Diviem politiskajiem spēkiem ir iespēja uzvarēt Lietuvas Seima vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks svētdien, 23.oktobrī. Virsroku gūs vai nu Vitauta Landsberģa mazdēla partija – viņa sievas uzņēmumam vēl nesen bija parādsaistības pret Latvijas budžetu, – vai arī politiska savienība, kuras vadītājam piederošā koncernā ir arī Latvijas kompānija ar vairāku miljonu apgrozījumu.
Otrajai parlamenta vēlēšanu kārtai, kura svētdien norisināsies tajos viena mandāta iecirkņos, kur uzvarētājs nav noskaidrots pēc pirmās balsošanas, Lietuva tuvojas bez acīmredzama favorīta. Lai gan partijas savā starpā jau sadalījušas 73 deputātu krēslus (70 no daudzmandātu apgabala un trīs no vienmandāta apgabaliem, kur līderi saņēmuši vairāk nekā 50% balsu), par 68 mandātiem cīņa vēl turpinās. Par premjera portfeli, kuru parasti iegūst vēlēšanu uzvarētājs, cīnās divi politiskie spēki: t.s. konservatīvie (Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti, kam jau ir 20 mandātu) un Zemnieku un zaļo savienība (jau 20 mandātu).
Nākamās koalīcijas aprises ir atkarīgas no otrās vēlēšanu kārtas iznākuma. Līdz šim, norāda politisko procesu pētnieki, ir tā: ja konservatīvie gūs virsroku, grūti iedomāties, ka pie valdības galda atrastos vieta sociāldemokrātiem, kas ir pašlaik valdošā partija. Bet, ja premjerministra amats tiek "zaļajiem", viņi var uzaicināt arī sociāldemokrātus, šādi neitralizējot potenciālo spiedienu no konservatīvo puses.
Lietuvas politologi norāda, ka gāzt pie varas esošo valdību ir nacionāla tradīcija.
Taču, pat ņemot vērā šo īpatnību, "zaļo" popularitātes straujais pieaugums (pašreizējā parlamentā viņiem ir tikai viens deputāts), tiešām ir bez precedenta. Arī konservatīvajiem pirmā vēlēšanu kārta bijusi ļoti veiksmīga. Vispārējā sliekšanās "pa labi" var iespaidot arī attiecības ar kaimiņiem – konservatīvajiem ir strikta nostāja attiecībā uz Krieviju, kā arī atomelektrostacijas būvēšanu Baltkrievijā, un šāda dinamika noteikti iespaidos arī uzņēmēju intereses.
Konservatīvie: "Paldies vectēvam par uzvaru"
Līdz šim konservatīvie par vienu mandātu apsteidz "zaļos". Arī otrajā kārtā viņiem ir par diviem kandidātiem vairāk nekā "zaļajiem" – 42 pret 40. Tieši konservatīvos politoloģe Jurate Novagrockiene uzskata par galveno pārsteigumu šajās vēlēšanās. Viņa saka, ka tāda jauno vēlētāju aktivitāte ir ļoti negaidīta. Par vienu no galvenajiem stimulējošajiem elementiem viņa uzskata "Facebook" un citus sociālos tīklus.
Jaunatne politiku padarījusi par spēli un ar prieku tajā iesaistījusies.
Un, ja nu pēkšņi pēc uzvaras pirmajā kārtā otrā kārta izrādīsies mazāk veiksmīga, pirmām kārtām tas negatīvi iespaidos noskaņojumu jaunajiem vēlētājiem, kuri atbalstīja konservatīvos.
Galvenā konservatīvo apvienības seja ir jauneklīgais (viņam ir drusku pāri 30 gadiem) premjerministra amata kandidāts Gabrieļus Landsberģis, kurš nolika Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, lai piedalītos parlamenta vēlēšanās. Viņa "Facebook" lapā ir daudz fotogrāfiju ar sievu un bērniem. Viņam ir 41 tūkstotis sekotāju un pilns draugu saraksts. Sadaļā "par mani" minētas viņa iepriekšējās darba vietas (viņš kādreiz strādājis Ārlietu ministrijā),
taču Landsberģa galvenais trumpis tāpat paliek viņa slavenais vectēvs Vītauts Landsberģis, pirmais Lietuvas vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas.
Ar vectēvu Rus.lsm.lv tikās otrās kārtas priekšvakarā. Lai gan Vītauts Landsberģis lepojas ar mazdēla sasniegumiem, viņš nosoda izvēli iesaistīties politikā:
"Es viņu brīdināju par politiku, bet viņš jau manī neklausīsies. Kamēr pats nedabūs pa galvu, nesapratīs."
Vectēvu nav aizmirsis arī viņa mazdēls. Tajā pašā "Facebook" lapā daži no pēdējiem ierakstiem ir "selfiji" ar vectēvu un meitām (Gabrielam ir četri bērni), kā arī avīzes fotogrāfija, kurā pirmajā lapā ir mazdēls ar savu vectēvu.
Uzņēmums
Austejas Landsberģienes privātās izglītības iestāde darbojas ar zīmolu „Six Senses International Pre-School”. Uzņēmuma vietnē Rus.lsm.lv neizdevās atrast, kura juridiska persona Latvijā darbojas ar šo nosaukumu. Uzņēmumu reģistra meklēšanā ar vietnē atrodamo Rīgas adresi reģistrēta kompānija „Eureka International”, kuras pamatkapitāls ir 2800 eiro apmērā un kura pilnībā pieder Lietuvas pilsonei Austejai Landsberģienei.
2014. gada vasarā firma uzsāka darbību „pirmsskolas izglītības, sākumizglītības un citas neklasificētas izglītības” nozarē. Pirmajā pilnajā darbības gadā (2015.) tās apgrozījums bija 90 937 eiro un zaudējumi – 45 902 eiro. Valsts budžetā kompānija ieskaitīja 22 850 eiro, turklāt neskaitoties PVN maksātāja, un praktiski visa šī summa sastāv no personāla nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (8 350 eiro) un obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumiem (14 480 eiro).
Rus.lsm.lv aprēķini, izmantojot Vid.lv nodokļu slodzes kalkulatoru, rāda, ka kopumā izdevumi uz darbiniekiem (algas un nodokļi no tām) bija vairāk nekā puse apgrozījuma – nedaudz pāri 50 tūkstošiem eiro. Saskaņā ar Crediweb.lv datiem, kompānija 2015. gadā nodarbināja 5 cilvēkus, kas saskaņā ar Rus.lsm.lv aprēķiniem katram darbiniekam nozīmēja vidējo algu apmēram 500 eiro „uz rokas”. Savā darbības laikā Latvijā uzņēmumam nav bijuši nodokļu parādi, izņemot vienu mēnesi – šī gada februāri. Toreizējais parāds (apmaksāts martā) saskaņā ar VID datubāzē atrodamo informāciju bija 809,29 eiro.
Landsberģa sievai Austejai pieder savs uzņēmums – viņa pārvalda bērnu mājskološanas iestāžu tīklu, kas ir izplatījies arī līdz Latvijai. Bērnudārzs atrodas Mežaparkā, un apmācība notiek angļu valodā. Piecas pilnas darba dienas vecākiem izmaksā 600 eiro.
Taču radinieki dod tikai labu startu, un sākumā eksperti šaubījās par Gabrieļus Landsberģa gatavību iziet politiskajā arēnā. Kopumā, neskatoties uz viņa relatīvo (vismaz pēc politikas mērauklas) jaunību, jaunākais Landsberģis visnotaļ pārliecinoši tika galā debatēs ar citu politisku spēku līderiem.
"Zaļie un zemnieki": "Laipno pakalpojumu birojs"
Līdz pirmajai vēlēšanu kārtai "zaļie" praktiski neparādījās medijos. Žurnālistu interese par viņiem bija niecīga, atzīst gan paši žurnālisti, gan eksperti. Tomēr, ja tie nebija mediji, kurš cits resurss viņus pietuvināja līdera pozīcijai?
"Zaļajiem un zemniekiem" ir divas galvenās sejas – bijušais iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis un miljonārs Ramūns Karbauskis. Skverneli vēl tad, kad viņš bija iekšlietu ministrs (2016. gada janvārī) Lietuvas iedzīvotāji aptaujās atzina par populārāko politiķi, kas apsteidza gan premjerministru, gan prezidentu. Toreiz viņu deleģēja amatā partija "Kārtība un taisnīgums". Taču šajās vēlēšanās viņš startē ar "zaļajiem un zemniekiem", precīzāk – ar savienības līderi uzņēmēju Karbauski.
Lietuvā strādājošie žurnālisti apgalvo, ka
galvenos lēmumus pieņem tieši Karbauskis.
Tieši viņš arī izveidoja šo savienību vai drīzāk - atdzīvināja "zemnieku un zaļo" pārpalikumus. Saskaņā ar Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas atzinumu par Karbauski vēlēšanu kampaņas laikā ir bijis visvairāk sūdzību. Viņš nodarbojās ar dāsnu sponsorēšanu, tiesa, sponsorēja viņš nevis maizi, bet gan skatāmo, kas ir likumīgi. Pie sponsorētā minamas izrādes (starp citu, Karbauska brālis ir Maskavas Majakovska teātra vadītājs) un populārs seriāls. Runā, ka viens no seriāla varoņiem ir tieša Karbauska jaunības gadu kopija.
Uzņēmums
"Latagrokoncerns" ir uzņēmums ar Latvijas mērogiem visnotaļ pamatīgu kapitālu – 4,6 miljoniem eiro. Tas tirgo mēslojumu un sēklas, kā arī iepērk graudus un rapsi. Pirms pāris gadiem Latagrokoncerns bija piektais simts lielāko eksportētāju sarakstā. Tomēr pa pēdējiem gadiem firmas rādītāji ir būtiski mainījušies, kā Crediweb.lv vietnē pārliecinājies Rus.lsm.lv: 2012. gadā kompānijas apgrozījums bija 99,2 miljoni eiro, 2013. – 75,1 miljons, bet 2014. gadā vien 14,2 miljoni eiro. Par 2015. gadu datu vēl nav, jo uzņēmuma fiskālais gads beidzas vasaras vidū.
Karbauskis darbojas arī Latvijā – "Agrokoncernas" grupā ietilpst arī uzņēmums "Latagrokoncerns", kas bāzējas Dobelē.
Sociāldemokrāti: Tikt galā ar izgāšanos
Kas kļuva par iemeslu tam, ka valdošā sociāldemokrātu partija izgāzusies (lai gan pēc pirmās kārtas tā ir trešajā vietā)? Virkne skandālu – t.sk. "zelta karošu" skandāls, kurš sākās, kad Aizsardzības ministrija iepirka virtuves preces astoņas reizes dārgāk par parasto cenu, kā arī nesen pieņemtie likumi, ieskaitot "darba kodeksu". Saistībā ar pēdējo prezidente Daļa Grībauskaite apvainojusi it kā kreisi tendētā Aļģirda Butkeviča valdību darbadevēju interešu aizstāvībā. Premjera partija saskaņā ar sabiedriskā viedokļa aptaujām bija stabils līderis, taču tieši tas "atslābina" vidusmēra vēlētāju, kas pirmajā kārtā – lietainajā 10. oktobra svētdienā – varēja nospriest, ka "mūsējie tāpat uzvarēs".
Tomēr sociāldemokrātiem vēl joprojām ir izredzes gan uzlabot savu pozīciju, gan tikt koalīcijā.
Vienmandāta apgabalos otrajā kārtā no viņu saraksta startēs 15 deputātu. Turklāt politologi norāda, ka "zaļie" uzvaras gadījumā var saskarties ar problēmu – partijai ne visai labi iet ar ministru kandidātu sarakstu. Tā sauktais rezervistu soliņš viņus vājinās arī potenciālajā sadarbībā ar konservatīvajiem, kuri viegli varēs izmantot savu politisko ietekmi un pieredzi.
Pašreizējais premjerministrs Aļģirds Butkevičs arī balotējas vienmandāta apgabalā. Pirmā kārta viņam nav nesusi noteiktu uzvaru – lai gan iepriekš viņš vienmēr savā apgabalā uzvarējis jau pirmajā kārtā, šoreiz viņš ieguva tikai 36% balsu. Viņš pat ir paņēmis nelielu bezalgas atvaļinājumu, lai vēlreiz apstaigātu mājas.
Bet no aprēķiniem nedrīkst izslēgt arī partijas, kas neietilpst līderu trijniekā. Tā, piemēram, liberāļu savienībai vēl ir teorētiskas iespējas iegūt 12 vietas. Iespējas ir arī Darba partijai, kas daudzmandātu apgabalā nepārvarēja barjeru – svētdien tai startē pieci kandidāti. Partijai "Kārtība un taisnīgums", kura jau izcēlusies iespējamas balsu pirkšanas skandālā, otrajā kārtā ir četri kandidāti. Vēl pa diviem kandidātiem ir Poļu apvienībai un "Lietuvas brīvības apvienībai". Dažām partijām palicis pa vienam kandidātam, un ir arī neatkarīgi kandidāti.
Apstiprināt galējos vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija plāno 30. oktobrī. Pašreizējā parlamenta pilnvaras beidzas divas nedēļas vēlāk.
