Аўтарская версія па-беларуску — тут.
Авторская версия на русском — здесь.
Baltkrieviem ir sava balss
Atklāti runāt par to, kā mēs, baltkrievi, dzīvojam Latvijā, nav viegli. Tā ir liela atbildība. Un, ja nebūtu Rus.LSM.lv komandas, kura mums deva platformu, lai mēs varētu izteikties dzimtajā valodā, ja nebūtu draugu no Latvijas baltkrievu "Supolkas", kas norādīja, ka mūsu diasporai pienācis laiks sistemātiski risināt problēmas un atklāti runāt par sevi, nekas no tā nebūtu bijis iespējams.
Viens no maniem pirmajiem tekstiem, kas veltīts krievu un latviešu valodu attiecībām un tiem, kuriem tās ir dzimtās valodas, izraisīja ļoti vētrainu, nebaidos no šī vārda, jūsu, dārgie lasītāji, reakciju. Sociālajos tīklos bija tik daudz komentāru, tik daudz vērtējumu – gan pozitīvu, gan negatīvu, bet pēdējo neizmērojami vairāk –, ka es domāju pārtraukt savu autorsleju. Baidījos jūs aizvainot. Kāds pat rakstīja, ka manis nav, ka esmu vai nu mākslīgā intelekta savārstījums (robots, ne cilvēks), vai arī "sapuvušo Rietumu" algotnis. Un, lūk, pierādījums: latviešu valodu pusotra vai divu gadu laikā neesot iespējams iemācīties B1 līmenī. Bet tas ir iespējams, un mūsu lielā studentu grupa – baltkrievi un ukraiņi – jums to apstiprinās. Nākamā gada sākumā gatavojamies sasniegt jau B2 līmeni. Un mums tas patīk.
Mums patīk latviešu valoda, kultūra, tradīcijas. Dziesmu un deju svētki (atceroties skudriņas skrien no tūkstošiem balsu kora dziesmās, Rīgas tramvaji un nostaļģiskie vilcieni (starp citu, vai kāds jau braucis ar jaunajiem?, aizsargājamie meži, purvi, jūra. Gardi konditorejas izstrādājumi mazajās beķerejās (gaidi, piemājas kafejnīca, es jau lidoju pie tevis pēc kruasāniem). Latvijas valsts himna, kuras vārdi ir skaidri, skaisti, vienkārši un no sirds. Un Rīga, un Tukums (sveika, dzimtā pilsēta!), un Jūrmala, Liepāja, Cēsis, visas pilsētas, miesti un ciemi, Latvija, kuros tu esi uzņēmusi un savās rokās sildījusi tūkstošiem bēgļu, kuriem tu patiesi esi kļuvusi par mājām.
Latvija, runā ar mums savā valodā, mēs tevi dzirdam un saprotam.
Daži pateicības vārdi
Par to, ko Latvijas baltkrievu biedrība "Supolka" darījusi gada laikā, varat uzzināt mūsu rubrikā. Noticis tik daudz, ka visu nav iespējams uzskaitīt. Starp citu, biedrība, kā stāsta viens no tās aktīvistiem un iedvesmotājiem, kurš vēlējās palikt anonīms, tika reģistrēta 2021. gada 2. februārī.
Es jautāju mūsu varonim, kam viņš pateiktos un kas šogad ir atbalstījis mūsu diasporu. Viņš pasmaidīja un atbildēja: "Jūsu rakstā nepietiks vietas – tik daudz partneru un draugu mums ir!"
Pateicība visam Raiņa un Aspazijas Jūrmalas vasarnīcas muzeja kolektīvam, ar kuru kopā organizējām literāro vakaru.
Divās ekspozīcijās mākslas stacijas "Dubulti" telpās stāstījām par politieslodzītajiem ar instalāciju "Neredzamais karš… 1186–1264…" un izstādi par mūsu 2020. gada revolūcijas iedvesmojošajiem mirkļiem – koncertiem pagalmos, tautas pretošanos radošās izpausmēs –, kā arī par sekojošo teroru. Milzīgs paldies galerijas kuratorei Ingai Šteimanei, kura parūpējās par izstāžu organizāciju un finansējumu.
Baltkrievijas vēstures melnajā datumā, kad NKVD nošāva vairāk nekā simts inteliģences pārstāvjus, kopā ar mums aukstajā vējā pie Okupācijas muzeja stāvēja tā direktore Solvita Vība, pieminot upurus un izrādot solidaritāti.
Tajā vakarā mēs tikāmies ar Arni Libertu. Koris "Frachori", kura solists viņš ir, vēloties atbalstīt baltkrievu cīņu par demokrātiju, izpildīja baltkrievu dzejnieces tulkoto "Saule, Pērkons, Daugava".
Mājīga vieta baltkrievu mūziķu koncertiem bija Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) nams Rafi Haradžanjana vadībā.
Tikšanās ar Alīnu Kovšiku Rīgas domē palīdzēja baltkrievu diasporai pabeigt ilgos meklējumus pēc savas vietas pilsētā, un 29. novembrī pilsētas dome apstiprināja skvēra Rīgā nosaukšanu Franciska Skarinas vārdā.
Pilsētas vadības atbalsts ļāva pirmo reizi Rīgas svētkos prezentēt baltkrievu stendu.
Mūsu balss tiek sadzirdēta arī likumdošanas līmenī, un par to mēs vēlamies pateikties demokrātiskās Baltkrievijas parlamentārās atbalsta grupas un Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.
Latvija ir viesmīlīgas mājas, kurās dzīvo mūsu draugi, un lai tā paliek vienmēr!
Paldies, Latvija, par atbalstu! Priecīgus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno gadu!
Julija Kaļada
