Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā domas par e-veselības risinājumiem virmoja jau pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr igauņi veselības sistēmas centrālo daļu iedarbināja jau 2008.gadā decembrī. Lai arī igauņi ir saskārušies ar problēmām e-veselībā un dažādi izaicinājumi vēl priekšā, viņi sistēmai uzticas un reti liedz pieeju saviem datiem.
- Lielās papīru kaudzes centrā "Medicum" ir aizvēsture, visi dati ievadīti e-veselībā
- Sākumā e-veselība Igaunijā saņēma daudz kritikas
- Pacienti var uzlikt pilnu liegumu saviem datiem, tomēr šo iespēju izmanto ļoti reti
- Igauņi sistēmā var uzzināt, kas skatījies viņu datus – konkrētas personas vārdu un uzvārdu
- Gados veci cilvēki e-veselību lieto maz, ārstu darbs ir mainījies
Medicīnas kartiņas Igaunijā ir aizvēsture
Uz ielu stūra ir statuja - četri augsti balti cilindri ar kaijām to virsotnē, un tepat arī ieeja medicīnas centrā "Medicum" Punanes ielā Tallinā. Balta ārēji nepretencioza piecstāvu māja, aiz kuras stiepjas bloka māju mirkrorajons. "Medicum" ir privāts centrs, kurā lielo vairākumu pakalpojumu apmaksā valsts sociālā apdrošināšana. Dienas vidū garderobē te Latvijas Radio mana vairākas māmiņas ar bērniem un vecākus ļaudis. Taču gaiteņos pie ārstu kabinetiem maz cilvēku. Un šeit reģistratūrā neslejas skapji, piebāzti ar papīra medicīnas vēsturēm.
"Mums nav vairs papīra medicīnas karšu. Es pat vairs neatceros, kādas tās izskatījās.
Laikam pusaudžu vecumā tāda man vēl bija. Pareizi, es atceros, ka tā bija tāda vēl no padomju laikiem karte, kur visas lapas tika pastāvīgi iešūtas, diez ko ērti tas nebija. Taču tagad viss tiek ierakstīts datorā," stāsta Kristīna.
Šajā Tallinas poliklīnikā viss elektronizēts ir jau dažus gadus pirms e-veselības – pirms 12 gadiem. Visas medicīniskās vēstures ievadītas sistēmā, un tagad tās ieslēgtas kādā telpā.
"Šodien atnācu nodot asinis un atkal atnācu bez kādiem papīriem, tikai pateicu savu personas kodu un nodevu analīzes, uz kurām ārsts mani nosūtīja vakar," skaidro Kristīna.
Kristīnas mazajām meitām, kurām ir pieci un septiņi gadi, papīra medicīnas karšu vispār nekad nav bijis. Viņas šodien mammai ir līdzi. "Es viņas paņēmu līdzi tāpēc, ka viņas abas katru reizi raud, kad viņām ņem asins analīzes. Vēlējos, lai viņas redz, ka man arī reizēm asinis ir jānodod," norāda Kristīna.
Kristīna neizmanto visus e-veselības piedāvātos pakalpojumus, piemēram, viņa reti e-veselības sistēmā skatās savu izmeklējumu rezultātus: "Rīt analīžu rezultāti būs pie ārsta. Protams, es varu sistēmā paskatīties datus, bet es tur neeju iekšā, jo man šie rezultāti neko daudz neizsaka, man vieglāk ir pajautāt ārstam, vai viss ir kārtībā vai arī nav."
Tukšie koridori šajā veselības centrā te ir jau daudzus gadus, un igauņi to neuzskata par kaut ko īpašu, saka Kristīna.
Elektroniskā sistēma sakārtojusi rindas un nav iespēju kādam iespraukties rindā pa vidu.
"Atnāc, un numuriņš ir uz konkrētu laiku. Visbiežāk koridori ir tukši, jo iepriekšējais pacients jau ir aizgājis. Visi nāk uz savu laiku. Laikam tikai pie ķirurgiem gandrīz vienmēr ir rindas un arī pie bērnu ārstiem. Jo grūti paredzēt, cik laika vajadzēs vienam pacientam, un ar bērniem ir ilgāk," turpina poliklīnikas apmeklētāja.
Kristīna pieradusi, ka visus datus ārsti iesūta e-veselības sistēmā, lai pēc tam, kad slimniekam būs nepieciešams, citi ārsti arī citās slimnīcās un poliklīnikās vienotā sistēmā redzētu diagnozes, analīžu rezultātus, izrakstītās zāles.
