Lai arī meža biotopu atjaunošanas projekts Gaujas nacionālajā parkā uzsākts jau pirms vairāk nekā gada, vietējiem iedzīvotājiem tas ir pārsteigums. „Es dabu saprotu mazdrusciņ savādāk. Es savā mājā vairāk nekā desmit gadus esmu kopis, stādījis un darījis visu, lai šī daba būtu pēc iespējas zaļāka un augoša, nevis tā, ka dabas vērtība pēkšņi ir kaut kādi apdeguši koki,” saka pieredzējis mežu apsaimniekotājs Raitis Kārkliņš.
Lai nepieļautu dedzināšanu tuvējā mežā, apkārtējie uzsākuši parakstu vākšanu. „Gan jau, ka iebilstu jebkurš, pie kura mājas sāktu kaut ko dedzināt. Jo taču pēdējos gados cilvēki ir mācīti ar tādu domu, ka kūlu dedzināt – tas nav labi. Vēl neesmu saticis nevienu, kurš teiktu, ka tā ir laba [iecere],” norāda Kārkliņš.
Projekta vadošais meža ekoloģijas eksperts skaidro, ka jādedzina tur, kur atrodas apdraudētais biotops, šajā gadījumā – sausi, saulaini priežu meži.
Meža zinātnieki skaidro, ka tik bieži saauguši, turklāt viena vecuma koki nav dabīgi radušies, bet ir cilvēku sastādīti. Un mākslīgi radītā ēnainā vide apdraud daudzu augu un arī dzīvnieku sugu pastāvēšanu. „Ceļas augsnes auglīgums un aizvien vairāk viņam riņķī apaug citi augi, un kļūst pārāk ēnains priekš šī te plakanstaipekņa un viņš izzūd. (..) Vieni no populārākajiem ir deguma krāšņvabole, ko es gribu uzsvērt, ka tas nav meža kaitēklis, tā ir vienkārša savvaļas suga, kura ir tieši evolūcijas laikā pielāgojusies tiem apstākļiem, kas rodas uzreiz pēc degšanas. Viņi prot uztvert ugunsgrēka vietu un ierodas ugunsgrēka vietā, un karstā koksnē vairojas,” skaidro meža ekoloģijas speciālists, projekta eksperts Viesturs Lārmanis.
Vietām mežā tiek izcirsti laukumi, kur iesēties jaunajām priedītēm. Dažāda vecuma koki svarīgi daudzu kukaiņu izdzīvošanai. Speciālists atzīst – daļa teritorijā dzīvojošo dzīvnieku sadegs, bet daudzi ir ugunsgrēkiem pielāgojušies un lielākos zvērus aizbaidīs daudzie uguns uzraugi.
„Speciāli apmācīti cilvēki dedzina mežu šaurās līnijās, nodedzinot vienu šauru 3-4 metru joslu, kontrolējot. Tad nākamo, nogaidot, kamēr iepriekšējā apdziest. Pēc ugunsgrēka tad lien ārā no augsnes visas tās radības, kas nu tad pielāgojušās tiem apstākļiem.
Tātad šeit ir jautājums par to, vai mēs pieļaujam lēnu izmiršanu, baidoties no īslaicīga apdraudējuma tādām radībām, kuras kopumā nav apdraudētas, vai nē,” saka Lārmanis.
Dabas aizsardzības pārvaldē atzīst – darīts pārāk maz, lai iedzīvotāji saprastu, ka šajā gadījumā uguns dabai palīdz. „Akmentiņš mūsu dārziņā, ka mēs varbūt neesam tik intensīvi gājuši pie sabiedrības un skaidrojuši šo. Skandināvi ir pierādījuši, mēs paši esam pārliecinājušies, ka tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā attiecīgo meža biotopu apsaimniekot, un tas ir arī viens no lētākajiem veidiem, gribētos teikt,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Mārtiņš Zīverts.
Kopumā vairāku gadu garumā projektam no Eiropas fondiem piesaistīti 800 tūkstoši eiro, bet tikai pārdesmit tūkstoši esot paredzēti dedzināšanai un izciršanai. Līdz 2015. gada augustam plānots izdedzināt divus hektārus meža, bet nākamo 50 gadu laikā – 250 hektārus.
