Līdz par vieniem naktī Eiropas valstu līderi ir mēģinājuši vienoties par klimata pārmaiņu novēršanas mērķiem. Lai gan smagākās sarunas notika vēl pirms politiķi ieradās Briselē, jo Polija, Čehija un vairākas citas valstis Eiropas centrālajā un ziemeļu reģionā pieprasīja mīkstināt prasības. Piemēram, Polija ir lielā mērā atkarīga no oglēm elektrības ražošanā, tādēļ šai valstij nebūt nav vienkārši palielināt zaļās enerģijas izmantošanu. Tas prasīs pamatīgus ieguldījumus.
Savukārt Latvija bija satraukta par jauno uzstādījumu ietekmi uz lauksaimniecību un transporta nozari, jo abas nozares rada pamatīgu CO2 izmešu apjomu.
Tomēr sarunās ir izdevies panākt, ka katras valsts situācija tiek vērtēta īpaši, kas bija būtiski arī Latvijai, sacīja premjere Laimdota Straujuma.
„Manuprāt, vienošanās ir labs risinājums. Protams, vienmēr gribas labāk. Mums ir izdevies panākt labus nosacījumus. It sevišķi mums ir svarīgi tie sektori, kas mums varētu būt ietekmēti – transports un lauksaimniecība. Un paketē ir iespējami trīs kompensāciju mehānisma veidi,” sacīja Straujuma.
Baltijas valstis jaunajā lēmumā ir pieminētas vairākkārt, uzsverot nepieciešamību ieguldīt elektrības starpsavienojumu izbūvē un enerģētiskajā drošībā. Abi šie uzstādījumi sarunās bija īpaši būtiski Latvijai.
Tomēr jaunie mērķi ir diezgan ambiciozi, un to atzīst arī Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Desmit gadu laikā starp 2020. un 2030. gadu Eiropa plāno divkāršot pūliņus, lai samazinātu CO2 izmešu apjomu. „Tas nebija viegli, galīgi ne. Bet mēs spējām panākt godīgu kompromisu. Tas nostāda Eiropu uz ambicioza, bet izmaksu ziņā efektīva klimata pārmaiņu novēršanas ceļa. Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem cilvēces izaicinājumiem. Tas ir jautājums par izdzīvošanu. Tas ir lielākais ilgtermiņa politikas piemērs,” norādīja Van Rompejs.
Tādēļ arī Latvijā izskanēja kritika, ka, glābjot klimatu, mēs kaitēsim savas ekonomikas konkurētspējai ne tikai Eiropas, bet arī globālajā mērogā. Viens no kritiķiem bija arī aizejošās valdības ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Straujuma uz to atbildēja, ka tik vienpusēji uz attīstību nevar raudzīties:
„Pirmkārt, mums ir jādomā arī par jūsu bērnu un manu mazbērnu nākotni. Nav tā, ka kāds punkts mūs ļoti kavētu. Protams, ka visiem būs jāstrādā efektīvāk. Visiem.”
Turpretī tādas vides aizsardzības organizācijas kā “Greenpeace” kritizēja Eiropas Savienības lēmumu. Viņuprāt, pasaules bagātākajām valstīm būtu jādara krietni vairāk, lai glābtu pasaules klimatu. Savukārt vairāku Eiropas valstu līderi uzsvēra, ka Vecais kontinents jau tāpat dara krietni vairāk nekā divi pasaules lielākie piesārņotāji – Ķīna un ASV. Tādēļ uzstādīt ambiciozākus mērķus būtu kā iešaut sev kājā. Van Rompejs uzskata, ka jau esošais lēmums dos pietiekamu pamatu prasīt rīcību arī no citām valstīm pasaules klimata pārmaiņu samitā Parīzē nākamgad.
Šis bija arī pēdējais samits, ko vadīja aizsējošais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs un kurā piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Uz atvadām Barrozu cienāja dalībvalstu līderus ar portugāļu vīnu, bet van Rompejs ar beļģu alu. Van Rompejs arī uzaicināja visus savus mazbērnus nofotografēties kopā ar 28 valstu premjeriem un prezidentiem.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības valstu līderi ceturtdien beidzot vienojās par klimata pārmaiņu novēršanas politikas mērķiem. Valstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt kaitīgo izmešu apjomu par 40%, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem, kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Par šiem rādītājiem ir bijušas ļoti smagas diskusijas.