Medicīnas centrā Latvijas Radio arī satiek 28 gadus veco Otti no Tartu, viņš e-veselības sistēmu izmanto daudz.
"Piemēram, man bija problēma - sausa galvas āda, un ārsts man izrakstīja recepti ilgākam laikam.
Bija jāpērk zāles katru otru mēnesi. Un tas bija ļoti labi, ka ir šāda sistēma, jo citādi, iespējams, es jau būtu pazaudējis recepti vai vairs neatminētos, cik vēl ilgi jālieto zāles. Tagad varēju ieskatīties un uzzināt," stāsta Otti.
Arī Kristīnai ir ko teikt par elektroniskajām receptēm: "Kopumā elektroniskā sistēma ir ērtāka, jo kaut vai tās pašas receptes pēc zvana var saņemt elektroniski – es varu piezvanīt savai ģimenes ārstei, viņa elektroniski izrakstīs recepti, iesūta sistēmā, tas kopumā aizņem dažas minūtes. Man nekur nav jāiet, tikai pēc darba ieeju aptiekā nopirkt zāles".
Arī igauņiem sākums nedrošs
Tomēr arī Igaunijā e-veselības sistēmas ieviešana nebūt nenoritēja ātri un viegli. Līdzīgi kā Latvijā domas par e-veselības risinājumiem Igaunijā virmoja
E-veselības sistēmas izveides izmaksas Igaunijā*
- Elektroniskā veselības karte – 1,6 miljoni eiro
- Digitālā reģistrācija – 0,2 miljoni eiro
- Digitālie attēli – 0,2 miljoni eiro
- Elektroniskās receptes – 0,24 miljoni eiro
- Aktivitāšu uzraudzības modulis - 0,4 miljoni eiro
- Statistikas modulis – 0,4 miljoni eiro
- Autentificēšanas un apstiprināšanas modulis – 0,2 miljoni eiro
- E-laboratorija – 0,2 miljoni eiro
Kopā: 3,44 miljoni eiro
Avots: Igaunijas E-veselības fonds
* izmaksās nav iekļautas elektroniskās darbnespējas lapas, jo Igaunijā tās īsteno citā projektā
"Protams, tas nebija kā lielais sprādziens, ka visi sāk uzreiz sūtīt datus un izmantot šo sistēmu. Iesākums bija lēns. Taču tagad tā ir patiešām ērti lietojama sistēma, mēs redzam ik mēnesi ienākam sistēmā simtiem tūkstošu dokumentu," stāsta Artūrs Noveks, E-veselības fonda īstenošanas menedžeris un arhitekts,
"Pagāja laiks, kamēr cilvēki sāka uzticēties sistēmai. Bija daudz diskusiju, arī kritikas. Arī ģimenes ārsti nesāka lietot sistēmu no pirmās dienas. Mēs nācām pretī un padarījām sistēmu ērtāku."
Elektroniskās receptes Igaunijā tika ieviestas pilnībā 2010.gadā.
"Vienu gadu mēs tikai testējām sistēmu. Kad gājām dzīvajā, pirmo pusgadu bija problēmas ar sistēmas uzticamību un sniegumu, pārsvarā jau ar sniegumu. Jo īpaši sākumā, kad vecāki ļaudis saņēma savas pensijas, viņi sāka pirkt zāles un sistēma nobruka," atceras Noveks.
Igaunijas e-veselības sistēmā ir elektroniskās receptes, elektroniskās darbnespējas lapas, pacientu digitālās kartes, kur kopā saplūst dažādās slimnīcās un ambulatoros centros uzstādītas diagnozes, dati par pacienta alerģijām, laboratorijas analīžu rezultāti, izmeklējumu attēli un apraksti.
Drošība šajā sistēmā bija pirmais, par ko domāja e-veselības veidotāji.
Noveks uzskata, ka igauņu uzticību sistēmai ir izdevies iekarot, un to atzīst arī Igaunijas Pacientu apvienības pārstāve Kadrija Tamepu: "Manuprāt, igauņi ļoti uzticas sistēmai. Mums jau ir gandrīz septiņu gadu pieredze ar e-receptēm. Pagājušajā gadā atklājās, ka iedzīvotāju vidū tieši e-receptes ir populārākais e-pakalpojums. Tas ir ļoti ērts pakalpojums un arī veidoja uzticību e-veselības sistēmai."
Pacienti pieeju datiem neliedz
Tāpat arī igauņi var kontrolēt piekļuvi saviem datiem. Viņu datus tehniski var apskatīt ikviens ārsts vai māsa, taču to drīkst tikai pacienta ārstēšanā iesaistītie.
Ja pacients nevēlas, lai viņa medicīnas datus skatās, viņš var uzlikt pilnu liegumu saviem datiem.
Latvijā pat pilnais liegums datiem nozīmē to, ka varēs redzēt e-receptes un darbnespējas lapas. Taču Igaunijā neko nevar redzēt. Tāpat arī Igaunijā pacients var noslēgt pieeju atsevišķiem medicīnas dokumentiem.
"Ir lietas, ko tu nevēlies visiem rādīt. Īpaši nozīmīgi tas ir lauku reģionos. Nevis lielās pilsētās, bet mazās vietās, kur visi viens otru pazīst," saka Tamepu.
Tomēr ļoti maz pacientu izmanto iespēju liegt piekļuvi saviem datiem, saka Noveks no Igaunijas E-veselības fonda: "Es pieļauju, ka apmēram tūkstotis no miljona iedzīvotāju ir aizvēruši pieeju kādiem saviem datiem sistēmā, taču nevis visu, bet varbūt pat pieeju tikai vienam dokumentam."
Arī pacientu pārstāve Tamepu piekrīt, ka vairākums ļauj ārstējošajiem ārstiem piekļuvi saviem datiem: "Es personiski nezinu nevienu, kurš liedzis pieeju saviem datiem, ja mums nav uzticības ārstiem, mēs nevaram saņemt labus pakalpojumus."
Arī centra "Medicum" apmeklētāja atzīst, ka līdz šim nav bijušas tādas situācijas, ka dati būtu apdraudēti: "Ja būtu iespējama kāda datu noplūde, tad atbildība ir ārstam, jo visam ir jābūt konfidenciāli, tālāk par ārsta kabinetu tam nekur nav jāiziet."
Medicīnas centra "Medicum" pētniecības un attīstības departamenta vadītāja Marilīsa Randvēra nav dzirdējusi, ka pacienti liegtu pieeju datiem. Viņa uzsver –
ļoti svarīgi, ka ārstiem ir pilna sava pacienta medicīnas vēsture, proti, viņi var lemt par ārstēšanu, balstoties uz visiem iepriekš sistēmā iesūtītajiem datiem, ne tikai uz pacienta teikto:
"Un pacientam nav arī laika visu izstāstīt. Bet ārsts sistēmā visu redz un var pajautāt: " Ā, nesen esat bijis neatliekamajā palīdzībā. Kas tieši bija noticis?" Vai tamlīdzīgi. Varbūt pacientam nelikās svarīgi to pastāstīt, taču ārstēšanā šādas ziņas ir būtiskas. Sistēmā arī redzamas pacienta alerģijas, piemēram, no antibiotikām. Varbūt pacients to pats vairs neatceras, taču ārsts šādas ziņas sistēmā ierauga sarkanā krāsā."
Viens no lielākajiem ieguvumiem – ja ārsts izraksta elektronisko recepti zālēm, un, izrādās, pacients jau lieto zāles, kurām, kopā lietojot, ir blakusparādības, uzreiz sistēmā parādās brīdinājums.
"To visu var redzēt, tāpat arī, vai blaknes ir bīstamas vai vieglas, un tad ārsts spriež, vai vispār var uzņemties risku un izrakstīt, vai to nevar darīt," stāsta Randvēra.
Pacienti var redzēt, kurš skatījis viņu datus
Interesanti, ka Igaunijā arī pašam ārstam īpaši sensitīvu diagnožu gadījumā, piemēram, ja atklāts vēzis, ir iespēja uz laiku liegt pacientam piekļuvi sistēmā viņa diagnozei – līdz vizītei pie ārsta, kur visu izskaidro.
"Vispirms ir jābūt sarunai ar pacientu. Lai nav tā, ka pacients ierauga datus un krīt depresijā: "Vau, kas te ir!," stāsta Noveks no E-veselības fonda.
Igauņi sistēmā var uzzināt, kas skatījies viņu datus – konkrētas personas vārdu un uzvārdu. Atkāpei - Latvijā paredzēts, ka varēs ieraudzīt vai nu vārdu un uzvārdu, vai tikai iestādes nosaukumu. Tamepu no Igaunijas Pacientu organizāciju apvienības reiz esot ielūkojusies šajā sadaļā, kas skatījies viņas datus: "Jā, es esmu gan, ziņkārības dēļ. Un es uzzināju, ka skatījušies bija tikai ārsti, kuriem arī bija jāskatās mani dati."
Randvēra no medicīnas centra "Medicum" saka, ka ārsti labi apzinās, ko dara un ar ko riskē: "Paliks pēdas. Ja skatīsies pacienta datus, kurus nedrīkstēja, tas būs sistēmā redzams. To nevar izdarīt, paliekot nepamanītam. Tāpēc neviens neuzdrošinās paskatīties!"
