uzvarām jau bija jāsāk domāt stratēģiski – vai koncentrēties vēl šim turnīram, vai tomēr nedaudz atpūsties un krāt spēkus Vimbldonai. 

"Grand Slam" turnīru rīkotāji neizjūt  krīzi. Šogad Vimbldonas kopējais balvu fonds palielināts par 11% un jau sasniedzis 44,7 miljonus britu mārciņu, kas ir apmēram 52 miljoni eiro. Iespaidīgi vienam turnīram! Salīdzinot ar līmeni pirms pandēmijas, pieaugums jau ir 17%. Vienspēlēs čempioni saņems 2,35 miljonus mārciņu, kas tā bija arī 2019. gadā, taču pēc tam prēmijas pazeminājās Covid-19 laikā.

Joprojām prioritāte ir balvu palielināšana tiem, kas spēlē tikai pirmajās kārtās, un tagad zaudējums jau pirmajā spēlē dod krietnus 55 tūkstošus mārciņu.

Tiesa, līdz pirmajai kārtai vēl jātiek – vai nu jāiziet kvalifikācija, vai tur iekļūst pēc samērā augsta reitinga. Lielākā daļa tenisistu karjerā "Grand Slam" turnīros vispār neuzspēlē – mēs redzam tikai aisberga virsotni.

Sagaidīt tuvākajā nākotnē kādu Latvijas pārstāvi vīriešu turnīrā pagaidām ir nereāli. Cita lieta sievietēm, un joprojām gaidām atgriežamies profesionālajā tenisā Anastasiju Sevastovu. Viņas reitings pirms dzemdību izraisītās pauzes atļauj to darīt faktiski ikvienā turnīrā, tikai pašai jābūt gatavai, tāpēc Nastja nesen sāka ar spēlēm klubu turnīros. Ļoti iespējams, rudenī jau viņa būs gatava, un "US Open" būtu ļoti piemērota vieta vēlreiz kāpt uz lielās skatuves.

Pārējās mūsu tenisistes pēc Ostapenko un Sevastovas rangā arī ir tuvāk simtniekam nekā vīrieši.

Darjai Semeņistajai noteikti ir vislabākās izredzes – tikai 20 gadu vecums un lielākais progress, tūdaļ vajadzētu jau ielauzties TOP200 pasaulē, un tas dod iespēju spēlēt kvalifikācijā visos "Grand Slam" turnīros. Vimbldonas kvalifikācijā nupat Darja jau spēlēja gana labi, viņa ir kreile un tas daudzām pretiniecēm sagādā grūtības. Ko vien vērta ir uzvara otrajā kvalifikācijas kārtā pret kādreizējo Vimbldonas finālisti Veru Zvonarjovu! Pretiniecei liela pieredze zāles laukumos, bet Semeņistaja viņu satrieca gana pārliecinoši.  Šādas uzvaras dod pārliecību un ļaus tuvoties pasaules labāko simtniekam, būs arī lielākas iespējas spēlēt augstākas raudzes turnīros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti