Lai bērniem no trūcīgām, maznodrošinātām un arī daudzbērnu ģimenēm palīdzētu sagatavoties skolai, pašvaldības izsniedz naudas pabalstus. Pašlaik tā ir katras vietvaras deputātu brīva izvēle, cik lielā mērā un kā skolēnus atbalstīt. Latvijas Radio apzināja 22 lielākās pašvaldības, noskaidrojot, ka pabalstus izsniedz kā brīvpusdienas, bezmaksas sabiedrisko transportu un naudas izmaksu skolas piederumiem vai apģērbam. Dažviet bērniem piedāvā arī bezmaksas mācību ekskursijas un nometnes.
- Jelgavā ģimenes labprāt izmanto pašvaldības palīdzību
- Atbalsta trūcīgās, dažviet – arī daudzbērnu ģimenes
- Dažviet pietek ar goda vārdu, citur pat speciāli taloni
- Apmaksā arī pusdienas, transportu un pulciņus
- Lielāku rosību ar pieteikumiem gaida rudenī
- Lielās atšķirības – problēma vai vietvaru politika?
- Infografiks: Skolas pabalstu atšķirības pašvaldībās
Jelgavā ģimenes labprāt izmanto pašvaldības palīdzību
Jelgavas pilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbiniece Elga Skaidiņa daudzbērnu tēvam Viesturam rāda veidlapu, kas jāaizpilda, lai Viestura bērni varētu skolā pusdienot bez maksas, kā arī izmantot bezmaksas sabiedrisko transportu. Pārvalde savas durvis daudzbērnu un trūcīgām ģimenēm ver vaļā astoņos no rīta, un jau 15 minūtes pēc astoņiem šeit izveidojusies rinda.
Elga Skaidiņa iznes veidlapas un ļauj pildīt tās, vēl rindā gaidot. To aizpilda arī trīs bērnu tēvs Viesturs: "Braukšanu mums nevajag, puikas ar riteni brauc uz skolu un mazo aizvedam. Ēdināšanu izmantojam, citus gadus arī izmantojām Mūzikas skolu."
"Man katru gadu ir jāuzraksta iesniegums, un tad visu gadu bērniem ir brīvpusdienas un arī autobuss par velti. Viņiem ir jāizņem bankā tās skolēnu apliecības. Un tad, kad skolā viņš ēd, viņš pieliek to kartiņu un viņam no sociālā budžeta tiek apmaksātas tās pusdienas. Autobusā tāpat, viņš pieliek to kartiņu un tiek atmaksāts. Ja viņš brauc, tad samaksā, nu, ja nebrauc, tad nē," stāsta daudzbērnu mamma Inga, kas arī pilda iesnieguma ailītes.
Jelgavā bezmaksas pusdienas un sabiedriskais transports, kā arī 57 eiro pienākas skolēniem no trūcīgām ģimenēm. Par šo summu vecāki var iegādāties skolai nepieciešamās kancelejas preces vai apģērbu. Pēc naudas ieradusies arī vecmāmiņa Jelizaveta: "Man palīdzēja ar naudu, arī bezmaksas ēdināšanu un autobusu. Par iedoto naudu es viņai nopērku visu skolai vajadzīgo – rūtiņu burtnīcas, pildspalvas. Tagad viņa mācīsies 8.klasē un ļoti daudz jāiegādājas. Apģērbam gan ar šo summu nepietiek, to jāpērk par savu naudu. Bet ko padarīsi? Paldies jāsaka par to pašu."
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas sociālā darbiniece Edīte Zvilna stāsta, ka brīvpusdienas skolā un bezmaksas braucieni sabiedriskajā transportā pienākas bērniem no trūcīgām ģimenēm, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 128,06 eiro. Neatkarīgi no ģimenes ienākumiem, tādus pašus pabalstus, vecākiem aizpildot anketu, var saņemt arī skolēni no daudzbērnu ģimenēm. "Apmēram tādā pašā līmenī turamies. Uz šo brīdi pabalsts ēdināšanai daudzbērnu ģimenēm ir piešķirts 211 skolēniem, bet trūcīgām ģimenēm – 310 skolēniem. Tas nozīmē, ka trūcīgas ir vairāk ģimenes," stāsta Zvilna.
Vienlaikus sociālā darbiniece atzīst, ka arī daudzbērnu ģimenes labprāt izmanto pašvaldības atbalstu un vecāki daudz aktīvāk piesakās augusta pēdējā vai septembra pirmajā nedēļā: "Pagājušajā gadā pat bija tā, ka atnesa no klases veselu kaudzīti iesniegumu."
Atbalsta trūcīgās, dažviet – arī daudzbērnu ģimenes
Latvijas Radio apzvanīja 22 pašvaldības, kurās pēc Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem ir vismaz četri tūkstoši bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Informācija netika saņemta vien no Rēzeknes pilsētas pašvaldības, kurā visi, kas varētu sniegt šādu informāciju, bija devušies atvaļinājumā.
Latvijas Radio secināja, ka dažādās pašvaldībās krasi atšķiras kritēriji tam, kādas ģimenes uz atbalstu var pretendēt.
Visas pašvaldības īpaši atbalsta bērnus no trūcīgām ģimenēm, vairums arī maznodrošinātus skolēnus, bet sešas pašvaldības, tostarp Rīga, Liepāja, Jelgava un citas pabalstus izsniedz arī daudzbērnu ģimenēm, neatkarīgi no bērnu vecāku turības. "Vieni ir tā saucamajām trūcīgajām ģimenēm, tas ir tiem, kam mēs, protams, pārbaudām ir atbilstība statusam vai neatbilst. Un otra ir pašvaldības iniciatīva, kas ir atbalsts daudzbērnu ģimenēm. Atšķiras tikai ar to, ka trūcīgo ģimeni izvērtē, bet, ja tā ir daudzbērnu ģimene, tad vienkārši pietiek ar to, ka viņa ir daudzbērnu ģimene, mēs to redzam datu bāzē," skaidro Jēkabpils sociālā dienesta vadītājs Juris Tužikovs.
Gandrīz visas pašvaldības, izņemot Rēzeknes novadu, trūcīgiem un dažas arī maznodrošinātiem bērniem izsniedz materiālu pabalstu individuālo mācību līdzekļu vai skolas apģērba iegādei. Summas variē no 20 eiro Liepājā līdz pat 72 eiro Jūrmalā un Salaspilī. Salīdzinoši lielākas summas arī Madonas novadā, tur trūcīgie saņem 71 eiro, bet 60 eiro – Saldus novadā.
Dažviet pietek ar goda vārdu, citur pat speciāli taloni
Pašvaldību darbinieki stāsta, ka pabalstus ik gadu saņem vienas un tās pašas ģimenes, daļa no tām ir tā saucamās sociālā riska ģimenes. Lai pārliecinātos, ka nauda tiešām iztērēta skolēna vajadzībām, atsevišķas pašvaldības izveidojušas veselu atskaites sistēmu vai citus mehānismus.
Tikmēr citur, tajā skaitā Jelgavā, paļaujas uz vecāka godavārdu. "Nu, ja tās ir [sociālā] riska ģimenes, tad tur tiek noslēgta vienošanās un tad arī izvērtē, vai tiešām ir paredzētam mērķim izlietoti līdzekļi. Laikam čekus neuzrāda," stāsta Jelgavas sociālā darbiniece Edīte Zvilna.
Stingrāki nosacījumi ir citās pašvaldībās. Piemēram, Jēkabpilī vecākiem izsniedz speciālus talonus, kas ir 36 eiro vērtībā un par tiem var iegādāties vien kancelejas preces. Šogad pirmo reizi šāda prakse arī Ventspilī.
"Pirmo reizi bērni no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm pabalstu saņems iepirkumu kartes veidā. Šī jaunā prakse – izsniegt pabalstu iepirkumu kartes veidā – ir ieviesta tādēļ, lai mēs, Sociālais dienests, gūtu pārliecību, ka pašvaldības sniegtā palīdzība patiešām aiziet paredzētajam mērķim. Diemžēl Sociālajam dienestam ne vienu reizi vien iepriekš ir nācies saskarties ar gadījumiem, kad ģimene pabalstu saņem, bet mācību līdzekļi netiek iegādāti," skaidro sociālā dienesta vadītāja vietniece Dace Roģe.
Apmaksā arī pusdienas, transportu un pulciņus
Valsts no šī gada brīvpusdienas apmaksās pilnīgi visiem pirmo līdz ceturto klašu skolēniem. Ir pašvaldības, kas ēdināšanu sedz visiem līdz devītajai un pat divpadsmitajai klasei, bet daļa pusdienas pērk vien trūcīgajiem.
Īpaši novadu pašvaldībām raksturīgs, ka trūcīgu ģimeņu bērniem no attālākiem pagastiem apmaksā sabiedrisko transportu līdz skolai un arī interešu izglītības iestādēm. Bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā visiem skolēniem iespējama Rīgā. Savukārt atsevišķās pilsētās, piemēram, Valmierā, Ventspilī, Jēkabpilī un citur pašvaldība izdevumus par biļetes cenu skolēniem no trūcīgām ģimenēm sedz vismaz daļēji.
