Pasaules ekonomikas forumā Davosā jau tradicionāli tiek prezentēts Jēlas un Kolumbijas universitāšu pētnieku izstrādātais ''Environmental Performance'' indekss jeb, kā tas iesaukts Latvijā, „zaļāko valstu tops”. Reitingā valstis vērtē pēc dažādiem ar dabas aizsardzību saistītiem datiem deviņās kategorijās. Pirms četriem gadiem Latvija topā ieguva otro vietu, taču pēc tam noslīdēja uz 40. Šogad esam ierindoti 22. vietā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola atzīst, ka ministrija topu skatās ar interesi, tomēr tas jāvērtē piesardzīgi:
''Tas tiešām mūsu skatījumā nav tāds objektīvs situācijas novērtējums, kas ļautu novērtēt dažādu valstu sasniegumus. Ir interesanti paskatīties, bet arī šo rādītāju ne pārāk plaši zina ārpus Latvijas. Latvija savulaik tam pievērsa uzmanību tad, kad Latvija bija otrajā vietā. Daudziem patīk piesaukt to, ka Latvija ir otra zaļākā valsts, kas faktiski tā nemaz nav.''
Biedrības ''Zemes draugi'' pārstāvis Jānis Ulme skaidro, ka Latvijas ieņemtā otrā vieta zaļāko valstu topā bija aplamu kritēriju rezultāts, kas Latvijai deva priekšrocībās zemā iedzīvotāju skaita dēļ.
Katru gadu savas metodes vērtētāji maina, un tādēļ šī gada 22. vieta nav salīdzināma ar citu gadu rezultātiem. Tomēr - tāpat kā iepriekš - arī šogad vissliktāk Latvija ir novērtēta lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības ietekmē uz vidi.
Jānis Ulme tajā vaino Zemkopības ministriju:
''Faktiski, mēs redzam, ka šīs trīs nozares pārvalda viena konkrēta ministrija, un tā pēdējā desmitgadē ir principā pilnīgi ignorējusi vides aizsardzības un sevišķi dabas aizsardzības organizāciju kaut kādus aicinājumus ņemt vērā vides aspektus.''
Augstākās vietas Latvija ieņēmusi ūdens saimniecībā un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Tomēr arī šeit vides eksperti uzskata, ka nav pamata lepoties. Par augsto rezultātu ūdens attīrīšanā jāsaka paldies Eiropas Savienības prasībām un naudai, savukārt bioloģiskajā daudzveidībā paveicies, ka vērtētāji skatījuši tikai aizsargājamo teritoriju un sugu daudzumu. Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis uaskata, ka tas neparāda reālo situāciju.
''Mēs nevaram tikai un vienīgi saskaitīt aizsargājamās teritorijas kopā un teikt, ka nu, okey, tik daudz mēs sargājam. Jo šeit ir ieskaitītas arī tādas teritorijas, kur tāda faktiska pienesuma bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai nav. Tāpat mēs varam rēķināt, ka ir dažādas neitrālās zonas un ainavu zonas aizsargājamajām teritorijām, kur joprojām ir atļauts kailcirtes cirst vai relatīvi intensīvāka mežsaimniecība, kur mēs nekādi nevaram domāt, ka tam ir kaut kāds pienesums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai,'' klāsta Rozītis.
Rozītis uzskata, ka „zaļāko valstu topam” vajadzētu kalpot kā mudinājumam saimniecības nozarēm vairāk pievērst uzmanību vides aizsardzībai Tikmēr Jānis Ulme no biedrības „Zemes draugi” uzsver, ka uz augstākām vietām nav ko cerēt, jo Latvijai dabas aizsardzības politika ir mazsvarīga.
''Pat ja mēs pēc dažiem rādītājiem pašlaik vēl esam augšgalā, tas ir tikai tāpēc, ka mēs vēl neesam paspējuši kaut ko iznīcināt vai samazināt. Mums nav pamata atrasties kaut kur augšā. Mēs atrodamies starp tām valstīm, kurām vides aizsardzība nerūp,'' secina Jānis Ulme.
Pirmo vietu zaļāko valstu indeksā šoreiz ieņēmusi Somija. Desmitniekā tikusi arī Igaunija, kas ieņem astoto vietu. Savukārt Lietuva atrodas tieši vienu vietu aiz Latvijas – 23. vietā.
