• Piektdiena, 2017. gada 28. aprīlis
  • Vārda diena: Terēze, Gundega
Rīgā +6°C, Z vējš 2m/s

Latviski iznācis 19. gadsimta čehu rakstnieces Boženas Ņemcovas romāns «Vecmāmiņa»

Ieteikt šo rakstu

| Literatūra

Savu ceļu pie latviešu lasītāja sāk īstena pasaules literatūras klasikas pērle. Izdevniecībā "Pētergailis" Halinas Lapiņas tulkojumā latviešu valodā klajā laists čehu nacionālās atmodas laika rakstnieces Boženas Ņemcovas romāns "Vecmāmiņa".

Vispazīstamākā čehu rakstniece Božena Ņemcova (1820–1862) tiek uzskatīta par savas valsts nacionālās mūsdienu prozas pamatlicēju. Viņa bija pirmā autore, kura ieklausījās vienkāršās tautas valodā, izmantoja tās izteicienus, būtiski bagātināja literārās valodas vārdu krājumu.

 „Vecmāmiņa” („Babička”, 1855) ir Boženas Ņemcovas galvenais darbs, uzrakstīts ar lielu iedvesmu un mīlestību pret savu tautu un ģimeni. Vecmāmiņas prototips ir rakstnieces īstā vecmāmiņa – mātes māte. Božena Ņemcova apraksta savu bērnību, lai gan daudzi fakti neatbilst īstenībai.

Līdz šim latviešu lasītāju vidū gan visai maz bijis to, kas zināja Boženas Ņemcovas vārdu un viņas sarakstīto romānu „Vecmāmiņa”, lai gan romānu un tajā attēloto kņazi ar Latviju vieno īpaša saikne. Pirms vairāk nekā 200 gadiem romānā attēlotā kņaze – Katrīna Vilhelmīne, kas bija pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona meita, – staigāja pa Rundāles pils zālēm. Kad hercogam Pēterim nācās pamest Kurzemi, viņš izvēlējās čehu zemi.

Viena no Boženas Ņemcovas izcelsmes leģendām, ka Božena bijusi Kurzemes hercogienes Vilhelmīnes vai viņas māsas Dorotejas ārlaulības meita. Nākamā rakstniece bija viena no Vilhelmīnes pieņemtajām meitenēm, ko viņa izglītoja un dažādi pabalstīja. Romānā autore kņazi attēlo kā ideālu sievieti. Turklāt viņas portrets ir tik labi aprakstīts, ka čehu frāze, ar kuru apzīmē „labo kundzi” jeb labo princesi, ir kļuvis par Vilhelmīnes sinonīmu.

Mūsdienās Ratiboržices ieleja, kurā norisinās romānā aprakstītie notikumi, ir tūrisma objekts, tajā ir uzcelts piemineklis vecmāmiņai un viņas četriem mazbērniem (vecākā no viņiem ir nākamā rakstniece Božena Ņemcova). Visa ieleja un tās apkārtne joprojām dzīvo „Vecmāmiņas” varoņu gaisotnē. Darbā poētiski attēlota dzīve Čehijā 19. gadsimta pirmajā pusē. Romānu var salīdzināt ar tādiem latviešu literatūras dārgakmeņiem kā E. Virzas „Straumēni”, J. Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata”. Vairākās romāna ainās, šķiet, atpazīstams Rūdolfs Blaumanis – īpaši „Skroderdienās Silmačos”.

Romāns „Vecmāmiņa” ir tulkots 30 pasaules tautu valodās, pēc tā motīviem veidoti daudzi filmu scenāriji. Šīs grāmatas, Čehijā visvairāk izdotā darba, varoņi darbojas arī savā, skatītāju īpaši iemīļotā TV šovā.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000