• Pirmdiena, 2017. gada 24. aprīlis
  • Vārda diena: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Rīgā +1°C, DR vējš 3m/s

«Latgales kongress» Latgales kongresa vēsturiskais lēmums – latgalieši apvienosies ar pārējiem latviešiem

Ieteikt šo rakstu

6 komentāri | Vēsture

1917. gada  9. un 10. maijā, pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī, Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā emocijas kūsāja. Gan pašu delegātu vidū, gan arī pie kongresa norises vietas sapulcējušos iedzīvotāju pūļos. Atmosfēra bija nokaitēta, tāpēc nācās lēmumu galīgo pieņemšanu atlikt uz nākamo dienu.

Vairāki delegāti bija pametuši Rēzekni

Pirmo kongresa dienu aizvadīja kinoteātrī "Diāna". Otrās dienas sanāksme notika pavisam netālu Rēzeknes tirdzniecības skolas telpās. Mūsdienās šeit atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola. Otrajā dienā delegāti bija sapulcējušies uz rezolūcijas pieņemšanu.

Rēzeknes Tirdzniecības skolas ēka, kur 1917.g. 10. maijā (27. aprīlī) notika Latgales kongresa otrā diena. Foto uzņemts 20.gs. 20. gados. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs).

Francis Kemps un viņa domubiedri nepiedalījās lēmumu pieņemšanā. Arī vairāki Franča Trasuna atbalstītāji bija pametuši Rēzekni, baidīdamies par savām dzīvībām, jo kongresa pirmajā dienā atsevišķi delegāti bija piedzīvojuši uzbrukumus.

Dalībnieku atmiņās lasāms, ka kādu no delegātiem iemeta Rēzeknes upē, kādam mācītājam meta ar akmeni, bet citam sita ar rungu.

Tomēr vairāku delegātu nepiedalīšanās netraucēja pieņemt rezolūciju.

Piemiņas plāksne pie Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas. (Foto: R. Lazdiņa).

Kongress pieņēma astoņu punktu rezolūciju 

Latgales kongress pieņēma astoņu punktu rezolūciju. Tās oriģināls nav saglabājies, pieņemtie lēmumi zināmi no publikācijām presē un norakstiem. Profesors Josifs Šteimans rakstījis, ka Latgales kongresa lēmumiem nebija juridiska spēka. Tā bija deklarācija par latgaliešu politiski aktīvās daļas vēlmēm.

Latgales kongresa rezolūcijas pirmais punkts skanēja: "Mes, Latgolas, latwiši pylnwarniki, sasapulcejuši 26.—27. aprili Rēzeknē sasauktā kongresā, atzeidami latwišus, kuri dzeiwoj Witebskas gubernē, tai ari kurzemnikus un widzemnikus par winu latwišu tautu, nuspridem apsawinot ar Kurzemes un Wydzemes latwišim winā politiskā autonomā tautas organizmā Kriwijas Walsti.”*

Latgaliešiem vienmēr ļoti svarīgs bijis rezolūcijas otrais punkts. Tas paredzēja pašnoteikšanos valodas jautājumos.

Jurists Agris Bitāns norāda: "Praktiskā ziņā varātu saceit, ka tys dorbuojēs. Školuos beja īspiejams vuiceitīs latgaliski, dokumentus pījēme latgaliski. Cylāki varēje izasaceit latgaliski. Tys nūzeimoj, ka de facto tys dorbuojēs. Cyta līta, ka tymā breidī, kod Ulmaņs uztaiseja apvārsumu, tod mainejuos izpratne par tū, ka ir pareizī i napareizī latvīši, i ir pareizuo latvīšu volūda i napareizuo latvīšu volūda. Nu normativajim aktim pazuda jebkaidys nūruodis iz latgalīšu volūdu i īspieju jū oficiali lītuot."

Latgales kongresā pieņemtie lēmumi paredzēja arī ciešu latviešu sadarbību ar šeit dzīvojošajām mazākumtautībām un viņu interešu respektēšanu.

Latgales Pagaidu zemes padomes darbs sekmēja Latvijas proklamēšanu

Rezolūcija paredzēja izveidot Latgales Pagaidu zemes padomi. Tajā vietas paredzēja ne tikai latgaliešiem, bet arī šeit dzīvojošajiem krieviem, ebrejiem un poļiem.