Ir arī pašvaldības, kur dome apmaksā arī maksas interešu izglītības nodarbības, mācību ekskursijas un pat nometnes.
Lielāku rosību ar pieteikumiem gaida rudenī
Pieprasījums pēc pabalstiem gan atšķiras. Kamēr Jelgavā rindā cits aiz cita gaida vecāki, citos sociālajos dienestos teju vai tukšums.
"Pagaidām jau pamazām rosība ir sākusies. Bet, nu, no pieredzes varam teikt, ka lielākais iesniegumu daudzums tiks saņemts pēdējā augusta nedēļā un pat pirmajās septembra nedēļās," stāsta Ventspils Sociālā dienesta vadītāja vietniece Dace Roģe. Ventspilī pagaidām naudas izmaksas un ēdināšanas, transporta pabalstam pieteikti daži desmiti skolēnu no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.
Neliela interese vērojama arī Pierīgas pašvaldībās un Talsu novadā, kur pagaidām pabalstiem pieteikušās vien septiņas ģimenes. Aktīvāki vecāki ir lielākajās pilsētās, kur arī vairāk skolēnu – Daugavpilī jau vairāk nekā 900 pieteikumu, Rīgā vairāk nekā 600, bet Jelgavā kopumā vairāk nekā 500.
Tukuma un citās pašvaldībās, kurās vecāku interese nav liela, nelielo pieteikumu skaitu skaidro ar to, ka kopumā samazinās trūcīgo iedzīvotāju un bezdarbnieku skaits. "Ja mēs skatāmies šo līkni, tad samazinās trūcīgo un maznodrošināto skaits. Tas nozīmē, ka cilvēki vairāk izmanto tās iespējas, ko paredz ģimenes atbalsta programma un nav jānāk uz sociālo dienestu un jāuzrāda ienākumi, nav jāvērtē. Līdz ar to viņi tā kā saņem to, kā mēs sakām, netestēto palīdzību. Savukārt testēto palīdzību saņem tie cilvēki, kuri ir trūcīgi un maznodrošināti, bet viņu skaits samazinās," situāciju Tukuma novadā vērtē Sociālā dienesta direktore Ina Balgalve.
Arī Jūrmalā šī pusgada laikā par 22 trūcīgām personām mazāk.
Lielās atšķirības – problēma vai vietvaru politika?
"Ja runa iet par pabalstiem, kas iet izglītībā, atšķirības, protams, ir milzīgas. Par to, vai to mēs saskatām kā problēmu – tā, protams, ir problēma," Radio apkopotos datus komentē Vecāku foruma biedrs Jānis Ezers, "šeit mēs runājam par prioritātēm. Es kā vecāks redzu, ka izglītība noteikti ir prioritāte, jo tas ir veids, kā mēs būvējam rītdienu. Un tas, cik daudz mēs būsim šodien caur saviem bērniem ieguldījuši izglītībā, to rezultātu mēs redzēsim pēc dažiem gadiem."
"Protams, tā ir katras pašvaldības atsevišķa politika, [kā] veidot šo pabalstu sistēmu," tā atšķirības materiālajās izmaksās vērtē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. Viņa arī atzīst, ka tagad liels atspaids pašvaldībām ir mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādāšanās par valsts naudu, protams, varētu vēlēties lielāku atbalstu. "Ir zināms, ka valsts maksā šo pedagogu atalgojumu, bet pārējie skolu uzturēšanas izdevumi, tajā skaitā vēl papildu atbalsts mācību līdzekļu iegādei, tomēr arī ir no pašvaldību budžeta," saka Rudzīte.
Vecāki uzskata, ka valstij būtu jānosaka minimālā summa, ar kādu jāatbalsta bērns no trūcīgas ģimenes jebkurā pašvaldībā, pauž Jānis Ezers no Vecāku foruma.
"Tur ir jāvērtē skolotājiem, pedagogiem, kas ir tas minimālais grozs, ar kuru var dabūt maksimālo atdevi. Te droši vien, ka ir runa ne tikai par papīra veida mācību materiāliem, bet arī par visa veida digitālajiem - es domāju par interaktīvajiem mācību materiāliem, lai šis mācību process būtu interesants, saistošs, radošs un bērna personību attīstošs. Tas ir, manuprāt, galvenais," norāda Ezers.
Pašvaldībās, kurās pabalstu klāsts un apjoms nav no lielākajiem, palīdzību ģimenēm nereti meklē arī, uzrunājot vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus. Šādas akcijas notiek gandrīz visās lielākajās pilsētās un novados. Sestdien labdarības akcija notiks Talsos, bet nākamajā trešdienā – Jelgavā.
Infografiks: Skolas pabalstu atšķirības pašvaldībās
