Dagnija Neimane-Vēvere: Par cilvēkiem aiz procentiem. Ko izdevīgi noklusēt Saeimas deputātam?

Ja kādam interesē mans viedoklis par šo, tad neslēpju, ka, manuprāt, dzīvot valstī desmitiem gadu un neiemācīties vietējo valodu ir savā ziņā apbrīnojami. Tur pat īpaši jāpiepūlas – ja apkārt skan vietējā valoda, nespēt ilgstošākā laika posmā saprast vairāk kā "labdien", "paldies" un "lūdzu". Diskusijā Rīgas pilī izskanēja pārmetums sabiedriskajiem medijiem, ka to redakcijas divās valodās 30 gadu laikā nav panākušas krievvalodīgo integrāciju. To izteica Edvīns Šnore – Nacionālo apvienību pārstāvošs deputāts, arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas vadītājs.

Te gan jautājums, cik lielā mērā tā ir sabiedrisko mediju, cik lielā mērā – politiķu atbildība. Bet nu labi. Kā vienu piemēru šai nespējai Šnore pieminēja pēdējās Krievijas prezidenta tā dēvētās "vēlēšanas" šogad 17. martā un to, cik daudzi Krievijas pilsoņi Igaunijā un Latvijā nobalsojuši par Putinu. Proti, ka Igaunijā, kur ir valsts finansēts krieviski raidošs TV kanāls, par Putinu nobalsojuši vēl vairāk cilvēku nekā Latvijā. Te deputāts plašāk neko nekomentēja, taču iepriekš viedokli paudis sociālajā tīklā "TikTok" – es pati to nelietoju, taču pamanīju pārpublicētu citā sociālajā tīklā – "X".

Šajā video Šnores kungs saka: "Rīgā par Putinu nobalsoja 68% Krievijas pilsoņu, Tallinā 75% – tātad pat vairāk. Un tas ir ļoti interesanti, jo vairāk tāpēc, ka Igaunijā ir speciāls kanāls krievu valodā vietējiem krieviem. Ideja, lai viņi neskatītos Maskavas propagandu. Un pēc deviņiem gadiem, šādā veidā raidot, rezultāts ir kāds? Tur Putins ir pat populārāks nekā Latvijā, kur arī šādu kanālu gribēja veidot, starp citu. Neizveidoja. Es arī pret to iestājos. Un ne tikai tāpēc, ka tā būtu vienkārši bezjēdzīga naudas iztērēšana, bet tāpēc, ka tas pasliktinātu situāciju. Tas ir loģiski, jo šāds krievu kanāls rada vietējiem krieviem pārliecību, ka tas viņiem šeit pienākas no valsts krievu valodā. Jo šeit ir krievu pasaule, bet krievu pasaule nāk komplektā ar Putinu. Ja grib vienu, tad dabūs arī otru, un šajā gadījumā Igaunijā mēs to labi varam redzēt."

Jā, ja gribam, mēs varam uz šo "vēlēšanu" rezultātiem raudzīties tieši tā – ka 68% Latvijā mītošo Krievijas pilsoņu atbalstījuši Putinu, bet Tallinā – pat 75%. Bet te tomēr ir viens BET, ko es uzdrošinājos Šnores kungam norādīt "X", un tad gan ar viņu, gan vēl ar citiem izraisījās pamatīga domapmaiņa. Tātad, kas ir šis BET? Manuprāt, ir tikai godīgi ņemt vērā to, cik daudz gan Latvijā, gan Igaunijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu vispār aizgāja un nobalsoja. Cik daudzi no šeit mītošajiem veido minētos 68% un 75%?

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Fizisko personu reģistrā, patlaban Latvijā dzīvo 45 227 Krievijas pilsoņu. 

Balsstiesīgo skaits – par pāris tūkstošiem mazāks. Savukārt Igaunijā, pēc publiski pieejamās informācijas – vismaz 83 000. No šiem tūkstošiem Igaunijā uz Krievijas prezidenta "vēlēšanām" nesen aizgāja kopumā 2438 cilvēki un par Putinu nobalsoja 1833 personas, kas veido minētos 75,22%.