Par Latgales Pagaidu zemes padomes nozīmi ceļā uz Latvijas valsti kongresa rezolūcijas līdzautore Valērija Seile rakstījusi šādas rindas:

"Latgolas Pagaidu zemes padūme dzymuse Rēzeknes kongresā 1917.g. 28. aprīlī vai 10. maijā j. st., dzymuse nūlykā – Latgolas latvīšu dālim un meitom parōdeit ceļu uz breivōs, natkareigōs Latvijas šyupuli. Šū uzdavumu Latgolas Pagaidu zemes padūme ir gūdam veikuse. Šo uzdavuma veikšonai Latgolas Pagaidu zemes padūme nabeja ni sova karaspēka, ni sova īredņu aparata, ni naudas, ni pat sovas preses – un tūmār ap Latgolas Pagaidu zemes padūmipuļcejūšūs dūmas ir uzvarējušas. Vai tys nav bereinums? Kas paleidzēja idejai topt par teišameibu?”**

Kongresā izveidotā Latgales Pagaidu zemes padome kopā ar pārējo novadu pašpārvaldes institūcijām līdzdarbojās Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbā un sekmēja Latvijas proklamēšanu.

Latgales kongresa delegāti, kuri pieņēma rezolūciju 1917. gada 10. maijā. Francis Kemps ar domubiedriem attēlā nav redzams. Fotogrāfijā līdz mūsdienām ir atpazīta tikai daļa delegātu. (Foto: Vl. Lōča Latgaliešu rakstniecības muzejs).

Uz Latgales kongresa lielo nozīmi Latvijas vēsturē norāda Daugavpils Universitātes asociētais profesors Henrihs Soms:

"Latgolys kongress ir Latvejis vaļsts suokumi. Nāatkareibys reitausma. Tys paruoda, ka Latvejis vaļsts ļūti mierķtīceigi veiduojēs. Pakuopeniski, nu vīna pūsma ūtrā tyka brugāts ceļš iz naatkareibu.”

Līdz neatkarīgai un brīvai Latvijai bija ejams grūts ceļš. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas sekoja Neatkarības karš un Latgales atbrīvošana no boļševikiem.

Francis Kemps ar savu uzskatu piekritējiem kongresa laikā nobildējās atsevišķi. Fotogrāfijā saskatāmas 72 personas. (Foto: "Jaunō Straume").

*Saglabāta tā laika rakstība. Pēc Latgales Pagaidu zemes padomes ziņojuma Nr. 1 1917. gada 15. maijā, kas pārpublicēts žurnālā “Sējējs”, 1936., Nr. 6.

**Saglabāta tā laika rakstība. V. Seile. Pī Breivōs naatkareigōs Latvijas syupuļa. No: Katōlu kalendars 1939. godam.

Komentāri (6)

Kŗemilek

Neveiksmīgais divu dažādu kultūru - latgaļu un latviešu - apvienošanas mēģinājums ir sorosītu multikulturālisma sērgas fiasko pierādījums.

O jee...

Krievijas impērija, PSRS, nacistiskā Vācija ar genocīda palīdzību pašaizliedzīgi cīnījās par monokulturālismu. Mūsdienās Krievija turpina šīs tradīcijas un cīnās pret multikulturālismu ar totālas rusifikācijas palīdzību.

Neslāvs

Nez kāpēc katrs krievu kolonists, ieskaitot vecticībniekus, uzskata, ka ir īstens latgalis.

Baltu dūre

Neveigsmīgs ir lielkrievu šovinistu mēģinājums izšķīdināt latviešu kultūru tatārslāvu bezkultūrā .

Athlons

"winā politiskā autonomā tautas organizmā Kriwijas Walsti" - Kriwijas?... wāt?

anjansons

1917. gadā vēl nebija bijusi oktobra revolūcija, tikai februāra revolūcija Krievijā, kad pavērās cerība uz to, ka Krievija vismaz varētu garantet Latvijai/Latgalei u.t.t. autonomiju. Par neatkarību nebija pamata runāt, jo faktiski arī, ja nebūtu boļševiku revolūcijas un visu to juku Krievijā, tad neviens mums arī nekādu neatkarību nedotu - nekādi ne briti, ne franči u.t.t. negrautu sabiedrotā- Krievijas, valstisko veselumu. Tikai vēlāk, kad sākās jukas, visi saprata ka reāla ir arī pilnīga neatkarība

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000