Kardināls Jānis Pujats uzsvēra, ka galvenais Baznīcas un priesteru uzdevums ir rādīt cilvēkiem ceļu uz mūžību. Cita uzdevuma nav. Un priecājās par to, ka savulaik tika nolemts Valmierā celt pilnīgi jaunu baznīcu, nevis tikai piebūvi un torni.
Iepriekš Valmieras draudze pulcējās 1937. gadā no Višķiem pārvestā koka baznīciņā. Taču tās šaurība draudzei radīja zināmas neērtības pat svētdienās, nemaz nerunājot par lielākiem Baznīcas svētkiem. 2008. gadā beidzot radās iespēja ieceres pārvērst realitātē. Sākumā tika plānots daļēji nojaukt vecās baznīciņas torņa daļu un piebūvēt plašāku balkonu. 2009. gadā tika izstrādāts projekts, kas līdzinājās iepriekšējās baznīcas arhitektūras stilam. Taču tad tika izlemts celt pilnīgi jaunu dievnamu, un arhitekts Varis Rungēvics, kas jau bija iesācis darbu pie šī projekta, rasēja atlikušo vidus joma un altāra daļu.
Būvniecība iesākās 2011. gadā. Maijā vecā kapela tika nojaukta un vieta bija atbrīvota jaunās 306 kvadrātmetri plašās un 31 metrus augstās ēkas tapšanai.
Lai gan dievnams ir iesvētīts, tomēr vēl ir dažas lietas, kas vēl tiks īstenotas.
Dievnama celtniecību atbalstīja vācu katoļu fondi „Bonifatiuswer”, „Kirche in Not”, kā arī Amerikas bīskapu konference. Taču Valmieras draudzes prāvests Lauris Malnačs uzsver, ka ļoti būtisks bija arī vietējo Latvijas uzņēmēju un cilvēku ziedojumu atbalsts. „Proporcionāli tā ir „puse uz pusi”. Šo dievnamu droši var saukt par krīzes laikā celto baznīcu, jo celtniecība iesākās brīdī, kad sākās finanšu grūtības. Kā darbi rāda, Dievam krīzes nav! Lai šis nams kalpo kā iedrošinājums ikvienam, ka nav neiespējamu lietu,” vietējā Valmieras pilsētas avīzē raksta prāvests.