Savukārt Latvijā tik precīzi dati nav pieejami, bet Valsts policija un Valsts robezšardze, kas veica Krievijas valstspiederīgo "vēlētāju" dokumentu pārbaudes, pirms viņi dodas vēstniecības teritorijā, "nomonitorējusi" 1001 personu, un ne visi no šiem tika līdz urnai. Bet no tiem, kuri tomēr tika, 68% nobalsoja par Putinu. Katrā ziņā ne mazsvarīgi, ka Putina atbalstītāju iespaidīgo procentuālo atbalstu ziņo Krievijas  Centrālā vēlēšanu komisija – vai tā tiešām ir, nezinām. Arī viņi tāpat kā deputāts Šnore neuzsver, cik cilvēkus tad ietver šie iespaidīgie procenti, jo te atklājas pavisam cita aina. Pēc Valsts policijas aplēsēm, vēlētāju aktivitāte bijusi ārkārtīgi zema, sasniedzot tikai 2,38% no visiem balsstiesīgajiem Krievijas valstspiederīgajiem Latvijā! Līdzīgi tas ir arī Igaunijā.

Vai tiešām šis nav pieminēšanas vērts? Ka 75% par Putinu Tallinā nozīmē, ka par viņu nobalsojuši vien 1833 cilvēki? Rīgā attiecīgi vēl mazāk.

Man tas šķiet būtiski arī tādēļ, ka 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās Latvijā piedalījās kopumā 20 765 Krievijas pilsoņi un par Putinu nobalsoja 94,88% jeb 19 608. Savukārt Igaunijā 2018. gadā Krievijas prezidenta vēlēšanās piedalījās 28 077 cilvēki un par Putinu bija teju 94%.

Un varētu taču 2024. gada Krievijas prezidenta "vēlēšanu" rezultātus Latvijā un Igaunijā – dažādos aspektos – pretstatīt 2018. gadam? Bet tas nav izdevīgi, jo kā gan tad varētu skaidrot, ka Igaunijā, kur ir krieviski raidošs valsts apmaksāts kanāls, šogad patiesībā tik maz atnāca balsot – 2438 vēlētāji  iepretim 28 077 (2018. gadā)? Un par Putinu nobalsoja 75%, salīdzinot ar teju 94% (2018. gadā). Vai tik viņi nebūs izrauti no Krievijas informatīvās telpas un saskatījušies Igaunijas sabiedrisko televīziju?

Varam spekulēt, kā būtu bijis ar vēlētājiem un atbalstu Putinam Rīgā, ja policija kopā ar robežsargiem neīstenotu savu stratēģiju, skrupulozi pārbaudot katram dokumentus. Es pilnīgi piekrītu tam, ka šīs dienestu aktivitātes vienu daļu vēlētāju nobaidīja. Cik tieši? Nezinu. Katrā ziņā arī man nebija patīkami vērot to rindu pie Krievijas vēstniecības un dzirdēt to, ko kolēģiem saka atnākušie. 

Tos, kuri divus gadus pēc tam, kad Putins īsteno asiņaino karu Ukrainā, joprojām viņu sauca "par savu prezidentu", visticamāk, par Latvijai lojāliem nepadarīs nekas.

Bet tos 32%, kuri, pēc Krievijas CVK datiem, Latvijā nenobalsoja par Putinu, gan jāmēģina noturēt mūsu informatīvajā laukā un runāt viņiem saprotamā valodā. Teiksiet, kas gan ir 32% no nepilna tūkstoša? Nu jā...

Un vēl – es atvainojos E. Šnorem, ka vietnē "X" minēju, ka viņš "diskusijā pilī atkal piemin, cik daudz krievijas pilsoņu LV nupat nobalsojuši par putinu. Tuvu 90%! Bet tas, ko noklusē – cik daudz to rus pilsoņu tad vispār aizgāja nobalsot? Nepilni 2,4% no reģistrētajiem balsstiesīgajiem. Tas tomēr būtiski maina kontekstu." Deputāts neminēja nekādus procentus, un īstais ir 68%, taču  palieku pie viedokļa, ka šoreiz būtība nav procentos.