Pusdiena

«Brexit» ministrs uzsver Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu un britu tiesību nozīmi

Pusdiena

Kalnu Karabahā referendumā iedzīvotāji atbalsta nosaukumu Arcahas republika

Saeimas komisija tomēr svītro normu par mazuļu neievietošanu bērnunamos

Saeimas komisija tomēr svītro normu par mazuļu neievietošanu bērnunamos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iebildēm Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 21.februārī, nolēma izslēgt Saeimas sēdē iepriekš atbalstīto likuma normu, ka bērnus līdz trīs gadu vecumam neievieto bērnunamos, izņemot gadījumus, kad bērnam ir veselības traucējumi. Šobrīd likums jau paredz, ka bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē, tādēļ deputāti nolēma šo likuma normu nemainīt. 

Pirms dažām nedēļām Saeimā plašas debates izraisīja Latvijas Reģionu apvienības deputātes Ingas Bites priekšlikums, kas ar likuma spēku noteiktu, ka bērni līdz trīs gadu vecumam netiek ievietoti bērnunamos.

“Vienotības” deputāts un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Hosams Abu Meri skaidroja, ka vajadzīgi izņēmuma gadījumi. Tādēļ deputāti nolēma likuma tekstā noteikt, ka bērnus līdz triju gadu vecumam neievieto bērnu aprūpes iestādē, izņemot gadījumu, kad bērna veselības vai funkcionālo traucējumu dēļ saņemts ārsta atzinums, kurā noteikto speciālo aprūpi bērnam neapņemas nodrošināt neviena audžuģimene, nedz arī aizbildnis.

Tas izsauca Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kritiku, kurš likumprojekta tekstā saskatīja diskriminējošu attieksmi pret bērniem atkarībā gan no bērna vecuma, gan veselības stāvokļa.

Vējoņa padomniece Kristīne Jaunzeme skaidroja, ka “problēma konkrētajā redakcijā otrajā lasījumā bija, ka esošais likums runā par visiem bērniem kā pamatprincipu, un te ir vecuma grupa, veselība un gatavība kādai ģimenei ņemt šos bērniņus”.

“Te ir trīs pazīmes, pēc kurām šo bērnu no principa var izņemt ārā, bet tajā brīdī, kad mēs rakstām abstraktu tiesību normu, ir lielas iespējas, ka, piemērojot to konkrēti katram gadījumam, ja izņēmums ir ierakstīts likumā, tur var rasties bērnu tiesību pārkāpumi,” sacīja Jaunzeme.

Reaģējot uz prezidenta bažām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēmusi strīdīgo daļu no likumprojekta izslēgt. Ar šādu lēmumu apmierināts ir arī Tiesībsarga birojs, atzina biroja bērnu tiesības nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

“Tiesībsargs ir ļoti gandarīts par to, ka šī norma ir izslēgta, jo viņa situāciju pasliktinātu, nevis uzlabotu. Ja būtu atbalstīts Bites kundzes sākotnējais priekšlikums, ka mazos bērnus institūcijās neievieto, un noteikts datums, no kura, tad tas būtu atbalstāms. Bet, ja jau tiek noteikti kaut kādi nosacījumi, kad viņus tomēr var ievietot institūcijā, piemēram, ja neviens neuzņemas viņam nodrošināt vajadzīgo aprūpi, tad tas nav atbalstāms,” pauda Grāvere.

“Vienotības” deputāte Lolita Čigāne vienīgā komisijā neatbalstīja likuma normas izslēgšanu. Viņa iebilst, ka līdz ar to no likuma ir arī izslēgts termiņš, 2019. gada 1. janvāris, līdz kuram mazos bērnus institūcijās vairs neievietotu.

“Tas nozīmē, ka būtu viens brīdis, kur visas institūcijas, tā sauktie bērnunami nostātos uz takas, ka kādā brīdī bērnu tur vairs nebūs un viņi tiks slēgti. Tātad visi bērni saņems ģimenes aprūpi. Šobrīd tā vietā, lai noteiktu, ka būs tāds konkrēts brīdis, mēs no šī konkrētā brīža esam atteikušies un turpināsim dzīvot ar vispārīgu principu, ka principā bērnus vajag ievietot ģimenē, bet, ja tas nesanāk, var dzīvot tā, kā līdz šim,” sacīja Čigāne.

Par grozījumiem deputātiem vēl būs jābalso galīgajā lasījumā plenārsēdē.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti