Latvijas basketbola valstsvienība pirmo reizi sasniegusi Pasaules kausa finālturnīru, kur spēlēs 32 spēcīgākās basketbola izlases. Mūsu izlases treneris itālis Luka Banki jau saņēma Latvijas gada trenera apbalvojumu, bet Banki ir tikai viens mazs puzles gabaliņš Latvijas basketbola virtuvē. Aiz viņa lielu darbu veic ne tikai basketbolisti laukumā, bet arī viss apkalpojošais personāls. Oskars Ernšteins ir fiziskās sagatavotības treneris, kurš arī ir viens no mūsu uzvarošās komandas stūrakmeņiem.
Pasaules kausa finālturnīra atlasē Latvijas valstsvienība piedzīvoja tikai vienu zaudējumu izbraukumā Serbijā un šobrīd latvieši ir karstākā komanda visā Eiropas atlases zonā. Mūsu basketbolisti visa cikla garumā nelūza ne fiziski, ne psiholoģiski, un Ernšteins ir viens no tiem, kurš būvē komandas pamatakmeņus. Atšķirībā no ikdienas darba, kur Ernšteins strādā Latvijas čempionvienībā "VEF Rīga" un ar savām treniņu metodēm spēj sagatavot atlēta ķermeni visai sezonai, valstsvienībā darbs ir pavisam citāds.
"No fiziskās puses tas mans darbs ir ļoti, ļoti minimāls šajos ciklos. Šajos ciklos es vairāk esmu atjaunošanās, ne fiziskās sagatavotības treneris. Ja tas būtu pilnais cikls, kur es mēnesi, pusotru varētu strādāt, tad būtu citādāk. Ja mēs pavisam skatāmies uz fizisko sagatavotību, tad mēs varam strādāt ar mērķi kļūt labākiem noteiktās lietās, bet varam arī optimizēt sniegumu. Tieši optimizēt sniegumu mēģinām šajos FIBA logos. Mūsu mērķis ir samazināt to stresu un dabūt spēlētājus maksimāli svaigus. Ja tas būtu garais cikls, tad mēs liktu slodzes, attiecīgi stresa līmenis ir augšā un īstenībā rezultāts, kādu brīdi krītas. Tad mēs gaidām to superkompensāciju un tam rezultātam jābūt labākam tieši uz atbildīgākajiem mačiem."
Pirms katras nometnes treneri apzina izlases basketbolistus. No viņu ārzemju klubiem saņem īpašas fiziskās formas atskaites, kas parāda, kādā formā ir basketbolists. Ernšteins atzīst, ka vairākos logos Latvijas basketbolistu ārzemju klubi nelabprāt laida spēlētājus uz izlasi, jo zināja, ka sportistam ir dažādi savainojumi, kas varētu viņam vēlāk nevarētu ļaut viņam spēlēt jau kluba sastāvā.
"Tās divas vai trīs stundas, ko mēs pavadām treniņos, ir svarīgas. Bet atlikušās 22 vai 21 stunda ir vēl svarīgākas. Kāpēc? Treniņa laikā ķermenim mēs veidojam to stresu, stresa laikā mēs īstenībā kļūstam tikai sliktāki. Lai kļūtu labāki, lai būtu šī superkompensācija, jāatrod pareizā proporcija starp stresu un atjaunošanos. Svarīgākās lietas, lai atjaunotos, ko nekā nevar aizstāt, ir miegs un uzturs. Ja ir pareizs miegs un uzturs, tad mēs varam domāt par specifiskākām lietām – masāžas, ledus vannas, pirtis. Miegu un uzturu nekas nevar aizstāt. Fiziskās sagatavotības trenerim ir svarīgi saprast, kurā brīdī mēs dodam lielāku slodzi, kurā mazāk."
Pasaules kausa finālturnīrs sāksies vien 25. augustā Filipīnās, Japānā un Indonēzijā. Savus pretiniekus Latvija uzzinās tikai 29. aprīlī, kad Manilā norisināsies grupu turnīra izloze. Lai gan izlase gatavoties finālturnīram sāks vien vasarā, fiziskās sagatavotības treneriem jau ekseļa tabulās sastādīts treniņu apjoma plāns katrai nedēļai.
"Pagaidām plānojam vienu nometni ārpus Rīgas. Tāpat mēs gribam braukt vismaz nedēļu ātrāk uz Āziju, jo vajag laiku aklimatizācijai. Ja mēs skatāmies tīri zinātniski, tad vienai laika stundai vajag vienu dienu, lai aklimatizētos. Jāskatās arī, uz kuru pusi lidojam, – uz austrumiem vai rietumiem. Tāpat arī jāskatās uz spēlētāju, ja viņš spēlē Eirolīgā Spānijā vai Turcijā, tad viņš bieži lido un attiecīgi viņš ir pieradis tam. Basketbolistam, kurš spēlē vietējā līgā un brauc uz Valmieru, Liepāju vai Tallinu, būs grūtāk adaptēties."
Oskars Ernšteins basketbolu sauc par sirdslietu. Savā gadagājumā Ernšteins bija "Ķeizarmeža" komandas līderis un aizsūtījis pēc piena ne vienu vien nākamo basketbolistu. Iekļuvis ASV koledžu basketbolā, Oskars diezgan ātri sapratis, ka viņa spēju griesti profesionālā basketbolā ir pārāk zemi sev uzliktajai latiņai. Tāpēc jau ASV sācis mācīties tieši fiziskās sagatavotības trenera programmu, pēc tam maģistra grādu ieguvis Lielbritānijā, bet Latvijas augstskolās vien nomācījies vienu gadu.
"Pabeidzu universitāti un vēlējos atrast vietas, kur es varētu praktizēties. Tā kā es pirms tam biju spēlējis Ainara Bagatska vadībā, es Ainaram piezvanīju un palūdzu, vai es varu palīdzēt vīriešu izlasei. Vienalga kā. Padot bumbas, pienest ūdeni. Viņš un tā laika fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis piekrita. Tā es tur vairākas vasaras brīvprātīgi palīdzēju. Tad devos atpakaļ uz ASV, kur pabeidzu vēl vienu kursu, arī brīvprātīgi tur trenēju, jo ASV treneris man nosedza dzīvošanu. Sev papildu naudu nopelnīju ar zāles pļaušanu, šķūnīšu krāsošanu. Pēc tā gada Bagatskis mani uzaicināja pie sevis strādāt Gruzijas klubā, pēc tam jau devāmies uz Ukrainu, uz "Budivelnik" klubu."
Basketbola treneri bieži lielu daļas karjeras nostrādā kopā ar vienu un to pašu fiziskās sagatavotības treneri. Tā ir savstarpēja mijiedarbība. Basketbols mainās ne tikai noteikumos, spēles stilā, bet arī fiziskajā ziņā. Ar tādu fizisko sagatavotību, kāda bija basketbolistiem pirms 20 gadiem, mūsdienu basketbolā vairs neviens ķermenis nevarēs izturēt. Viss notiek daudz ātrāk. Loma sportistu sagatavošanā fiziskās sagatavotības treneriem tikai aug, uz talantu vien basketbolisti modernajā basketbolā dzīvot sen jau nevar.
"Mans darbs ir mainījies. Noteikti. Mainās arī no tā, kādu basketbolu grib spēlēt galvenais treneris. Ātru basketbolu vai pozicionālāku basketbolu. Vislielākās izmaiņas gan ir bijušas manī pašā, jo viss ir atkarīgs no izglītības, zināšanām un pieredzes. Programma un treniņprocess noteikti ir mainījies, noteikti uz labo pusi. Ja treneris strādā tāpat kā pirms desmit gadiem, tad ir divi varianti. Viņš ceļo laikā un zina, kā nākotnē jāstrādā, vai viņš nav labs treneris!"
Privātajā praksē Ernšteins strādā vienā komandā ar Ivaru Ikstenu. Pēdējos gados abi speciālisti nopietni pievēršas Latvijas jauniešu sportam un izveidojuši īpašas vadlīnijas jauno sportistu audzināšanai. Mūsdienās Latvijā liela problēma ir agrīna specializācija, kad jau no bērna kājas vecāki atvases sūta trenēties vienā sporta veidā. Pat maksā par papildu treniņiem. Pasaules prakse gan rāda, ka agrīnā specializācija nemaz tik efektīva nav.
"Tam mērķim jābūt, lai jaunieši nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem. Ja runājam tieši par basketbolu, tad basketbolā vajadzētu specializēties no 12 līdz 16 gadiem. Kāpēc tik plašs diapazons? Tāpēc, ka tas ir atkarīgs gan no brieduma, gan mentālās gatavības, gan fiziskās gatavības, gan no treniņu vecuma. Trenerim ir jābūt gatavam skatīties uz katru jaunieti kā indivīdu, saprast, kas viņam tajā brīdī ir nepieciešams. Piemēram, kad ir straujākais augšanas temps, kas meitenēm ir 12 gadi, bet puišiem 14 gadi, viņi varēja labi izpildīt pamatkustības (pietupienu, nostāties uz vienas kājas, iemest "lay-up"), bet pēkšņi viņi izaug, kauli izaug, muskuļi līdzi kauliem vēl nav tikuši. Jaunietim pazūd kustību kontrole. Pēkšņi tās lietas, ko viņi mācēja labi, viņi vairs neizpilda tik labi. Šeit ir svarīga tā komunikācija gan trenerim ar jaunieti, gan vecākam ar jaunieti, gan trenerim ar vecāku. Maģiskais trijstūris sanāk. Jāstāsta jaunietim, ka tas ir tikai īstermiņā. Aptuveni seši līdz astoņi mēneši. Ir svarīgi, ka tiek samazināts kopējais treniņu daudzums, slodze, jo ir palielināts traumu risks. Vairāk ir jāpievērš uzmanība stiepšanās vingrinājumiem, ķermeņa lejasdaļas spēka vingrinājumiem, korsetes stiprināšanas vingrinājumiem."
Jauniešiem Ernšteins iesaka pamēģināt vairākus sporta veidus vienlaikus. Piemēram, ja pamatsporta veids ir basketbols, kur vairāk ir dažādi rāvieni un nav tik daudz spēka izmantošana, tad viņš iesaka paralēli trenēties, piemēram, boksā, regbijā, vieglatlētikā. Tas neļaus muskuļiem izveidot basketbola kustību atmiņu un attīstīs ķermeni pilnvērtīgāk.
Pilns podkāsta ieraksts
