Runājot par Krievijas propagandu un tās ietekmi, Sārts norādīja, ka Latvijas sabiedrība nav viengabalaina un to var iedalīt trijās grupās. Daļa ir šīs propagandas nohipnotizēta no Krievijas mediju puses, un šos cilvēku vismaz vidējā termiņā "būs ļoti grūti atgriezt uz zemes".
"Tad ir, manuprāt, kas ir veiksmes stāsts – vismaz daļa no sabiedrības saprot, ka Krievija veic propagandu, un tas jau ir panākums, jo cilvēks jau ar citādu aci skatās uz to informācijas plūsmu. Un tad ir daļa, kas kaut ko paņem un kaut ko nepaņem," klāstīja Sārts.
Pēc viņa teiktā, ir sabiedrībā kaut kādi "sprieguma punkti", kurus propagandā var izmantot, piemēram, homofobijas tēmu.
"Tāpat tieksme uz sazvērestības teorijām, ko krievi ārkārtīgi ekspluatē, īpaši postpadomju telpā, ka visur apakšā ir sazvērestība. Arī šeit ir vesela sabiedrības daļa, kas varbūt netic Krievijas propagandai, bet paņem šo te pasaules uzskatu un to var tālāk izmantot," klāstīja Sārts.
Viņaprāt, diezin vai izdosies pārliecināt par pretējo tos, kas ir pilnībā "hipnotizēti". "Nedomāju, ka mēs šobrīd varam kaut ko iegūt no šiem hipnotizētajiem, bet ar šo vidusdaļu ir būtiski [strādāt]," uzskata NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos vadītājs.
