Latvijā ir 28 000 alimentu parādnieku, uz kuriem varētu attiekties Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstītā ideja par personas datu publicēšanu. Šobrīd paredzēts, ka publiskots tiks parādnieka vārds, personas koda otrā puse un dzimšanas dati.
Par to, cik aktuāla ir izvairīšanās no alimentu maksājumiem Latvijā, stāsta Uzturlīdzekļu fonda direktors Edgars Līcītis:
„Problēma ir diezgan aktuāla, tāpēc ka regulāri gadā mēs saņemam vairāk par 3000 pieteikumu, kur parādnieki nepilda spriedumu un piedziņa nav iespējama. Līdz ar to pieaug ar katru gadu par dažiem tūkstošiem parādnieku skaits, un tās summas ir jāmaksā par vienu bērnu, līdz ar to tā ir problēma, kur mēs redzam, ka te varētu būt pamats, ka personas negrib vai nevēlas maksāt parādus. Līdz ar to ir jābūt stimulējošiem mehānismiem, kas to veicinātu.”
Līdzīgs regulējums jau četrus gadus darbojas Igaunijā. Edgars Līcītis nevarēja atbildēt, cik tieši parādnieku datu publiskošana ir motivējusi nemaksātājus atdot parādus, tomēr viņš uzsvēra, ka mehānisms tur darbojas labi. Atšķirībā no Igaunijas, dati par parādnieku netiks publicēti tad, ja tas būs pirmās vai otrās grupas invalīds. Vēl datu publicēšanai būs vajadzīga iesniedzēja - bērna kopēja - piekrišana. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt bērnu tiesības, tomēr Saeimas Juridiskā biroja komisijas vadītāja vietnieci Anitu Kozlovsku uztrauc, vai bērna tiesības šeit drīzāk netiek pārkāptas.
„Mūsu bažas ir par to, vai bērns nenonāks tādā situācijā, ka viņam skolā kāds pajautās „Kas tev ģimenē notiek, kāpēc tēvs vai māte, kurš ir konkrētais parādnieks, nemaksā naudiņu tavai uzturēšanai?” saka Kozlovska. „Tad bērnam būs jāskaidrojas par to, kas notiek ģimenē, ka viens no vecākiem nemaksā naudiņu. Un te bērna tiesības var tikt aizskartas.”
Likumprojekta izstrādātāji Tieslietu ministrija gan uzskata, ka viss esot kārtībā. Ministrijas pārstāve Jeļena Bārbele atsaucas uz konvenciju, kas Eiropas Savienības valstīm dod tiesības publiskot parādnieku datus:
„Eiropas Savienība ir pievienojusies Hāgas konvencijai par starptautisko uzturlīdzekļu piedziņu, kur skaidri ir norādīti līdzekļi, kurus var izmantot. Konvencija norāda, ka var izmantot dokumentu aizturēšanu, tai skaitā pases un ID kartes, dažādu tiesību atņemšanu, tai skaitā datu publiskošanas mehānismus.”
Saeimas deputāti cer, ka likumprojektu izdosies pieņemt vēl šīs Saeimas laikā, tāpēc papildu priekšlikumiem atvēlētas tikai septiņas dienas.
Par likumprojektu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai. Savukārt Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai jāpublisko un jādzēš ziņas par parādnieku.
Tieslietu ministrijas Brīvo juridisko profesiju departamenta direktore Jeļena Bārbale Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, ka šobrīd valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksā pabalstu, ja kāds no vecākiem nerūpējas par bērnu un nemaksā alimentus. Pēc tam valsts vēršas pret parādnieku un līdzekļus cenšas piedzīt. ES regulējums ļauj parādniekus meklēt visā ES teritorijā un ar tiesas nolēmumu piedzīt uzturlīdzekļus.
Turklāt parādam nav noilguma, un tiklīdz personai ir īpašumi vai ienākumi, iespējams ieturēt daļu no ienākumiem, lai segtu parādu. Tomēr piedziņas izpilde ir lēna, tāpēc domāts par preventīviem pasākumiem – viens no tiem ir parādnieku vārdu publiskošana, skaidroja Bārbale.
Viņa norādīja, ka parādnieku vārda publiskošana darbojas Igaunijā. TM plāno, ka ar uzturlīdzekļu saņēmēja piekrišanu un, ja parādnieks nav invalīds un ir spējīgs rast ienākumus un pildīt pienākumu uzturēt bērnu, ziņas par viņu nonāktu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājas lapā. Paredzēts publicēt vārdu uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.
Ministrija arī konsultējusies ar Datu valsts inspekciju par to, vai šīs ziņas pietiekamas, lai identificētu personu, bet nebūtu izpausts pārāk daudz, lai personas būtu aizskartas.
Resursu centra sievietēm „Marta” sociālā darbiniece Nataļja Vilistere raidījumam "Pēcpusdiena" atzina, ka alimentu nemaksāšana ir liela problēma, nereti parādnieki arī slēpj ienākumus, un daudzi maksā alimentus no kādiem minimāliem ienākumiem, pārējos slēpjot un īpašumu atdāvinot.
„Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnāliste Inga Paparde savukārt atzina, ka parādnieku vārdu publiskošana būs iedarbīga, it īpaši, ja šajā sarakstā nonāks sabiedrībā zināmi cilvēki. Tai pašā laikā viņa norādīja, ka cilvēkus, kuri atklāti paziņo, ka alimentus nemaksās, diez vai ietekmēs publiska kaunināšana.
