Viņš atzīmēja, ka ES vēl nav izdarīts viss iespējamais, lai mazinātu bēgļu plūsmu uz Eiropu. Pēdējā laikā gan ir pieņemti vairāki lēmumi, tostarp, lai ES militārie kuģi Vidusjūrā varētu aizturēt cilvēku kontrabandistus.
Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra: ja arī izdosies novirzīt lielus finanšu resursus uz valstīm, no kurām bēg to iedzīvotāji, arī tas, visticamāk, pilnībā neapturēs bēgļu plūsmu – tā lielāka vai mazāka saglabāsies.
"Taču mēs varam šo bēgļu plūsmu padarīt kontrolētāku, organizētāku," teica Rinkēvičs.
Viņš arī norādīja, ka pašreizējie notikumi Sīrijā liecina, ka cilvēki turpinās bēgt prom no šīs valsts un imigrantu plūsma no šīs valsts nemazināsies. Ar Krievijas iesaistīšanos Sīrijas konflikta risināšanā šobrīd situācijas attīstību perspektīvā prognozēt ir vēl grūtāk.
Tomēr, ja Krievijai būtu vēlme iesaistīties cīņā pret "Islāma valsti" un tamlīdzīgiem grupējumiem, tad tai būtu jāmeklē sadarbības iespējas ar valstīm, kas apvienojušās cīņā pret "Islāma valsti" un līdzīgām organizācijām, taču tas nenotika.
Līdz ar to Krievijai acīmredzot ir trīs mērķi – stiprināt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, novērst uzmanību no konflikta Ukrainā un "būt būtiskam spēlētājam starptautiskos procesos".
Kā tas beigsies, nezina neviens - arī cilvēki Maskavā,” sprieda ministrs.
Ārlietu ministrs norādīja, ka risinājumu Sīrijā notiekošajam, iespējams, var panākt ilgstošās sarunās. Konflikta risināšanā iesaistās ne tikai ES, bet arī ASV, Turcija un citas valstis. „Mums jābeidz domāt, ka ES spēs atrisināt visas pasaules problēmas,” uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka ES netrūkst rūpju – līdz ar problēmām Sīrijā, Lībijā un Ukrainā, ES iekšienē saskaras ar migrācijas problēmām, tāpat bažas raisa Lielbritānijā briestošais referendums par izstāšanos no ES.
„Neesam šobrīd labākajā stāvoklī, un nav īstais brīdis vaimanāt,” tā Rinkēvičs.