E-veselības fonda pārstāvis teic, ka
Igaunijā ir ļoti maz gadījumu, kad ārsti pieķerti ne savu pacientu datu skatīšanā:
"Pieļauju, varbūt viens vai divi gadījumi. Katrā ziņā to noteikti nav daudz, un tā nav problēma. Ārsti labi apzinās, ko dara. Zinu gadījumu, kad ārsts slimnīcas sistēmā bija paskatījies ne sava pacienta datus un zaudēja darbu. Pacients bija Igaunijā ļoti svarīgs cilvēks. Tā kā sabiedrība zināja, ka viņš atrodas slimnīcā, par drošību atbildīgie iedomājās, ka kaut kas tāds var notikt. Es domāju, ka tāpēc to arī uzreiz pārbaudīja".
Vēl par datu drošību diskusijas raisījis tas, ka Latvijā ārstam elektroniskajā receptē būs jāieraksta diagnoze un to aptiekā redzēs farmaceits un farmaceita asistents.
Igaunijā aptiekāri receptē neredz pacienta diagnozi, jo sistēmas veidotāji uzskata, ka šie dati ir pārāk sensitīvi.
Tomēr Igaunijas Pacientu apvienības pārstāve Kadrija Tamepu norāda uz blakusparādībām: "No vienas puses – žēl. Jo dažos gadījumos, kad ārsts ko sajauc receptē, farmaceits to nevar tik viegli saprast. Agrāk farmaceiti varēja redzēt diagnozes receptē. Manuprāt, tas bija pareizais ceļš. Jo farmaceits var tad pacientam ko vairāk ieteikt – dažkārt tās pašas zāles var izmantot dažādās diagnozēs, dažādos apjomos. Tas varētu novērst kādas sliktas kļūdas".
Priekšā vēl daudzi izaicinājumi un problēmas
Tāpat arī Igaunijas e-veselības sistēmā ir vēl daži citi izaicinājumi, drīzāk problēmas, ar kurām saskaras sistēmas veidotāji. Piemēram, tāpat kā Latvijā iecerēts, arī Igaunijā visiem ārstiem ir jāievada dati par pacientu sistēmā, pat ja pacients to nevēlas, tomēr ne visi to dara.
"Tas patiesībā ir pretēji likumā noteiktajam. Taču, pieļauju, ka joprojām dažas privātās ārstu prakses, daļa psihiatru ļoti sargā savus pacientus un datus sistēmā neiesūta. Var teikt, ka te joprojām ir uzticības jautājums. Taču viņiem ir jāiesūta, citādi viņi īstenībā pārkāpj likumu," atzīst Noveks.
Tāpat ir vēl būtiska problēma - jo īpaši daudzi vecāki ļaudis e-veselības sistēmu nelieto, jo viņiem gluži vienkārši nav prasmju lietot internetu.
"Agrāk vēl bija papīri, kurus viņi varēja lasīt. Tagad sliktākajos gadījumos viņiem nav nekādu papīru, piemēram, izmeklējumu rezultāti. Visu informāciju pacienti uzzina ārsta kabinetā. Dažreiz ārsti izprintē informāciju, bet dažkārt diemžēl ne. Tas ir viens no elektroniskās sistēmas trūkumiem. Ārsti ir pieraduši pie tā, ka vairākumam cilvēku ir pieeja internetam un viņi tiek klāt datiem, taču daļa cilvēku sistēmu neizmanto, pat jauni cilvēki,"stāsta Kadri Tamepu no Pacientu organizāciju apvienības.
"Medicum" pārstāve Marilīsa Randvēra arī norāda, ka e-sistēma ievieš izmaiņas ārsta dzīvē, jārēķinās ar to, ka darbs būs citādāks:
"Tā arī ir. Jo ārstiem jāraksta viss ir datorā, un daži pacienti pat saka: ārsts ar mani vairs nerunā, ārsts komunicē ar datoru, un viņi nav ar to apmierināti. Bet kopumā šāda sistēma ir labāka visiem."
Tāpat arī Igaunijā izskan bažas - pat ja vienotā e-veselības sistēmā pacients var liegt pieeju saviem datiem, - kā ir ar ārstniecības iestāžu pašu sistēmām? Tāpat arī aktuāls ir jautājums par vecāku cilvēku piekļuvi sistēmai. Tomēr lielu diskusiju medijos, vai vispār nepieciešama e-veselība vai kādas radikālas izmaiņas, gan Igaunijā vairs nav.
